Latvija

Terra incognita - Bakuriani

31 Janvāri 2014 • Ceļošanas laiks: no 16 Janvāri 2014 ieslēgts 25 Janvāri 2014
Reputācija: +15107.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Viss sā kā s ar to, ka viens draugs jau maijā uzzinā ja, ka Wizzair viņ u ved no Doņ eckas uz Gruziju. Kā pē c mē s nebraucam slē pot uz Gruziju? Kā pē c ne. Gudauros bija vairā ki draugi, viņ iem patika. Mē s vienmē r devā mies slē pot februā ra beigā s, martā un pat aprī lī . Bet š ogad marts ir pazudis gavē ņ a dē ļ (bū t Gruzijā un neē st kaut ko garš ī gu ir vienkā rš i stulbi). Februā ris tika izmests sakarā ar nepiecieš amī bu pē c manas klā tbū tnes darbā . janvā ris palicis. Pā rē jie piekrita janvā ra otrajai pusei, viņ iem nebija svarī gi, kad braukt, bet gan lai Jaungada bums jau norimst. Biļ etes uz mū su izvē lē tajiem datumiem maksā.309 vai 319 UAH. Bezmaksas dā vana! Iegū stiet to ā tri, pirms cena paaugstinā s! Bet tad atceros, ka mū su pases ar manu mī ļ o beidzas decembrī , steidzami jā taisa jaunas, jo dzirdē jā m, ka transkripcija varē tu mainī ties, un nav zinā ms, kā jaunā veidā rakstī s mū su uzvā rdus. Tā pē c neuzdroš inā jā mies pasū tī t biļ etes, izmantojot vecā s pases, bet nolē mā m pagaidī t jaunas. Iebā zā m sevi OVIR, un tur - bailes un š ausmas, tā ds pū lis! Un laiks, kā saka, ir nauda. Nu, pakariet viņ u š eit vannā . Mē s iekā pā m savā TA, un tur meitenes mums teica, ka 900 UAH. no deguna un problē ma tiks atrisinā ta. Tomē r! Bet tomē r slinkums krupi sakā va un mē s, negribot, izklā jā m vajadzī go daudzumu. Tad izrā dī jā s, ka mums vē l jā apmeklē OVIR, lai nobildē tu. Mums bija noteikts nepieņ emš anas laiks, un mē s iegā jā m ē kā no sē tas durvī m. Bet, kā izrā dī jā s, mē s neesam vienī gie tik gudri. Zagļ u rinda jau bija, bet tiesa, kopā bija 3-4 cilvē ki, bet tomē r! Un tad mums atkal bija jā apmeklē OVIR, lai saņ emtu pasi, jo to izsniedz tikai personī gi. Par laimi, rinda bija salī dzinoš i ī sa, apmē ram 30-40 minū tes. Nu ko, uzvā rdu rakstī bā nekas nav mainī jies, varē ja nemazgā ties. Viņ i mums atstā ja vecā s pases, izgriež ot gabalu ar sē riju un numuru vienā no lapā m. Nesen forumā lasī ju, ka par š o pakalpojumu no kā da paņ ē ma naudu. Varbū t viņ i to mums atņ ē ma, es nezinu. 900 UAH - tas ir vairā k nekā.2 reizes vairā k nekā oficiā lā summa kvī tī s.

Nu ir pases - var paņ emt biļ etes. Cena palikusi tā da pati (š ķ ietami). Vī rieš iem nav laika, tā pē c mē s ar draugu pievē rsā mies š im jautā jumam. Un man jā saka, ka mē s esam š ajā biznesā , nevis tikai tē jkannas, bet tikai piesū cekņ i. Draudzenes meita piedā vā ja visu izdarī t mū su vietā . Nē ! Mē s paš i! Un ir tā da viltī ga sistē ma - pasū ti 2 biļ etes - cena viena, pasū ti 4 - jau simts dā rgā k. Turklā t izrā dī jā s, ka nestandarta bagā ž a (tas ir, slē pes) maksā.460 UAH. Nu, vienalga! Noskaidrojuš i aptuvenā s slē pju nomas izmaksas Gudauri, nolē mā m, ka tomē r lē tā k bū s paņ emt lī dzi savu, ja vienā korpusā liktu divus pā rus. Ī sā k sakot, pē c visā m maksā m biļ etes mums izmaksā ja aptuveni 1500 UAH. vienai personai abos virzienos. Pē c tam ar maksā jumu bija kā rtē jais bardaks. Kaut kas tur nedarbojā s. Beigā s draudzene š o biznesu uzticē jusi meitai. Nu lū k, nopirkā m, un tā kā vē l bija vasara un bija vē l daudz citu plā nu, tad par tiem droš i aizmirsā m.


Rudenī viņ i sā ka nedaudz risinā t š o problē mu, paskatī jā s kartē - tā ir pā rā k tā lu. Draugi, kas bija Gudauri, lidoja uz Tbilisi - no turienes ir tuvā k nekā no Kutaisi. Es forumā uzdevu jautā jumu par pā rskaitī juma izmaksā m - vismaz 160 USD par automaš ī nu. Jā ! Un tad viens draugs teica, ka Bakuriani joprojā m ir š ā ds kū rorts. Kā ds kā dreiz (padomju laikos) tur bija, bet neviens nezina detaļ as. Apskatī jā m karti – tuvā k par Gudauri. Viņ i sā ka meklē t internetā - nulle informā cijas. Pareizā k sakot, ir daž i, bet pirms simts gadiem. Tajā paš ā laikā mē s lasī jā m, ka tā sauktā dzeguze dodas no Bakuriani uz Borjomi, un draudzene bija tik aizrautī ga ar š o iespē ju, ka sā ka mū s lū gt, lai mē s tur braucam. LABI. Mē s necentā mies meklē t mā jokli, nolē mā m, ka, tā kā š is ir vecs padomju kū rorts, tur vajadzē tu bū t daudzā m vecā m viesnī cā m un daž ā diem citiem mā jokļ iem, piemē ram, Dombay un Terskol, kur mē s bijā m iepriekš . Jau decembrī kā dā Krievijas vietnē atradā m vienu svaigu atsauksmi par Bakuriani slē poš anas kū rortu. Izrā dā s, ka ir jauni troš u ceļ i. Kā ds Sergejs no Kijevas visu sī ki uzgleznoja un norā dī ja visas cenas, par ko viņ am liels cilvē cisks paldies! Viņ š dzī voja viesnī cā Edelweiss un ļ oti slavē ja š o vietu un tā s ī paš niekus. Pē c viņ a stā sta, es aptuveni novē rtē ju ceļ ojuma budž etu, tas sanā ca 500 USD vienam brā lim bez lidojuma (biļ etes, kā jū s atceraties, mē s jau esam nopirkuš i). Nu labi! Pē c Gudauri teiktā , man tā da budž eta nebija. Tad lietotā js tatiana2828 man forumā uzrakstī ja, ka lī dz Gudauri un cauri pā rejai, kas biež i vien snigš anas gadī jumā tiek slē gta, nepiecieš amas 6 stundas, kas mani beidzot pā rliecinā ja par izvē les pareizī bu. Turklā t viņ a man personiskā ziņ ā rakstī ja par to, cik ī sti maksā pā rskaitī jums, par ko viņ ai ī paš s paldies.

Tuvojā s izbraukš anas diena. Laika prognoze Bakuriani nebija ī paš i iepriecinoš a. Pilna saule un bez sniega. No daž ā diem avotiem sā ka nonā kt baumas, ka Gudauri sniega nemaz nav. Draugi, kuri devā s tur sagaidī t Jauno gadu, pē c pā ris dienu pavadī š anas aizbrauca uz Bakuriani un, š ķ iet, brauca tur. Kā rtē jo reizi priecā jā mies, ka neuzņ ē mā mies nekā das saistī bas viesnī cas rezervā cijas veidā .

