klosteriskajā republikā.
2008. gada martā mū su svē tceļ nieku grupa no Viborgas devā s ceļ ojumā uz Atona kalnu. Lidojā m uz Salonikiem, Halkidiki pussalas galvaspilsē tu, no turienes autobuss mū s aizveda uz nelielu pilsē tiņ u Atosa pussalā , ko sauc par Ouranoupolis vai daž reiz Ouranoupolis. Autobuss brauca apmē ram trī s stundas, un to vadī ja pilnī gi mež onī gs grieķ u š oferis, mainot "gā zi grī dā " ar "bremzi lī dz grī dai". Rezultā tā daudzi pē c ieraš anā s nevarē ja nekavē joties pā rvietoties patstā vī gi, lī dz atnā ca pie prā ta. Vispā r grieķ i Halkidikos ir ļ oti emocionā li, karsti, strī dos biež i vien pamā j ar roku pretiniekam sejā , bet netrā pa. Savas pussalas nosaukumu "Halkidiki" viņ i izrunā vienmē r ar uzsvaru uz pē dē jo zilbi un kaut kā priecī gi un provokatī vi, skaļ i. Grieķ u virtuve, grieķ u mū zika satur turku notis daudzu gadu turku jū ga rezultā tā . Halkidiki ir pussala, kas kartē izskatā s kā plauksta ar trim pirkstiem uz leju. Š ie pirksti - Kassandra, Sithonia un Athos nav lī dzī gi viens otram pē c dabas, veģ etā cijas un pat ū dens temperatū ras. Athos ir treš ais "pirksts", kura lielā ko daļ u aizņ em tā da paš a nosaukuma klostera republika. Turp mē s devā mies. Prā mji uz Svē to kalnu atiet no Ouranoupolis mola no rī ta, tā pē c vienu nakti pavadī jā m PYRGOS 2 * viesnī cā , ļ oti pieklā jī ga, tī ra un klusa. Kopumā Grieķ ijā.2 * un 3 * viesnī cas neizraisa š oku apmeklē jot, bet lū dzu ar tī rī bu un laipnu personā la attieksmi. Krievus mī l, izturas sirsnī gi un laipni. Visa Ouranoupolis ir vē rsta uz svē tceļ niekiem, pilsē tiņ ā ir daudz suvenī ru veikaliņ u ar baznī cas piederumiem, ikonā m, traukiem, vī raks. Labi tavernas un zivju restorā ni ar zemā m cenā m un vienkā rš i milzī gā m porcijā m. Tos gatavo no svaigā m zivī m, kuras pirms gatavoš anas varat izvē lē ties pats un pat redzē t, kā tā tiek pagatavota. Prā tī gi astoņ kā ji, sē pijas un vē l daž i jū ras dzī vnieki, kurus tad nekur citur neē du. Grieķ i vakaros atpū š as restorā nos ar daudzbē rnu ģ imenē m, kur pie galdiņ iem stā v rati ar mazuļ iem, turpat sē ž un smē ķ ē veci, veci vectē tiņ i un vecmā miņ as, bet jaunieš i dzied dziesmas un skaļ i kauc. . Uz to ir patī kami skatī ties. Uz ielā m ir pilnī gi droš i, noguruš ie bē rni tiek sū tī ti mā jā s no tavernas, vienlaikus uzticot viņ iem ratus ar mazuļ iem, un pieauguš ie vē l nedaudz dzied un arī dodas mā jā s. Mē s arī nogulē jā m vē lu, noguruš i no garda sā tī ga ē diena un jaunā vī na, tikai agrā celš anā s un doš anā s uz Svē to kalnu mudinā ja mū s atgriezties viesnī cā . No rī ta pabrokastojā m viesnī cā ar vienkā rš u un garš ī gu paš taisī tu ē dienu, bez liekš ķ ī bā m, bet veselī gi un veselī gi, un devā mies pē c Athos vī zas. Nekļ ū dieties – ja jums ir Š engenas vī za, kas ļ auj ceļ ot ne tikai uz Grieķ iju, bet uz visu Eiropu, klosteriskā s republikas apmeklē jumam nepiecieš ama sava, atseviš ķ a vī za. To sauc Diamonitirion, un tas ir A4 formā ta apzī mogots Athos papī rs, uz kura ir norā dī ts apmeklē tā ja vā rds, uzvā rds un reliģ ija. Š o papī ru pā rbauda pie prā mja ieejas, un bez tā jū s nevarat iekļ ū t klostera valsts teritorijā . Diamonitirion tiek izsniegts tikai vī rieš iem pē c iepriekš ē ja pieprasī juma. . Svē tceļ nieki piesakā s Tū risma ministrijā , tas ir iespē jams Salonikos, vai arī viņ i sazinā s ar klosteri, uz kuru dodas pa tā lruni vai e-pastu, un no klostera nā k saraksts uz vī zu biroju, un pirms iekā pš anas prā mī š ie diamonitirioni tiek izsniegtas Athos vī zu birojam. Garī dzniekiem š ī s atļ aujas ir par brī vu, lajiem tā s maksā nedaudz. Prā mis atiet no piestā tnes ar seno torni, ko grieķ u valodā sauc par Pyrgos, no š ejienes arī mū su viesnī cas nosaukums - Pyrgos, tad dodas apkā rt Atosa pussalai, pietauvojoties pie klosteru piestā tnē m, kur mū ki izkrauj pā rtiku, bū vmateriā lus un svē tceļ niekus. atstā t. Ne uz prā mja, ne uz Svē tā kalna sievietes nav. Nav. Tā tad tas ir nepiecieš ams saskaņ ā ar š ī s klostera valsts hartu. Tiek uzskatī ts, ka vienī gā sieviete, kas apmeklē ja Athosu, bija Vissvē tā kā Theotokos, un pē c Viņ as nevienai sievietei nav tiesī bu apmeklē t Athosu. . Daudzi svē tceļ nieki - vī rieš i ierodas Ouranoupolisā ar savā m sievā m, atstā j viņ us pilsē tas viesnī cā , un uz 5 dienā m dodas uz klosteriem, pē c tam atgriež as Ouranoupolisā un turpina atpū sties kopā , paliekot pilsē tā vai ceļ ojot tā lā k pa Grieķ iju. Tā tad Svē tajā kalnā nav nevienas sievietes ne tikai cilvē ka formā , bet arī nevienas sievietes, piemē ram, vistas vai govis. Tas ir likums, un tas ir ievē rots daudzus gadsimtus. Sievietes var doties ekskursijā ar kuģ ī ti PA klostera valsti, netuvojoties krastam. Pat klosteriskā s republikas teritorijā jū s nevarat peldē ties un sauļ oties, vispā r publiski izģ ē rbties. Mū su pietura bija pie Krievijas Svē tā Panteleimona klostera. Ir krievu mū ki, un pirmsrevolū cijas gados klosterī visvairā k apdzī votajā laikā dzī voja 5 tū kstoš i (! ) mū ku. Tagad ir apmē ram septiņ desmit cilvē ku. Klostera teritorija ir milzī ga, tempļ i pā rsteidz ar savu varenī bu. Uz Athos ir 20 klosteri, tie visi ir apvienoti klostera republikā , kuru kontrolē no centra, ko sauc par Kareju. Mū su klosteris ir viens no lielā kajiem. Pie piestā tnes mū s sagaidī ja vecs mū ks, kurš veica apskates ekskursiju pa klosteri un veda mū s iekā rtoties. Klostera viesnī cu sauc grieķ u valodā Archondarik un atrodas ā rpus klostera sienā m, netā lu no jū ras. Visi ieraduš ies svē tceļ nieki tiek sagaidī ti arhondarikā ar kafijas tasi un glā zi anī sa degvī na - Ouzo, smarž o pē c zā lē m, pektusī na. Tā da tradī cija, neskatoties uz to, ka paš i mū ki nedzer š ņ abi, bet dzer vī nu lielā kajos baznī cas svē tkos un nedaudz svē tdienā s vakariņ ā s pē c dievkalpojuma. Mū s iekā rtoja kamerā s, tas ir, istabā s 4 personā m, un