Žirona, ceļš uz mājām. Eiropas ceļojums. 7. daļa
Ž irona (aka Girona) mums nebija labvē lī ga. Aiz logiem lija lietus. Mums nebija ne lietussargu, ne lietusmē teļ u. Viņ a ietina bagā ž nieku un mugursomu ieš ū tos lietusmē teļ os un pā rvilka galvā cepuri. Ar kā jā m stopī jā m lī dz vecpilsē tai un tad debesis virs mums apž ē lojā s. Mums izdevā s nedaudz ieraudzī t š ī s mā jī gā s pilsē tas skaistumu.
Ž ironas vecpilsē ta atrodas pie Onjaras upes. Pilsē tas sirdi no vē ja pasargā daž ā das krā sainas mā jas ar koka slē ģ iem un skaistiem zī mē jumiem uz sienā m, kā nocietinā tas sienas. Daudzi tilti pā ri upei, kas ienirst š aurā s ejā s, un jū s nokļ ū stat akmens brī numā .
Neticami milzī ga un skaista Katedrā le, bruģ ē tas akmens ielas, kā pnes, ejas. Ī stie viduslaiki! Tā tad jū s gaidā t, kad no aiz stū ra izlē ks bruņ inieks melnā zirgā .
Sā ciet rakt. Aizskrē jā m uz kā du kafejnī cu, paņ ē mā m kafiju un sviestmaizes un gaidī jā m, kad lietus pā ries. Balles internets, komunikā cija ar mī ļ ajiem, silta istaba, garš ī gas kafijas smarž a. Tā mē s kā du stundu sē dē jā m. Un tad sā ka lī t! Debesis klā ja ciets pelē ks plī vurs, pā r akmeņ iem plū da upes. Gaidī jā m vē l stundu, kad laiks uzlabosies, bet saule nebija redzama. Tika nolemts skriet pa "slē gtajā m" vietā m. Izlecot cauri peļ ķ ē m, iemaldī jā mies arā bu pirtī s, tač u tur bija piķ a tumsa, un tikai spā ņ u skolē nu bariņ š smē jā s pa stū riem. Tā lā k mē ģ inā jā m uzskriet pā ris katedrā lē m, tač u laikapstā kļ i bija negatī vi.
Nolē mā m virzī ties uz autoostas pusi. Lietus sā ka lī t vē l stiprā k. Pa ceļ am paspē jā m ieskriet daž os veikalos, nopirkt vismaz dā vanas (bijā m naivi un suvenī ru iegā di atstā jā m uz pē dē jo dienu). Kad ieskrē jā m autoostā , uz mums skatī jā s kā uz trakiem. Slapjš cauri, ar mugursomā m, somā m, kedā s dzirdama ū dens č ī kstē š ana. No mums vienkā rš i plū da peļ ķ es. Mē s pā rmaiņ us skrē jā m uz vannas istabu un pā rģ ē rbā mies. Lietus segas mū su lietas neglā ba, VISS bija slapjš . Izejas nebija – neskatoties uz vakara lidojumu, devā mies uz lidostu ž ā vē ties.
Tiklī dz izbraucā m no pilsē tas lidostas virzienā , sā ka parā dī ties saule. Tas kļ uva š ausmī gi apkaunojoš i. Ž ironai ir jā bū t neticami skaistai saulainā s dienā s, un mē s neko daudz nesaņ ē mā m redzē t.
Uz tuvā kajā m pā ris stundā m par mū su labā ko draugu kļ uva roku ž ā vē tā js lidostas tualetē =) Lai nesaslimtu, zeķ ē s skraidot pa terminā li, beidzot sagaidī jā m savu lidojumu. Tā pē c es gribē ju doties mā jā s, siltumā , sausā s drē bē s.. .