Izbraukš ana 6.40 no Doņ eckas. Izbraucā m no Mariupoles pusč etros naktī . Draugi ieguva tik daudz atkritumu, ka mē s bijā m vienkā rš i pā rsteigti. Mums viss, arī divi slē pju zā baku pā ri, ietilpst vienā somā . Viņ iem bija arī divas 100 litru mugursomas un divas mazas mugursomas. Nu vē l č etriem - divi pā rsegi diviem slē pju pā riem. Un mums izdevā s visas š ī s lietas sabā zt vieglajā automaš ī nā . Slē pes tika novietotas salonā pa vidu starp priekš ē jiem un aizmugurē jiem sē dekļ iem. Nu vismaz viņ i iekļ uva. Neviens pat neuztraucā s to iepriekš pielaikot. Nu, ar visā m š ī m stulbā m mē s mē ģ inā jā m ielidot (atvainojiet, aiziet). Par laimi, abi mū su draugi ir mazkalibra, un arī mē s neesam pā rā k korpulenti. Ieradā mies droš i. Trase bija sausa, Doņ eckas ielas naktī bija pamestas. Nolikā m maš ī nu lidostas stā vvietā (kā jau rakstī ju iepriekš , š is pakalpojums ir bezmaksas). Visas pā rbaudes izietas. Manai draudzenei ir cukura diabē ts, rokas bagā ž ā bija š ļ irces ar insulī nu, bet jautā jumus neradī ja, bet atņ ē ma nagu š ķ ē res, kuras viņ a aizmirsa ielikt bagā ž ā , korķ viļ ķ i nepaņ ē ma. Viņ i paņ ē ma viskiju uz dutika un apmetā s kafejnī cā , ē da savas sviestmaizes. Cilvē ki pievilka sevi, bet pā rsvarā gruzī ni - slē potā ju bija maz, bez mums vē l pā ris kompā nijas. Gruzī ni, atš ķ irī bā no mums, než ē loja grivnu – pā rtiku pirka bufetē . Un tur cenas - mamma neuztraucies! Viens vī rietis par kafijas tasi un kā du bulciņ u samaksā ja vairā k nekā simts grivnu.

Tika paziņ ots par nosē š anos, visi metā s uz izeju. Un tad slazds - izeja ir nevis caur piedurkni, bet gan iekš ā autobusā , tā tad, kurš pirmais apsē dī sies, tas iznā ks pē dē jais. Sasolē tomē r izdevā s ieņ emt labas vietas, tomē r, kā vienmē r, nenojautu, domā ju, kurā pusē labā k sē dē t un apsē dos pa labi, bet vajadzē ja bū t otrā di - tur kalnu panorā ma bija labā ka. Droš i nolaidā mies Kutaisi. Nav ne ieroč u, ne autobusu – lidosta ir maza. Viņ i iekļ uva ē kā . Uzreiz pa labi ir valū tas maiņ a, lai gan tā nav nekā di atzī mē ta, bet es zinā ju, kur meklē t. Es jautā ju kursam - 174.3. Man nepatika, bet man tomē r vajag GEL, lai samaksā tu par pā rskaitī jumu. Mainī ja simtiem. Man aiz muguras stā vē ja draudzene un viņ ai viss salū za. Viņ i teica, ka pie izejas ir vē l viens siltummainis. Ā tri izieta pasu kontrole. Meitene-robež sarga man teica - laipni lū dzam! Nu es arī nedaudz sagatavojos - atbildē ju: “gmadlobt! ”. Bagā ž u saņ ē mā m, izbraucam no muitas zonas. Es eju taisni. Pirms lidostas izejas ir lete, kurā tiek pā rdotas SIM kartes. Par 2 lari nopirku vietē jo beeline. Viņ i teica, ka š ī s ir 10 minū tes ilgas sarunas ar citiem operatoriem un bez maksas viņ u tī klā . Vietā vienreiz un vairā kas reizes zvanī jā m uz mā jā m, pē c tam papildinā jā m kontu par vienu lari, un ar to mums principā pietika. Draugi biež i zvanī ja uz mā jā m, tā pē c iztē rē ja nedaudz vairā k naudas.


Divas meitenes stā v blakus sim kartē m piedā vā jot pā rskaitī jumu. No tatiana2828 jau zinā ju, ka pirms Bakuriani maksā.30 lari vienai personai neatkarī gi no grupas lieluma. Piegā ja pie meitenē m. Viņ i man teica - 35 lari un pat parā dī ja tik smuku biļ eti ar apsniguš u mež u un bū du, kurā tieš ā m rakstī ts 35 lari. Bet es zinu, ka tam jā bū t 30! Tā pē c nesteidzos pirkt, tad saka, ja bū s vē l vismaz 2 cilvē ki, tad katrs bū s 30. Nu pagaidī sim. Uzreiz aiz sarkanā s lentes ž oga steidzas taksisti, kuri visos iespē jamos veidos centā s piesaistī t manu uzmanī bu. Pieeju pie viņ iem un prasu cenu - labā kajā gadī jumā tie paš i 35 GEL. Nu kā pē c lai es eju kopā ar nezin kam, ja ir diezgan oficiā las meitenes, kuras, starp citu, periodiski kaut ko ņ urdē ja uz pā rā k aktī viem taksistiem. Atgriezos pie letes - jautā ju vai vē l ir cilvē ki? Jā , atrasts. Es maksā ju 30 lari katrs, viņ i man iedod biļ etes (kas maksā.35 lari) un vē l vienu bukletu, kas dod tiesī bas uz 20% atlaidi atpakaļ ceļ ā . Pē c 10-15 minū tē m mū s apkalpoja Mercedes-Vito. Es apsē dos blakus š oferim. Viņ š saka: "Jū s tik un tā esat pie manis. " Izrā dā s, viņ š arī stā vē ja taksistu pū lī , bet man ar seju atmiņ u ir pilnī ga neveiksme. Pē c tam izrā dī jā s, ka taksisti š ī m meitenē m atsprā dzē ja treš daļ u no ieņ ē mumiem. "Kā pē c jū s mums vispirms nepastā stiet par nedaudz zemā ku cenu? " - ES jautā ju. Es nesaņ ē mu skaidru atbildi. Nu nekas, ejam - komunicē jam. Cilvē ki aiz muguras guļ , bet man viss ir interesanti! Kutaisi, protams, ir tā da noplukuš a pilsē tiņ a, bet tur aug palmas, ciprese, efejas un visā di mū ž zaļ ie augi, kas pē c mū su dulluma nevar nepriecinā t aci. Tač u iespē jams, ka braucā m pa nomali, un centrā bilde bū tu bijusi labā ka, nezinu. Apstā jā mies pie valū tas maiņ as punkta - tur kurss 175.5. Es mainu visu atlikuš o summu - 900 USD uz diviem. Draugi samainī ja pret simts mazā ku, jo draudzene pē c kā jas skrū ves lū zuma brauc vā ji un maz (un vī rs no sevis nelaiž ), plā noja tē rē t mazā k naudas slē poš anas kartē m.

Ceļ š gandrī z visu laiku bija kalnains, tā pē c diezgan gleznains, nejutos gulē t nemaz, un visu ceļ u pļ ā pā ju ar š oferi. Viņ š izrā dī jā s ļ oti sabiedrisks, stā stī ja visu par sevi (Santa Barbara atpū š as). Viņ š sacī ja, ka uz viņ iem joprojā m lido lidmaš ī nas no Izraē las un Polijas. Reiz viņ š vadī ja izraē lieš u grupu, kuri, kaut ko paē duš i, nekavē joties sā ka mazgā t rokas ar ū deni no pudeles automaš ī nā . Š oferis tos izlaida un vairā k š ī s tautī bas pasaž ierus neuzņ ē ma. Savukā rt poļ i visi brauc ar stopiem. Jautā ju, cik maksā transfē rs uz Gudauri. Izrā dī jā s 50 lari vienai personai. Un mans draugs gatavojā s doties nedaudz vē lā k nekā mē s un vienojā s internetā ar taksometra vadī tā ju par USD 160, kas ir gandrī z divas reizes dā rgā ks. Pastā stī ju š oferim par to. Viņ š saka, ka es tos paņ emš u par 100 dolā riem. Labi, es viņ ai pateikš u. Raugoties uz priekš u, es teikš u, ka es teicu savam draugam mā jā s un pajautā ju tā s personas vā rdu, ar kuru viņ a sazinā jā s, izmantojot internetu. Izrā dī jā s, ka tas pats, kas mū su š oferis. Hee hee. Nu, varbū t viņ iem ir ļ oti izplatī ts nosaukums: ?