sā kā m izprast klostera dzī vi. Dievkalpojumi klosterī notiek gandrī z nepā rtraukti, mijas tikai ar maltī ti vai atpū tu. Visi svē tceļ nieki piedalā s dievkalpojumos vienlī dzī gi ar citiem mū kiem. Katru nakti dievkalpojums sā kas apmē ram 2:00 un beidzas 6:00, tad atpū ta (var gulē t), brokastis, atkal dievkalpojums, neliela atpū ta, vakariņ as, tad paklausī ba, tas ir, mā jas darbi. Mū ks - noliktavas pā rzinis izsniedz darba drē bes, un visi strā dā , gan mū ki, gan svē tceļ nieki. Darbs dā rzā , virtuvē , elementā ri - kartupeļ u vai zivju mizoš ana, kā armijā (starp citu, klosterī gaļ u vispā r neē d). Dievkalpojumi pirmajā dienā mums, lajiem, kas pieraduš i saldi gulē t un garš ī gi ē st, tiek uztverti mež onī gi, tač u pā rsteidzoš ā kā rtā pie klostera rutī nas ā tri sā k pierast kā pie kaut kā dabiska. Pat laiks klosterī ir ī paš s. Tā atš ķ iras no mū sē jā s nevis par stundu vai divā m, bet KATRU DIENU ar citu minū š u skaitu. Saulriets nozī mē pusnakti, pulksten 12 naktī . Katru vakaru mū ks pielā go rā dī jumus milzī gajam pulkstenim klostera galvenajā templī un maina laiku. Š o laiku sauc par bizantieš u un arī uztver diezgan dabiski. Es uzreiz salī dzinā ju to ar tagadē jiem jerkiem no vasaras lī dz ziemai un novē rtē ju Bizantijas laika priekš rocī bas. Klosterī ir milzī gs Ossuary jeb ossuary. Tas tika atvē rts un mums parā dī ts. Tie ir lieli plaukti ar to mū ku galvaskausiem un kauliem, kuri š eit dzī voja visus gadus. Uz sienas ir uzraksts: "Tu skaties uz mums - mē s skatā mies uz tevi. Mē s bijā m kā tu - tu kļ ū si kā mē s. " Uz galvaskausiem ir paraksti, piemē ram: "Simeons, zvejnieks", vai "Teodors, ā rsts", t. i. . vā rds un amats klosterī . Mū ku tradī cija ir š ā da: miruš o aprok zemē , pē c daž iem gadiem kaulus izrok, mazgā ar vī nu lū gš anas laikā un atceroties miruš ā nopelnus (no š ejienes arī izteiciens "mazgā kaulus") un noliek. osuā rā jeb osuā rā . Ja miesa nav sapuvusi un kauli nav atsegti, viņ i tos atkal apglabā un sā k dedzī gi lū gt, atvainojot par miruš ā grē kiem, jo nesabojā tā miesa norā da, ka miruš ais nav dzī vojis ļ oti taisnī gu dzī vi. Mē s novirzā mies. Naktī s archondarik dež urants, zvanot, paceļ svē tceļ niekus uz dievkalpojumu. Principā nav jā iet, neviens ar varu nedzen, bet mē s visi gā jā m, bija puiš i no Maskavas, bija daž i forš i vī ri no Krasnodaras, kuri kaut kā uzreiz kļ uva pazemī gi un klusi. Acī mredzot valda vispā rē ja atmosfē ra un tiek domā ts nevis par veltī go, bet gan par mū ž ī go. . . Kā du dienu klostera abats, kuram mū su ceļ ojuma laikā bija 92 (! ) gadi, kamē r viņ š pats vadī ja dievkalpojumus un vadī ja klostera darbī bu, sagā dā ja mums auto izbraucienam uz klosteriem - kaimiņ iem. . Tā bija Mercedes maiņ a, jaudī ga caurbraucama kravas automaš ī na ar kungu, vispiemē rotā kais transportlī dzeklis braukš anai pa Atosas serpentī niem. Mē s apceļ ojā m gandrī z visus klosterus un sketes, senatnes