Достаточно, чтобы переночевать. Pietiek, lai pavadītu nakti.

Tik mazu istabiņ u nebiju redzē jusi, pateicoties Parī zei, arī š eit tā izrā dī jā s oriģ inā la. Kopā ar tualeti un vannas istabu un koridoru - aptuveni 10 kv. m. Tā pat kā mana virtuve. Tiesa, es joprojā m nevaru iedomā ties, kā tualete ar vannu un koridoru var iekļ auties manā virtuvē . Labi darī ts franč u valoda. Gandrī z visu telpas platī bu aizņ em liela gulta - jū s brī vi guļ at blakus (nevis viens uz otra). Starp gultu un sienā m 30 cm brī vas vietas. Pie kā jas š aurs galds pieguļ gultai, attā lums starp gultu un galdu ir tieš i tā ds, lai novietotu krē slu. Nu tiek cauri - kaut kā , neskaitā s. Labi pā rdomā ts par tualetes durvī m. Tas atrodas pretī gultai. No rī ta nolaidu kā jas uz grī das un, izmantojot tualetes durvju rokturi, var piecelties no gultas, pē c vakardienas noguruma, kad ķ ermenis vē l ir slims. Nu, naktī vē lams neiet uz tualeti, bū s skaļ š . Dzī vojā m pirmajā stā vā , 125. istabiņ ā (reā li š is ir otrais stā vs) - ir balkona durvis, bet balkona nav. Tā vietā ir paredzē ta restī te, lai neizkristu (to es sapratu). Nekas, ē rti, no rī ta atver balkona durvis, apguļ as uz restē m un ar to pilnī gi pietiek, lai justos kā uz balkona. Naktī ir kluss, balkona durvis glā bj, ī paš i, kad pagalmam brauc motocikli. Pagalmā akustika laba, bet istabā kluss. Kopumā bija kluss, izņ emot piektdienu, kad pē c nedē ļ as darba jaunatne atslā ba lī dz pat pulksten 4 no rī ta. Š eit balkona durvis neglā ba.
Istabā augstu virs galda plakanā ekrā na televizors. Arī labi darī ts (es domā ju francū ž us) - paskaties uz televizoru no apakš as uz augš u. Tā s visas ir kaut kā neparastas, savdabī gas. Piemē ram, ir televizors, bet raidī jumu skatī š anai gandrī z nav. Bija noregulē ti 10 kanā li, bet tajos tika rā dī tas trī s programmas, turklā t visas franč u valodā . Kā dā tā lā Tunisijā varē ja skatī ties mū su otro kanā lu. Atcerieties savu dzimteni. Un š eit viss ir stingri - piemē ram: "Ko tu atnā ci? Skaties TV? " Nu, pats televizors acī mredzot ir paredzē ts interjeram.
Par brokastī m. Lieliski. Atkal es to negaidī ju. Kad galds pilns, bet nav ko ē st. Nē , viss, kas atrodas uz galda, ir ē dams, ņ emiet to, ko sauc par "es negribu". Mums nebija olu. Iespē jams, kā dreiz š eit bija desas, bet tad tā s pazuda, š ogad no ē dienkartes izkrita olas, un nā kamgad, iespē jams, pazudī s arī jogurti. Viss kā rtī bā , cilvē ki dzī vo. Š eit vienā recenzijā (autors Lesja) ir rakstī ts, ka kruasā ni ir milzī gi. Acī mredzot pati Lesja ir niecī ga, un salī dzinā jumā ar viņ u tie viņ ai š ķ ita lieli. Bet cik tas ir gaisī gs. Salī dzinā jumam, ja paņ em rokā un sadrupina bumbiņ ā , tad tā pat nevilks pie galda tenisa bumbiņ as. Pat tik mazs siera gabaliņ š , ko viņ i tur dod, nosegs to "kā bullis Eiropā ". Bet atkal ir labi, es vispā r runā ju par brokastī m, neesmu ī paš i tievs cilvē ks, kā pē c to slē pt, pat ar neapbruņ otu aci var redzē t, ka man daž viet ir liekie kilogrami. Es izmantoju š o iespē ju un lī dz nedē ļ as beigā m biju samazinā jis savus izmē rus par diviem caurumiem uz jostas. Atkal labi. Mans vecais caurums ir pilnī gi vaļ ī gs.

Istaba bija tī ra, labi uzkopta, vienmē r svaigi dvieļ i. Otrajā dienā kaut kas nogā ja greizi. Bet mē s esam pieredzē juš i cilvē ki, ā tri sapratā m, ka viens eiro uz galda visu sakā rtos. Un tā arī notika. Viss ā tri vien atguvā s – no galda tika noņ emti ne tikai eiro, bet tajā paš ā laikā tie ieņ ē ma visu istabu.
Kopumā viesnī ca man patika. Ja man izdosies vē lreiz apmeklē t Parī zi, es doš os (katram gadī jumam) uz to paš u viesnī cu.
Š eit bū tu jā liek atzī mes, un es jau grasī jos likt, bet mani apturē ja doma: vai nu es lieku atzī mes viņ iem, vai arī sev.....