Mū su ceļ abiedri gandrī z vienlaikus ar mums ieradā s no Kijevas. Viņ i iegā dā jā s ekskursiju diviem par 1.000 UAH. Š ajā summā bija iekļ auts UIA lidojums un izmitinā š ana viesnī cā ar trī s ē dienreizē m dienā . Pā rskaitī jums bija atseviš ķ i - 260 dolā ri. Viņ i atteicā s. Viņ u viesnī cu sauca Lomani (vai kaut kas tamlī dzī gs). Un š oferis mums apsolī ja kaut ko paņ emt no mā jokļ a. Mē s ieradā mies Bakuriani. Vispirms viņ i sā ka meklē t Lomani. Atrasts ar lielā m grū tī bā m. Mē s nolē mā m pajautā t, cik tas maksā , un, ja kas, apstā ties. Viņ a negā ja uz reģ istratū ru, viņ a brauca pē c manis. Kaut kas garā ks gruzī nu valodā ar meitenē m. Es domā ju, ka tā , es gribē ju atcelš anu, bet, manuprā t, viņ i nepiekrita. Es jautā ju, ko tad? Č etrdesmit dolā ri vienai personai ar trī s ē dienreizē m dienā . Pagaidā m neesmu ar to apmierinā ts. Es gaidī ju mazā k.

Izgā jā m ā rā , š oferis mē ģ inā ja atvē rt bagā ž nieku, lai iedotu mantas mū su ceļ a biedriem, un salauza atslē gu slē dzenē . Un viņ am ir viens un no aizdedzes! Sapratu! Mē s ar draugu nolē mā m pagaidā m izstaigā t apkā rtni, pajautā t mā jokļ u cenas, atstā jot vī rieš iem problē mas risinā š anu. Izrā dī jā s, ka š ī viesnī ca atrodas visvairā k apdzī votā s vietā s. Meklē jot centrā lo ielu un autoostu, pie kuras kaut kur vajadzē tu bū t Edelweiss viesnī cai, ko gleznojis Sergejs no Kijevas, devā mies uz vairā kā m mini viesnī cā m. Visur cena bija vienā da – 40$. Jā , kas tas ir! Beidzot atradā m Ē delveisu. Saimniece nebija oriģ inā la, un atkal stā sta mums tikpat daudz. Lari valodā tas ir 140 par istabu ar trī s ē dienreizē m dienā . Jautā ju saimniecei: “Jū s sauc Nana? Es uzzinā ju par tevi internetā . "Jā ? Un no kā ? “No Sergeja no Kijevas. Viņ š rakstī ja, ka numurs maksā.100 lari. "Tā tad š ī s ir marta cenas! " Ah-ah-ah! Semjons Semjonič s! Patieš ā m, atceros, ka Sergejs bija martā , bet ku-ku tad kaut kā nedarbojā s. Nu ko darī t? "Vai jū s varat vismaz izlaist pusdienas? Kā pē c mums vajag pusdienas? Atnā kt pie viņ a no kalna un pē c tam atkal braukt braukt? “Nē , pusdienas var pā rcelt par 16-17 stundā m” “Un cikos tad ir vakariņ as? Nē , mē s jū tamies tik neē rti. " "Nu, lai tā bū tu, tad bez pusdienā m bū s 120 lari. " Tā viņ i nolē ma. Starp citu, izsaucā m savus vī rus, un viņ i teica, ka arī Lomanā piekrituš i mums atcelt pusdienas, bet mē s jau bijā m izlē muš i, ka paliksim Edelweiss - tā atrodas ē rtā kā vietā . Gā ju lī dzi saimniekam pē c puiš iem ar mantā m, bet draugs palika. Atbraucā m uz Lomani, nabaga š oferī tis jau bija putojis, lai kaut kur skrietu meklē t ā muru un kaltu. Mū su saimnieks teica, ka atnesī s viņ am. Vienojā mies ar š oferi, ka viņ š mū s aizvedī s atpakaļ uz lidostu.


Viesnī cā izrā dī jā s, ka draudzene mums jau bija izvē lē jusies istabiņ as - sev ar balkonu, un mums bez, jo nesmē ķ ē jam. Viņ š saka: "Mē s varam mainī ties, bet tad mē s skriesim pie jums ik pē c pusstundas. " Nē paldies. Viņ u skaits bija vē l jaunā ks. Nu kā da starpī ba. Vannas istaba istabā ir laba. Bija jau 17 stundas pē c vietē jā laika (2 stundu starpī ba). Mū s paē dinā ja vai nu pusdienā s, vai vakariņ ā s. Ļ aujiet man aprakstī t ē dienu. Nemainī gi gan brokastī s, gan vakariņ ā s bija galdā : biezpiens, krē jums, fetas siers, sviests, medus, plū mju ievā rī jums un daudz maizes (mā jā s vispā r neko neē du, bet te ē du , nospļ auties uz visiem principiem). Papildus tam bija vē l vairā ki ē dieni, daž reiz gruzī nu, vakariņ ā s bija arī pirmais (parasti zupa), ko citi viesi pusdienoja. Visā visumā pilnī ga izspē le. Un meitene, kas klā ja galdu, vienmē r nā ca un jautā ja, vai mē s vē lamies vē l, kas izraisī ja mū su nervozus smieklus. Sarunā juš i ar saimnieci, ka brokastis mums tiek pasniegtas pusdeviņ os, devā mies gulē t. Viesnī cā tajā laikā bija diezgan daudz viesu un daudz bē rnu (pā rsvarā gruzī nu). Un viņ i ar mež onī giem saucieniem uztaisī ja tā du skraidī š anu pa koridoru! Labi, ka bijā m noguruš i no ceļ a un tik un tā aizmigā m.

No rī ta ē dā m brokastis. Atnā ca saimniece un teica, ka, pē c vī ra teiktā , pirms pusvienpadsmitiem kalnā neesot ko darī t - pacē lā js strā dā no 10, lī dz sniega kaķ is pā riet, tad un tur. Nu mū su draugi bija bezgala priecī gi, jo viņ i ir pū ces, un tik agrā stundā viņ iem nav gabala rī klē . Pusvienpadsmitos pē c mums ieradā s saimnieks un aizveda uz Didveli kalnu. Bija jā brauc 6-7 kilometri. Jā saka, ka pat no Didveli tuvā kā s tā da paš a nosaukuma viesnī cas joprojā m ir problemā tiski staigā t slē pju zā bakos (apmē ram kilometru). Pagā juš ajā un aizpagā juš ajā gadā mē s braucā m Bukovelā un dzī vojā m Poļ anicā . Apmē ram tikpat tā lu arī saimnieks mū s uzveda kalnā . Tas maksā ja 50 UAH. vienvirziena. Lū k, š is serviss (pē c Sergeja apskata) maksā ja no 5 lī dz 10 lariem (ja rupji, tad reizini ar pieci - saņ em grivnas), bet biež i saimnieks ar tā m brauca, cik saprotu par velti. Š o jautā jumu ar saimnieci pā rrunā jā m iepriekš ē jā dienā . Viņ a teica 140 lari ar transportu. Vienojā mies, un tikai tad sapratu (ku-ku salauza), ka š ie 20 lari uz pā ri, un ne no visiem, tas ir, 40 lari par transportē š anu divos virzienos - nu, tas ir par daudz! Nolē mā m par to dienu samaksā t, un tad meklē t lē tā ku taksistu.

Kalnā nopirkā m divus abonementus dienai par 30 lari (20 dolā ri), bet draugi - vienam kā pumam par 3 lari. Pirmais posms sastā v no astoņ vietī gā m piekabē m, bet bez konteineriem slē pē m ā rā , kā , piemē ram, uz Elbrusa, tā pē c iekš ā jā iet ar slē pē m, kas nav ī paš i ē rti. Turklā t abonements ir jā ievieto turniketa slotā , nevis tikai jā nē sā kabatā , kā , piemē ram, Bukovelā . Tas ir arī diezgan neē rti, mans putnubiedē klis, galu galā , pazaudē ja abonementu, labi, ka paš ā s dienas beigā s. Otrais posms ir č etru krē slu ar vā ciņ u. Tas ir liels pluss. Vā ciņ š pasargā tos tikai no sniega un lietus, bet arī no vē ja. Hoč ma bija pie mums pagā juš ajā gadā , kad bija jā brauc Bukovelā divas dienas lietū . Š ī ir alva! Atnā ca mā jā s slapjš lī dz apakš biksē m. Un Dombejā bija tā , ka pirms nokļ ū š anas virsotnē pā rvē rties par lā steku - tā ds vē jiņ š pū ta.

