
Atseviš ķ s prieks, kura dē ļ patiesī bā lido uz tā lā m zemē m, ir jū ra. Uz to iet tunelis (starp citu, tā bija laba ideja, tur ir forš i un tā dā karstumā var atvē sinā ties). Pie izejas dež urē speciā la automaš ī na, kas minū tes laikā var nogā dā t tieš i pludmalē un arī paņ emt atpakaļ . Tikai labā k ir doties uz pludmali, izmantojot savas dabiskā s kā jas, un skatī ties, kā bezdelī gas lido un augi zied. Pludmalē jū su rī cī bā ir sakā rtotas sauļ oš anā s krē slu rindas ar saulessargiem. Smiltis ir smalkas, tī ras, kā rtī ba pludmalē tiek stingri uzraudzī ta. Lieliska iekļ ū š ana ū denī , gluda, bez aļ ģ ē m un akmeņ iem. Viss ir ideā li.
Tagad par kontingentu. Viesnī cā pie mums pā rsvarā atpū tā s tū risti no Vā cijas un Anglijas. Visi ieradā s ar savā m ģ imenē m, burvī giem bē rniem, kuri uzvedā s pā rsteidzoš i mierī gi. Visi atpū š as vienā di, tikai paliek dī vaini, ka bē rni ir spiesti dalī ties vecā ku atkarī bā no cigaretes vilkš anas. Vecā ki smē ķ ē biež i un daudz, pasī vi pievienojas bē rni un citi atpū tnieki. Š ausmī ga sajū ta.
Ļ oti garš apskats, bet interesantā kais, kā parasti, beigā s. 5. dienā apdegu (ilgi paliku ū denī un dega pleci). Rezultā ts ir temperatū ra. Nakts pagā ja cī ņ ā par normā lu ķ ermeņ a temperatū ru. Pakā pe tika pazeminā ta, bet sekas bija katastrofā las. Nā kamā s dienas vakarā uz rokā m un kā ju pē dā m tika konstatē tas daudzas blakš u kodumu pē das. Viņ i kļ uva sarkani, un smagu niezi pavadī ja elles sā pes. KATASTROFA! ! ! Viesnī ca pilna ar blaktī m! ! ! (kuru sakoda blaktis, pacel roku, kurš nebija sakodis, lū dzies, lai tas nekad nenotiek). Rokas bija neestē tiski noklā tas ar sarkaniem burbuļ iem, kaut kas niezē ja. Katrs solis tika dots ar tā dā m mokā m, ka atcerē jos Nā riņ u, kura nomainī ja asti pret cilvē ka kā jā m. Atcerē jos rindiņ as: "katrs solis mazajai nā riņ ai sagā dā ja tā das sā pes, it kā viņ a uzkā ptu uz asiem naž iem un adatā m; bet viņ a pacietī gi izturē ja sā pes un staigā ja roku rokā ar princi viegli, it kā pa gaisu. " Prinč a tuvumā nebija, tā pē c mē ģ inā ju š o upuri stoiski pā rvest uz ā rsta kabinetu. Starp citu, viesnī ca tieš ā m ir milzī ga un atpū tnieku skaitam ir nepiecieš ama kvalificē ta ā rsta klā tbū tne visu diennakti. Diemž ē l es to nevaru pateikt. Medicī nas kabinetā (ja to tā var nosaukt) sē ž garlaikots jauneklis austiņ ā s, vienaldzī gi un atrautī gi klausā s tavā problē mā un atsaucas uz kā du vienmē r aizņ emtu dakteri, kurš atnā ks kaut kad vē lā k un varbū t jutī s lī dzi. Tā pē c esiet gatavi, ka neparedzē tu situā ciju gadī jumā š ajā viesnī cā ir shē ma "palī dzi sev un nepū lies spē lē ties ar simtu".
Stā sta bū tī ba: viesnī ca ir ļ oti pompoza un pretenciozi iekā rtota, tač u aiz tā slē pjas auksts aprē ķ ins un cilvē cisku apstā kļ u trū kums. Apkalpojoš ais personā ls uzvedas nepieklā jī gi, parazī tu klā tbū tne liecina, ka netiek ievē roti sanitā rie standarti, gastronomiskie apstā kļ i nav piemē roti visiem. Atbildī gi neiesaku.