un labvē lī bas gars caurstrā voja visu Athos. Apmeklē jā m arī Vatopedi klosteri, kur glabā jas Vissvē tā kā s Dievmā tes josta, kuru Viņ a nometa, atrodoties uz Athos, atveda mums uz dievkalpojumu. Jebkurā klosterī jū s varat palikt pa nakti, mū ki nodroš inā s izmitinā š anu un pā rtiku. Daudzi cilvē ki paš i ceļ o pa Atona kalnu no klostera uz klosteri. Grieķ u klosteri Atona kalnā izskatā s kā cietokš ņ i, jo biež i notiek pirā tu reidi no jū ras, kas izpostī ja klosterus un nogalinā ja mū kus. Krievu Svē tā Panteleimona klosteris tika uzcelts vē lā k, kad pirā tu reidi vairs nebija, un tā pē c tas viss ir vē rsts uz augš u un neizskatā s pē c grieķ u. Apstā jā mies pie klostera valsts galvaspilsē tas - Karey, š ī ir maza pilsē ta, kurā ir koncentrē ta klosteriskā s republikas vara. Veikali, pasts, Athos policija un pat muita, kas paredzē ti, lai aizsargā tu baznī cas senlietas no eksporta. Bija smieklī gi redzē t Coca-Cola skā rdenes Rietumu bezdievī gā gara personifikā cijas Kerijas kafejnī cā . Pē c 4 dienu uzturē š anā s klosterī mē s ar prā mi devā mies atpakaļ uz Ouranoupolis, nakš ņ ojā m tajā paš ā Pyrgosā , visu vakaru pavadī jā m brī niš ķ ī gā zivju restorā nā , dziedā jā m dziesmas ar grieķ iem, un viņ i ar entuziasmu mū s cienā ja ar vī nu. Atvadoties restorā na ī paš nieks iesaiņ oja mū s ar milzī gu porciju ceptas vietē jā s zivs - sarkanā s kefales, kuru naktī visnelabvē lī gā kajā veidā viņ š izvilka no balkona un apē da nekaunī gu grieķ u kaķ i un pē c tam pat negrasī jā s bē gt. . Nekaunī gs sarkans purns. Pē c klostera ar viņ u rī koties bija necienī gi un sī ki, un mē s viņ am piedevā m. Pē cpusdienā ar autobusu devā mies uz Salonikiem, kur vē l vienu nakti palikā m nelielā viesnī cā ORESTIAS KASTORIAS 2 *, netā lu no galvenā s Saloniku svē tā Demetrija, Saloniku patrona, pilsē tas baznī cas. Pastaigā jā mies pa pilsē tu, vakarā devā mies uz darbu. Pā rsteidzoš i, ka dievkalpojumos ir maz grieķ u, lai gan grieķ iem mā jā s ir daudz ikonu un katrai ģ imenei ir savi stā sti par brī numiem, par svē tajiem, savas ģ imenes debesu patroniem. Sievietes dievkalpojumos stā v bez lakatiem, ne kā pie mums. Izrā dā s, ka tā ir arī tradī cija, sacelš anā s laikā pret turkiem grieķ i tik ļ oti atš ķ ī ra savas sievietes no turku sievietē m, kuras visas ir lakatos. Salonikos nav absolū ti nekā du moš eju, nav musulmaņ u, vispā r Grieķ ija ir monoetniska un monoreliģ iska valsts, tas man ir tuvā k un saprotamā k nekā tagad uzspiestā tolerance. Salonikos ir daudz tempļ u, ir daudz seno pieminekļ u. Veikalos preces ir lē tas, bet vienkā rš i un ne slaveni zī moli, vietē jie apģ ē rbi ir kvalitatī vi un solī di. Ē st kafejnī cā s un restorā nos ir lē ti un garš ī gi. Viesnī ca ORESTIAS KASTORIAS 2* ir mā jī ga, mā jī ga un tī ra. Nā kamajā dienā lidojā m uz Maskavu, no kurienes ar vilcienu braucā m uz manu Viborgu. Tā mē s mazliet, tikai nedaudz iegrimā m klostera dzī vē .