Bet š ajā dienā laiks bija - burvī gs. Saule un bezvē jš . Cepurī ti nenolaidā m un celš anā s laikā mē ģ inā jā m sauļ oties ar sejas purnu. Ainava tomē r neiepriecinā ja ar ī paš iem skaistumiem. Š eit nav skujkoku mež u, kā Bukovelā , ne mež onī gu skaistu akmeņ u, kā Dombai vai Elbrusā . Un sniega ir ļ oti maz - tikai nogā zē s. Pā rē jais kalns ir pelē kbrū ns, viegli pulverē ts ar baltu. Tač u pie apvā rš ņ a ir galvenā Kaukā za grē da ar baltiem vā ciņ iem, bet tas ir tikai skaidrā laikā . Bija arī treš ā lī nija - sliedes, pa kuru gā ja dzeltena piekabe 40 cilvē kiem, bet nez kā pē c nedarbojā s. Runā jot par trasē m, viena sarkanā trase nobrauca no otrā posma, bet divas (sarkanā un zilā ) no pirmā . Paš as pē das ir normā las (it ī paš i pē c sniega kaķ a), bet tikai trī s . . Vispā r mū s nesajū sminā ja. Š ajā dienā sniega kaķ is pagā ja garā m, bet skaidrs, ka sniega maz, bija oļ i. Tač u, neskatoties uz niecī go traš u skaitu, cilvē ku bija ļ oti maz, it ī paš i otrajā posmā . Tomē r zemā k vairā k. Tur, zilajā trasē , viņ i mā ca vietē jo bē rnu slē poš anas skolu. Uz sarkanā s lī nijas praktiski nav neviena. Paš ā lejā č etras minū tes nā cā s stā vē t rindā uz piekabi (tas bija maksimums). Problē ma tā da, ka tur praktiski ir tikai bē rni (neapdomī gi, kā likums), lī dz ar to attiecī gi krā mu tirgus un bardaks. Mani mocī ja jautā jums – kā pē c viņ i nav skolā ? Izrā dī jā s, ka brī vdienas Gruzijā ir no 20. decembra lī dz 20. janvā rim. Un tad bija 17. janvā ris. Tas ir tas, ko mē s saņ ē mā m! Mē s vairs nelaidā mies lejā un braucā m augš ā .


Mazais cilvē ku skaits man atsvē ra visus trū kumus. Turklā t augš ā visi brauc labi un ļ oti labi, nav rā vienu-lauž ņ u, kā Bukovelā . Lī dz ar to traumas praktiski nav (neesmu redzē jis), savukā rt pē rn pat uz vienkā rš as š osejas 16-A stundas laikā manā klā tbū tnē cieta divi cilvē ki.

Braucā m lī dz č etriem, ne tik noguruš i – noguruš i. Lai izdotu abonementu, jums jā veic 10 nolaiš anā s. Mē s izdarī jā m desmit un nedaudz vairā k (5 vai 6). Nepietiekami. Uz Buka viņ iem izdevā s izdarī t vairā k nekā č etrdesmit. Tiesa, viņ i brauca no 9.00. Un tad mē s pilnī bā izjutā m laimi, kad tu atnā c mā jā s un novelc apavus! Tas ir tā ds saviļ ņ ojums! Š eit mums tas tika atņ emts. Nav tik noguris. Mā jā s nomainī jā m apavus un devā mies apskatī t ciemu, pie reizes iepirkt kā dus vietē jos labumus (sen neesam dzē ruš i).

Janvā ris (un bez tā vienmē r ir grū ts) š is gads izrā dī jā s ī paš i bagā ts. 6 dienas Jaltā (marš ē š ana pirms pusdienā m un dzerš ana pē c tam), tad Ziemassvē tki, tad mana ieilgusī dzimš anas diena, trī s dienas prā ta, un atkal tas ir. Kopumā atpū ta patiesī bā ir smags darbs. Bakuriani centrā lajā ielā ir diezgan daudz veikalu, plaš s vī nu un konjaku klā sts, cenas visur daž ā das, vajag staigā t un izvē lē ties. Acis, protams, bē ga no naš ķ u pā rpilnī bas. Nolē mā m izmē ģ inā t visu kā rtī bā (nu, cik nu par veselī bu un finansē m, protams). Š odien izvē le krita uz pirosmani (sarkans pussauss). Lai sasildī tu nogā zi, paņ ē mā m Iverioni konjaku (nabadzī bas dē ļ nolē mā m iztikt ar trī szvaigž ņ u). Pē c tam skatī jā mies, ko piedā vā vietē jais tirgus. Man patika tas, ka neviens neuzmā ca, neķ ē ra aiz rokas un pat nevilinā ja (starp citu, tas attiecas ne tikai uz tirgotā jiem, bet arī uz taksometru vadī tā jiem). Viss ir ļ oti neuzkrī toš s. Bet mums visiem bija atļ auts mē ģ inā t. Izstaigā jā m tirgu - tur ir vī ns un č ač a, te mandarī ni un kivi un visā das blē ņ as. Nopirkā m mā jas vī nu par 5 lari litrā un č ač u par 7. Mandarī nus var nopirkt par 1 lari. Bija arī ievā rī jums no č iekuriem un putekš ņ i no tiem (saka, ka tas ir š ausmī gi noderī gi bronhiem un plauš ā m). Mē s to vē l neesam izmē ģ inā juš i. Apskatī jā m bē rnu parku - vienkā rš i paradī ze bē rniem. Batuti, ragavu noma, pajū gi uz sliedē m, zirgi, poniji, divi pacē lā ji, diezgan iespaidī gs slidkalniņ š , tekne nolaiš anā s pa piepū š amajā m ripā m, kas vē l? Popkorns, kokvilna un citi dolcevit atribū ti. Jū gs viņ u 50 kapeikā m par pacē lā ju.

Pastrā dā juš i, viņ i atgriezā s viesnī cā un apmetā s savā zā lē ar vī nu pie kamī na, lai gan nedeg. Sarunā jā m ar saimnieci, ka š odien samaksā sim, un vē lā k paš i tiksim, jo ​ ​ mums par dā rgu. Viņ a paņ ē ma naudu un aizgā ja, bet pē c kā da laika atgriezā s, atdeva naudu un teica, ka mū s paņ ems bez maksas. Mē s bijā m pā rsteigti, mē ģ inā jā m iebilst, viņ i saka, tas ir neē rti, bet tas nav nepiecieš ams. Tač u Nana mums stingri teica, ka š ajos 120 GEL par numuru tiks iekļ auts ceļ ojums uz kalnu un atpakaļ . Tagad tas ir liels ž ests! Mū su viesnī cniekiem vajadzē tu mā cī ties. Bet mums bija kaut kā neē rti. Mē s pie tā nebijā m pieraduš i, jutā m pienā kumu, bet kā mē s varam viņ iem atmaksā t?


Nā kamā diena gandrī z neatš ķ ī rā s no iepriekš ē jā s, tikai nebija sniega kaķ a, jo jauns sniegs nebija uzsnidzis, un veco varē ja pilnī bā nokasī t. Mā jupceļ ā sarunas gaitā ar saimnieku noskaidrojā s, ka viņ š strā dā par troš u vagoniņ a direktoru. Nu, vienalga! Un nevienam nav kroņ a! Un kā viņ š sakņ ojas par mē rķ i un savu ciematu, viņ š teica, ka ļ oti lielam cilvē kam ir savas intereses Gudauri, tā pē c viņ š darī ja visu, lai vienkā rš i aizmirstu par Bakuriani. Tagad ir skaidrs, kā pē c internetā praktiski nav informā cijas par Bakuriani. Viņ š sū dzē jā s, ka ī paš nieks nav iegā dā jies ieroč us, lai gan uz nogā zes (avoti) ir ū dens, un treš o lī niju uzbū vē ja austrieš i un tā lū st bezgalī gi. Un atbrauc uz pā ris dienā m, nogrā bj mī klas ķ ekaru, bet ī sti neko nedarot. Kopumā problē mu ir pietiekami daudz.

Un sniega joprojā m nav. Pa TV rā dī ja, ka Soč i ir vienkā rš i sniegoti (nu ne jau paš i Soč i, bet kalni). Nu viss skaidrs, Putins visu sniegu sagrā ba sev. Un kas? Galu galā ir mā koņ u izkliedē š anas tehnoloģ ijas, un apgrieztais process noteikti ir iespē jams. Tā kā tā da lieta, nolē mā m apstā ties un doties uz Borjomi uz bē dī gi slavenā s dzeguzes, pie reizes iedzert ū deni, lī dz nieres nokrita. Devā mies uz iepazī š anā s staciju, jo tā tomē r atrodas netā lu no viesnī cas, tā pat kā visas pā rē jā s nepiecieš amā s vietas. Viesnī ca atrodas ļ oti labā vietā . Visas stacijas ē kas durvis bija aizslē gtas ar dē ļ iem, uz viena no logiem bija tī ri gruzī nu valodas grafiks (mē s intuitī vi uzminē jā m, ka tā ir) tabulas veidā ar daž iem cipariem. Mē s no tā neko nesapratā m, bet nofotografē jā m un parā dī jā m tantei tirgū , no kuras pirkā m vī nu. Viņ a mums pastā stī ja, ka dzeguze aiziet pulksten 10.

Nā kamajā rī tā kā rtī gi iekā rtojuš ies (paņ ē mā m tukš as pudeles ū denim, pā rtiku, konjaku, dvieli katram gadī jumam), ieradā mies stacijā . Bija svē tdiena un Epifā nijas svē tki, tā pē c paņ ē mā m dvieli vā jā cerī bā kaut kur uzkā pt upē . Mums bija pieredze peldoties salī dzinoš i aukstā ū denī - vairā kus gadus pē c kā rtas peldē jā mies Vecgada vakarā Melnajā jū rā un kalnu upē virs Jaltas. Un pagā juš ajā gadā viņ i Epifā nijas svē tkos iekā pa paš i savā upē . Gaisa temperatū ra gan bija virs nulles, bet ū dens vē sā ks nekā Krimā un pē c peldes no mums burtiski lija tvaiki.

Dzeguze ir š aursliež u dzelzceļ š , neliela dī vainas formas dī zeļ lokomotī ve, divas piekabes - parasta elektrovilciena samazinā ta kopija un viena VIP piekabe ar sē dekļ iem kā autobusā . Neskatoties uz cienī jamo vecumu, piekabes bija tī ras, nevis nobruž ā tas, zem katra sē dekļ a bija krā snis, kas cepā s tik ļ oti, ka vajadzē ja nolaist logu. Iedomā jieties, tas atvē rā s bez problē mā m. Katras automaš ī nas vestibilā ir arī tualete un telpa dež ū rē još ajam konduktoram. Tualete tomē r bez ū dens, bet steidzamas nepiecieš amī bas gadī jumā pilnī gi iespē jams izmantot. Un š ī laime maksā ja 1 lari par vietu parastajā karietē un 2 par VIP. Cilvē ku bija ļ oti maz - izņ emot mū s č etrus, maš ī nā bija vē l 5 cilvē ki. Š aubos, vai š is uzņ ē mums ir rentabls, bet tomē r. Dzeguze apmē ram 30 km distanci veica 2.5 stundā s, bet mums nemaz nebija garlaicī gi - vai nu klints pa kreisi, vai klints pa labi, turklā t mums tas bija lī dzi. Gar ceļ u gā ja pirmsrevolū cijas bū vniecī bas pussabrukuš as stacijas ar uzrakstiem 680 m vjl. jū ras (pareizi, ar cietu zī mi). Kopumā ir vē rts vienreiz braukt.


Ieradā mies Borjomi, devā mies meklē t, kur var dabū t slaveno ū deni. Laipni cilvē ki ieteica ceļ u, un mē s š ķ ē rsojā m tiltu un iegā jā m parkā . Tur bija baznī ca un svē tku dievkalpojums vē l turpinā jā s. Mē s savā cā m pudeli svē tī tā ū dens no lielas plastmasas tvertnes un devā mies tā lā k. Nonā cā m pie Borjomi avota, nostā vē jā m 45 minū tes rindā , cilvē ku nebija tik daudz, bet ar konteineru kaudzi. Mē s dzē rā m. Tas ļ oti atgā dina Narzanu, ko es teicu skaļ i un dzirdē ju atbildi no vienas gruzī nu tantes, ka Borjomi nelī dzinā s nekam! Nu neizskatā s, ka neizskatā s, viņ i nestrī dē jā s.

Tā lā k pa kursu bija vē l viens avots, vairā k cildens, bet ar karstu ū deni. Mums nebija kur smelt š o ū deni, mē s vienkā rš i malkojā m no plaukstas, jo paņ ē mā m visu, izņ emot glā zes, un vilcienā nā cā s pē c kā rtas iemalkot konjaku no rī kles. Parks ir ļ oti garš un š aurs, starp diviem akmeņ iem, no kuriem viena iztek ū denskritums. Parka vidū tek upe. Mē s devā mies lejā lī dz upei. Mī ļ ais metā s peldē t, es viņ u atrunā ju, jo ir diezgan vē trains, gandrī z viss ledū , sekls un akmeņ ains, var paslī dē t un izmež ģ ī t kā ju - vai mums to vajag? Nomazgā tas sejas, un labi. Pulkstenis tuvojā s 16.00, un mē s nezinā jā m, cik tieš i pulksten 16 vai 17 ir pē dē jais mikroautobuss, tā pē c nolē mā m tā lā k nebraukt, diez vai tur ir kas cits interesants. Mē s devā mies meklē t autoostu. Pa ceļ am atradā m lielveikalu un nopirkā m vē l vī nu un konjaku. Š oreiz bija kinzmarauli (sarkans pussalds) un sarajishvili 3*. Š eit cenas bija labā kas nekā Bakuriani. Viņ i iekā pa autobusā . Tas maksā.3 lari. Atkal apsē dos blakus š oferim un visu ceļ u pļ ā pā jā m. Mums par dziļ u sarū gtinā jumu izrā dī jā s, ka parka galā , lī dz kuram necik tikā m lī dz, atrodas sē ra vannas. Cik es saprotu, tas ir brī vdabas baseins ar siltu ū deni, pilnī gi bez maksas. Lū k, tā sasodī tā lieta! Es biju neizsakā mi apbē dinā ts. Kad vē l mē s tur tiksim! Pa ceļ am š oferis apstā jā s un paņ ē ma ū deni no kā da avota. Viņ š teica, ka tas ir ļ oti labs ū dens, un, gatavojot vī nu, viņ š to vienmē r pievieno. Es domā ju, kā pē c vī nā ir ū dens? Un viņ š man teica: "Ei, no kurienes mē s ņ emam tik daudz vī nogu? " Patieš ā m, š ajā apgabalā aug tikai č iekuri. Nana teica, ka viņ iem pat ā boli nenogatavojas, tā pē c viņ i karā jas kokos (mē s redzē jā m, viņ i redzē ja). Tad atcerē jos, ka lietotu raž oš anā mē s arī pievienojam ū deni. Š oferis teica, ka atnesī s mums vī nu nogarš ot. Mē s atteicā mies, bet viņ š uzstā ja, atņ ē ma mums telefonu un teica, ka piezvanī s. Pē c vakariņ ā m bija neparasti kluss, brī vdienas bija beiguš ā s, un mē s bijā m praktiski vienī gie viesi viesnī cā .

Mē s braucā m nā kamā s divas dienas. Sniega joprojā m nebija, bet pū ta stiprs vē jš , un otrajā posmā no kaut kurienes nedaudz uzsniga. Saule jau bija prom, kas, iespē jams, nav slikti - vismaz pē dē jais sniegs nenokusī s. Saimnieks piekrita, un mē s ar draugu sā kā m ielaist bez maksas pa vā rtiem. Kā rtē jā apmulsuma sajū ta. Vakarā zvanī ja mikroautobusa š oferis un teica, ka atstā jis mums vī nu autoostas biļ eš u kasē . Gā ja paņ emt. Kasiere mums iedeva paku, kurā bija 3 litri vī na un puslitrs č ač as. Viņ i prasī ja, cik no mums? Tante teica, ka tā ir dā vana. Nu, nedomā jiet par dā vanā m! Nu, kā mums ar to tikt galā ? Patiesī bu sakot, mums ne ī paš i garš oja ne vī ns, ne č ač a (mē s to tik un tā dzē rā m). Ciematā satikā m paziņ as, viņ i, izrā dā s, brauc pa citu kalnu – Kokhtu. Ir veci, vē l padomju pacē lā ji, augš ā ļ oti stā va trase ar uzkalniem, kā Č egetā , un pilnī gs vē ja trū kums. Mē s arī gribē tu redzē t, bet nevarē jā m atļ auties, jo baidī jā mies aizvainot saimnieku (galu galā viņ š teica, ka uz Kokhtas nav ko darī t). Ī sā k sakot, mē s kļ uvā m par mū su es nezinu kā , sirdsapziņ as vai kā ķ ī lniekiem, ja to tā var nosaukt.

Tā kā sniega nebija, nolē mā m doties uz Tbilisi. Redzē jā m mikroautobusus - mazos, sē dvietas 12, tā pē c domā jot, ka visiem varē tu nepietikt, nolē mā m vakarā nopirkt biļ etes. Mē s ieradā mies autoostā , un biļ eš u kase jau bija slē gta. Bet tad pienā ca kā ds vī rietis un jautā ja, ko mē s gribam. Paskaidrojā m, viņ š atņ ē ma mums telefonu un piezvanī ja mikroautobusa š oferim, lū dzot rezervē t mums 4 vietas. Izbraukš ana 8.00. Man lika ierasties pusastoņ os. Lū dzā m saimnieci pasniegt mums brokastis 7.00.


Pusastoņ os (naktī ), atnā kot uz autoostu, pā rliecinā jā mies, ka esam izdarī juš i pareizi, iepriekš piepildot vietas. Aizbraukt gribē tā ju bija vairā k nekā vietu. Divas tantes sē dē ja ejā uz ķ eblī š iem, kurus vadī tā ja partneris bija iznesis no kā da pagalma pa ceļ u. Biļ etes maksā.10 lari. Es atkal apsē dos priekš ā starp vadī tā ju un viņ a partneri. Bet viņ i izrā dī jā s diezgan klusi un dievbijī gi. Visu ceļ u mē s tikā m kristī ti baznī cā , un es joprojā m nezinu, par ko - es biež i neredzē ju neko piemē rotu. Brauciens ilga 2 stundas 40 minū tes. un bija diezgan garlaicī gi - plakana, tikai zemi kalni pie apvā rš ņ a. Viņ i jautā ja š oferim, kad ir pē dē jais autobuss uz Bakuriani. Viņ š teica, ka pulksten 16.00. Pā rā k agri. Kā bū t? Š oferis teica, ka var braukt uz Borjomi, mikroautobuss kursē lī dz 19.00 un tad ar taksi uz Bakuriani. Tas maksā s 25-30 GEL par automaš ī nu. Ja kas, zvaniet viņ am, viņ š mū s aizvedī s. Viņ i arī prasī ja, kā mē s varam nokļ ū t Avlabari rajonā , viņ š teica mikroautobusa numuru (es jau aizmirsu, kurš , 137 vai kaut kas). Kā ds mums teica, ka tur esot skaisti. Iekā pā m mikroautobusā , samaksā jā m katrs 80 kapeikas, atbraucā m, izkā pā m - nekas ī paš i skaists. Ieraudzī jā m dzē rienu veikalu, iegā jā m - acis skrē ja kā parasti. To ir tik daudz, ka nav iespē jams izvē lē ties. Mē s to redzē jā m plastmasas aizzī mogotā litra pudelē Saperavi par 5.50. Pā rdevē ja teica, ka tā ir rū pnī ca. Nu lē ti un jautri. Paprasī jā m meitenei ceļ u, izrā dā s, ka š eit nav ko redzē t, vajag mazliet atgriezties, ko arī izdarī jā m. Pa ceļ am ieraudzī jā m apmainī tā ju ar ļ oti pievilcī gu kursu - 176.7. Mē s nolē mā m apmainī t nedaudz vairā k denyushek, pē kš ņ i nepietiek? Tur kā ds vī rs nomainī ja tā du buku presi, acī mredzot tas tieš ā m bija ļ oti izdevī gs kurss. Mē s devā mies tā lā k, sastapā m pieminekli Mimino varoņ iem, tad pagriezā mies uz upes pusi. Ir daudz baznī cu ar skaistiem pagalmiem. Mē s nonā cā m pie troš u vagoniņ a. Pacelš anā s maksā ja pa 1 lari, bet tā kā mums nebija transporta kartes, tad iedeva vienu par 2 lari. Spriež ot pē c bildes uz tā , tas ir piemē rots arī ceļ oš anai ar metro un varbū t pat ar kaut ko citu. Uzkā pā m kalnā , klejojā m pa izpostī to cietoksni, dzē rā m vī nu (labu, kaut vai no plastmasas pudeles), fiksē jā m visu no augstuma un, ietaupot 4 larus, devā mies lejā kā jā m. Teorē tiski varē ja kā pt kā jā m, nekas sarež ģ ī ts. Viņ i sā ka meklē t, kur ē st. Arā bu virtuve, indieš u un pat spā ņ u virtuve, bet kur gruzī nu? Pie mums apstā jā s sieviete un jautā ja, kā mums palī dzē t? Mē s izklā stī jā m problē mu, un viņ a mums parā dī ja restorā nu ar vietē jo virtuvi. Kā rtē jo reizi biju pā rsteigts par vietē jo iedzī votā ju viesmī lī bu. Ciematā un troš u vagoniņ ā daudzi paš i runā , jautā jot, no kurienes esam, bet vai mums Gruzijā patī k? Ukrainā dzī vo daudzi radinieki, kā ds dienē jis armijā mū su teritorijā . Un mē s arī dzirdē jā m no diviem daž ā diem cilvē kiem (gruzī niem), ka Bakuriani dibinā ja ukraiņ i 18. . kā du gadu. Tomē r mē s neuztraucā mies jautā t sī kā ku informā ciju. Vispā r cilvē ki Gruzijā ir ļ oti viesmī lī gi, viesmī lī gi, labi, vispā r cilvē ki.

Kafejnī ca bija pilnī gi tukš a. Puika mums atnesa ē dienkarti krievu valodā . Ļ oti plaš a ē dienkarte. Pasū tī jā m divas kharcho zupas pusī tes, no kurā m katra pietika diviem no mums, duci khinkali, č etrus baklaž ā nu rullī š us ar riekstiem, podiņ u lobio, ceptas liellopa gaļ as smadzenes, sā lī tu dā rzeņ u asorti un glā zi vietē jā alus. Kopumā paē dā m par 47 lari, rē ķ ins bija izdrukā ts un, protams, gruzī nu valodā . Ī sā k sakot, pā rbaudiet, nekā dā gadī jumā . Bet es nedomā ju, ka mē s tikā m maldinā ti, mums tas š ķ ita vispā r un lē ti. Mē s atstā jā m piecdesmit dolā rus piezī mju grā matiņ ā un aizgā jā m, un viesmī ļ i nepaņ ē ma naudu, lī dz mē s aizbraucā m. Arī interesants punkts.

Gā jā m pa Shota Rustaveli avē niju, un tā kā bijā m jau tikuš i augš ā , principā nolē mā m mē ģ inā t paspē t uz mikroautobusu. Jautā jā m vī rietim, kā nokļ ū t lī dz autoostai - lī dz McDonald's bija jā iet vē l nedaudz kā jā m, tur ir metro stacija, un jā brauc tikai divas pieturas. Š eit noder karte. Uzlika 2 larus un pa vienam apbrauca turniketu. Ieradā mies autoostā . Bija piecpadsmit lī dz č etri. Mē s metā mies meklē t mikroautobusu, bet mums saka, ka mikroautobusi uz Bakuriani un Borjomi dodas nevis no š ī s stacijas, bet gan no Didubes. Viņ i jautā ja citiem cilvē kiem, viņ i saka, ka viņ i aizbrauca no š ejienes uz Bakuriani pulksten 14.00 un vairs tur nebū s, jums jā iet uz Didube. Ak, tu kavē jies! Kā pē c mikroautobuss mums neko neteica, viņ š cerē ja mū s aizvest par 30 lari? Nu ko darī t, apsē dā mies autoostā pie galdiņ a, ar bē dā m pabeidzā m vī nu policistu priekš ā , neviens mums neko neteica (starp citu, kalnā arī ), atgriezā mies metro. un brauca 4 pieturas pretē jā virzienā . Viņ i jautā ja (tā tad, katram gadī jumam), kur atrodas mikroautobuss uz Bakuriani? Kā ds vī rietis mū s kaut kur veda, mikroautobusa š oferis kaut ko rī binā ja un lika ieņ emt vietas, izbraukš ana 17.00. Kā da laime! Vadī tā js apgrieza zī mi uz vē jstikla otrā di. Un es labprā t uzzinā tu, kas tajā teikts. Domā ju, domā ju, atcerē jos, ka dzeguzes fotogrā fijā uz maš ī nas krievu un gruzī nu valodā bija rakstī ts Bakuriani-Borjomi. To var salī dzinā t ar uzrakstu uz mikroautobusa. Apmulsis par š o dā rgo. Viņ š ilgi konsultē jā s un teica, ka tā š ķ iet, š ķ iet. Gruzī nu alfabē ts ir kaut kas ar kaut ko, nu, nekā das asociā cijas! Pilnī gi neaizmirstams. Domā ju, ka jā , mikroautobuss bija uz Borjomi, bet tad sasē dā s č etri pasaž ieri un š oferis nolē ma doties uz Bakuriani. Mums kopumā paveicā s. Kad autobuss jau brauca, tajā ar histē riskiem smiekliem ielē ca divas meitenes. Jums, viņ š saka, nav ne jausmas, cik mums ir paveicies! Kā pē c, mē s pat varam iedomā ties!

Mums patika Tbilisi, bet ž ē l, ka neredzē ju tumsā . Daudzus objektus tur vajadzē tu izcelt (redzē jā m prož ektorus), skaistums, laikam! Nu, labi, mums radā s vispā rē js iespaids. Š oferis ielika kaseti. Sā ka skanē t sen aizmirsta dziesma: "Divas plaukstas, maigi kaķ i. . . " Klausī jā mies ar prieku. Tač u nā kamā s č etrdesmit minū tes viņ a spē lē ja bez pā rtraukuma, kas izraisī ja mū su nervozus smieklus. Š ajā sakarā atcerē jos gida stā stī jumu Turcijā š ī gada maijā . Gids labi runā ja krieviski, tač u, protams, visus krievu valodas smalkumus viņ š uzreiz neiemā cī jā s, un tā pē c reiz nokļ uva ķ ezā . Un tas bija vē l 90. gados, kad krievi tikko sā ka braukt uz Turciju. Un tad ieradā s viena jautra kompā nija, kas terorizē ja visu viesnī cu un atnesa sev lī dzi kaseti ar vienu vienī gu dziesmu. Kad beidzot š ī kompā nija aizgā ja, viņ i atstā ja š o kaseti viesnī cā , un tā kopā ar gidu gulē ja maš ī nā . Pē c kā da laika gids veda kaut kur krievu, un viņ š lū dza uzlikt mū ziku viņ a dzimtajā valodā (viņ am palika garlaicī gi), un gids, atcerē damies kaseti, stā stī ja par to pasaž ierim, brī dinot, ka ir tikai viens dziesma tajā . Uz jautā jumu, kā da ir dziesma, gide atbildē ja: "Vē jš pū ta no jū ras. " Vī rietis jau bija smieklu sajukums. Gids ilgu laiku nevarē ja saprast š ā das jautrī bas iemeslus. Kad viņ i viņ am paskaidroja viņ a tikko teikto, nabaga turks nosarka kā magoņ u zieds (nu, viņ š tā teica, tik pieticī gs! ). Vispā r krievu valoda ir lieliska un varena! Un ko jū s domā jat, tikko atcerē jos š o dziesmu, kā tā s izpildī tā js izrā poja no aizmirstī bas ar hitu “Oh my God, what a man! ” Oho, kā da sakritī ba!


Vakarā sā ka snigt ilgi gaidī tais sniegs un atlikuš ā s divas dienas kļ uva patī kamā k braukt, ja ne stiprais vē jš augš ā . Februā rī vē l ir jā ierodas, un vē l labā k martā . Kā stā sta saimnieki, sniega ir daudz, un cenas zemā kas, un saules vairā k. Tomē r, neskatoties uz tā trū kumu un nesavaldī go dzē rumu (vai varbū t pateicoties tam), mana sejas krā sa nedaudz uzlabojā s un kļ uva nedaudz atš ķ irī ga no ikteriskas.

Starp citu, par dzē rumu. Varbū t tā pē c, ka man ī sti nepatī k pussalds (labā k ir deserts vai sausais), ne kinzmarauli, ne khvanchkara mani nepā rsteidza. Un cena ir nepamatoti augsta (15-19 GEL un vairā k). Piemē ram, mū su Cabernet Sauvignon (Golitsyn vī ni) ir vismaz tikpat labi, bet daudz lē tā ki. Pirosmani un Saperavi patika. Cenas un kvalitā tes attiecī ba ir normā la. Mā jas vī ns tirgū maksā.5 GEL (kas ir ar ū deni un cukuru) un 15 (!! ! ) GEL par bez ū dens un cukura. Tas ir par litru. Mū su vietē jie amatnieki padara to vē l garš ī gā ku. Bet mē s neesam mā jā s (toreiz bijā m). Č ač a jā izmē ģ ina visiem. Tas maksā.5-10 lari par litru, kā jū s kaulē jat. Katram gaume ir atš ķ irī ga. Cietoksnis 50 grā dos. Mums nepatī k balts, tā pē c mē s nedzē rā m (bet, iespē jams, velti). Konjaks Iverioni - mī ksts, lī dzī gs Metaxa. Sarajishvili ir dā rgā ks un manā mi labā ks. Cita pā rdevē ja Dā vidu ļ oti uzslavē ja (zvaigznes viņ am vispā r nav). Labi nopirkts. Tas maksā mazā k vai tikpat, cik Iverioni. Bet izrā dī jā s, ka pamē ģ inā jā m, uzreiz pē c Sarajishvili - likā s, ka tas muļ ķ is bija retums. Pā rē jais tika ielejams kolbā - tas darī s uz nogā zes. Kad viņ i dzē ra uz nogā zes - ļ oti patī kami, ar š okolā des garš u. Jā , viss ir relatī vs. Bet pē c daž ā m dienā m vī ns mani nogurdinā ja. Es ļ oti gribē ju alu (nu, es neesmu estē ts). Vietē jais alus streiko ar daž ā diem zī moliem. Par divu litru pudeli maksā.5 lari, bet uz galvenā s ielas ir veikals, kur to paš u zī molu izlejamais alus maksā tos paš us 2.5 GEL litrā . Tiesa, tā s salietas pudelē s, uz vietas nav galdiņ u, ko dzert. Tajā paš ā veikalā ir diezgan pieklā jī gs sā lī tu zivju sortiments. Izvē lē jā mies sev dū š ī gu brekš u ar ikriem, kas maksā ja 9 lari.

Vispā r ciemā ir viss laimei. Ir arī kafejnī ca, bet mē s nebijā m, jo ​ ​ mums nebija ne mazā kā s vajadzī bas pē c tiem, tā pē c mē s nezinā m cenas. Ir arī mini maizes ceptuves, kurā s cep daž ā dus vietē jos lavaš us, hač apuri, lobiani (pupiņ u pī rā gus) — tas viss par aptuveni 2 lari.

Pē dē jā dienā saimnieks noorganizē ja mū s ar to salauzto piekabi aizvest lī dz paš ai Didveli augš ai. Diemž ē l laikapstā kļ i nepavisam nebija piemē roti - traks vē jš un gandrī z nulle redzamī ba, un nebija iespē jams uzņ emt skaistas bildes. Un saulainā laikā viņ i saka, ka jū s varat redzē t visu Kaukā za diapazonu. No augš as ir divas melnas nogā zes (toreiz mazā sniega daudzuma dē ļ tā s bija netieš i izteiktas). Viens lī dz paš ai apakš ai, otrais - uz otro posmu. Kopā ar mums maš ī nā brauca vē l divi vietē jie puiš i, viņ i brauca pa garu š oseju (mums bija jā brauc lī dzi), mū su draugi iekā pa atpakaļ maš ī nā , un mē s nolē mā m braukt lejā uz otro lī niju. Eh, pareizi! Ļ oti liela nogā ze, absolū ti ozola nogā ze, traks vē jš . Prieks kopumā ir zem vidē jā lī meņ a. Jū s gribē jā t ekstrē mu - saņ em to! Vietā m nā cā s atcerē ties slī doš o braukš anas stilu. Kaut kā viņ i nokasī ja bez zaudē jumiem. Kad atgriezā mies mā jā s, izrā dī jā s, ka visu dienu ciematā spī dē ja saule, tas ir bezdibenis, jū s zinā t. Pusstundu sū cas uz balkona ar draugiem (saule vē l bija augstu).


Saimnieks teica, ka vakariņ ā s bū s kebabi, kurus viņ š sā ka cept kamī nā mū su stā vā . Starp citu, tas man bija atklā jums, ka gruzī ni ē d cū kgaļ u bā rbekjū , nevis jē ra gaļ u. Lai kaut kā pateiktos ī paš niekam, uzdā vinā ja viņ am labu konjaku (vienas dienas abonementa izmaksas, nu, vismaz kaut kā ), nopirka Bagrationi š ampanieti sev un draudzenei (brut nebija, nā cā s aizrī ties ar pus - sauss). Viņ iem nav dabī gs š ampanietis, tikai soda.

Š ampanietis pastā v jau ilgu laiku. Pirms kā diem septiņ iem gadiem sē dē jā m Novy Svet paviljonā pie autoostas, kur varē ja dzert aukstu vietē jo š ampanieti no stikla kausiem un dzē rā m pussausu Novy Svet. Un pie blakus galdiņ a apmetā s divi klaidoņ i un iedzē ra kaut kā du muļ ķ i (neatceros ko). Un viens no viņ iem, vē rš oties pret mums, saka: “Ko jū s dzerat? Brutam jā bū t piedzē ruš am! Mē s skatī jā mies uz viņ u tik no malas - kā ds dzē rā js mums norā dī s! Un viņ š sā ka sist pa krū tī m ar dū ri un kliegt, ka viņ š ir blenderis. Pē c daž ā m dienā m mē s devā mies ekskursijā pa š ampanieš a fabriku un patieš ā m ieraudzī jā m mū su izskatī gā vī rieš a fotogrā fiju goda rakstā . Un gides tante stā stī ja, ka uzņ ē mumā galvenokā rt strā dā sievietes, jo vī rieš i neiztur kā rdinā jumu un ā tri vien kļ ū st par neuzmā cī gu dzē rā ju. Tā tas ir. Un man jā saka, ka brutā lis toreiz mani vienkā rš i saš ķ obī ja. Bet ir pagā juš i vairā ki gadi, tajā paš ā paviljonā mē s atkal ņ ē mā m pussausu - mums tas likā s než ē lī gi salds (bet mē s, protams, dzē rā m), paņ ē mā m sausu (tā gadā s) - ne daudz labā k, un beidzot pienā ca kā rta to brut - kaut kas nepiecieš ams! Kopš tā laika dzeram tikai brutu, bet, paldies Dievam, joprojā m neizskatā mies pē c blendē š anas meistara. Un mans priekš nieks, reiz bū dams Parī zē , devā s uz Mulenrū ž u, un tur uz galda vajadzē ja stā vē t divā m (š ķ iet) š ampanieš a pudelē m. Atnesa, protams, brutu, bet visa kompā nija vienbalsī gi kliedza, lai aizved š o atkritumu un atnes pussaldo (brr). Bet garš a un krā sa, kā saka. . .

Vakariņ ā s bija borš č s, kebabi, khinkali (ak, mamma) un vē l kaut kas, litrs č ač as. Sazvanī jā m Nanu, lai iedzer ar mums š ampanieti uz izbraukš anu. Viņ a atnā ca un atnesa kannu ar paš taisī tu vī nu (kas maksā.15 lari), tač u viņ a gandrī z nedzē ra, aizbildinoties ar sliktu veselī bu. Mē s bijā m pā rsteigti, ka š ā dā vietā cilvē ki joprojā m slimo. Mums bija ļ oti jauka saruna. Bet mums jā sanā k kopā . Mā jā s pirkts vī ns un konjaks. Pirkā m Bakuriani, jo Tbilisi sā kumā pudeles negribē ja vest pa pilsē tu, bet tad steidzā s doties prom un nebija laika, lai gan cenas tur, protams, ir patī kamā kas. Bet mē s ietaupī jā m 30 lari par taksometru. Tā kā visi zina, kā "saudzī gi" lidostas iekrā vē ji izturas pret bagā ž u, bija nepiecieš ams ļ oti rū pī gi iepakot. Nolē mā m pudeles ielikt slē pju zā bakos, un, tā kā tā s ir tikai č etras, tad arī pudelē m vajadzē tu bū t č etrā m. Bet es, mantkā rī gā loš ara, nopirkusi divas konjaka pudeles un divus vī nus, iekā roju vī na krū zi. Viņ i tur ir tik mī ļ i! Vai arī amforas vai vara krū zes veidā (keramika ir krā sota ar vara krā su). Tas ir tieš i tas, ko es nopirku. Tas bija iepakots manā s slē poš anas biksē s. Viss, soma gatava. Pē c tam atnā ca draugs un teica, ka Doņ eckā esot -16. Ak! Es grasī jos braukt dž insos, bet tad kaut kā š aubī jos, bet man bija slinkums pā rpakot, un bija grū ti iedomā ties, kas ir mī nus seš padsmit. Š eit bija pluss. Tbilisi kopumā bija plus astoņ i. Ej, varbū t es kaut kā aizskrieš u lī dz maš ī nai.

No rī ta paē dā m brokastis, š oferis atbrauca pē c mums. Tiesa, otrs, viņ š nez kā pē c nevarē ja un atsū tī ja mums draugu (katram 35 lari). Saskū pstī jā mies ar saimniekiem, es aizskrē ju uz bodiņ u nopirkt hač apuri ceļ am. Saimnieks jautā ja, kā pē c mē s neteicā m, ka Nana bū tu pagatavojusi sausā s devas. Nu jā , un š is! Tas vē l nav izcepts stendā . Labi, mē s to nopirksim pa ceļ am. Mē s atstā jā m naudu atpakaļ , tikai Khachapuri. Laiks bija saulains, nemaz negribē jā s braukt prom, bet ko darī t! Ieradā mies bez starpgadī jumiem. Starp citu, Dž ordž ijā visi piesprā dzē jas – gan vadī tā ji, gan pasaž ieri, kas sē ž priekš ā . Sods 20 eiro. Pat mū su saimnieks, ne pē dē jais cilvē ks ciematā , kurš sveica visus policistus. Pa ceļ am piestā jā m izstaipī ties pie paplā tes ar visā dā m krū zē m un citiem keramikas izstrā dā jumiem. Pasū tī ja arī hač apuri, te tie tomē r bija 3 lari, bet lielā ki.


Lidostā ieradā mies stundu pirms reģ istrē š anā

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Безрадостный пейзаж
мост через Боржомку
источник боржоми
детский парк
центральная улица Бакуриани
между первой и второй очередями
прибытие кукушки
Līdzīgi stāsti
komentāri (11) Atstājiet savu komentāru
iemiesojums