Valensija ir zinātnes un mākslas pilsēta!
Š ajā ekskursijā mē s apmeklē sim Valensijas Mā kslas un zinā tnes pilsē tu (iekļ autas biļ etes uz Zinā tnes muzeju un Okeanogrā fijas muzeju). Valensijas Mā kslas un zinā tnes pilsē ta tika iecerē ta kā kultū ras tū risma un aktivitā tes simbols, ar ko Valensija ir kļ uvusi slavena visā pasaulē . Tas ir neparasts fantastisku dizainu daudzveidī ba. Muzejs piedā vā sabiedrī bai aizraujoš u ceļ ojumu brī niš ķ ī gajā zinā tnes, dabas, mū zikas un mā kslas pasaulē.
L'Hemisfè ric (Puslode): bija pirmā kompleksa ē ka, atvē rta 1998. gadā . Ē ka ir acs formā , vairā k nekā.100 m gara, kuras zī lī te ir milzī ga auditorija. Tā ir lielā kā zā le Spā nijā un piedā vā trī s atskaņ oš anas sistē mas uz 900 kvadrā tmetru ieliektā ekrā na:
- IMAX Dome attē lu atskaņ oš ana.
-3D ceļ ojums pa Visumu uz milzī ga ekrā na, kura laukums ir 12x6 metri.
- tradicionā lais planetā rijs.
Prinč a Filipa Zinā tnes muzejs: trī sstā vu ē ka dinozaura skeleta formā , pats izskats ir apbrī nas vē rts. Muzeja ekspozī cijā ir daž ā di interaktī vi eksponā ti. Prinč a Filipa Zinā tnes muzejs ir kļ uvis par pasaules interaktī vā s zinā tnes modeli un vienu no visvairā k apmeklē tajiem centriem valstī , kurā kopš tā atvē rš anas 2000. gadā ir apmeklē juš i vairā k nekā.25 miljoni apmeklē tā ju. Muzeja galvenais mē rķ is ir modinā t zinā tkā ri un kritisku garu, tas pā rsteidz un izklaidē sabiedrī bu ar piedā vā to saturu par zinā tnes, tehnoloģ iju un vides pasauli. Ieeja Zinā tnes muzejā ir iekļ auta ekskursijas cenā.
L'Umbracle (zaļ ais dā rzs): š ī ir aizraujoš a pastaiga pa lielu botā nisko dā rzu, kurā ir apskatā mi tū kstoš iem augu sugu no visas pasaules un kas ir klā ta ar peldoš ā m arkā m. Š is ir milzī gs novē roš anas postenis, no kura var redzē t visu Mā kslas un zinā tnes pilsē tas kompleksu.
Ē kas iekš pusē atrodas Skulptū ru aleja - brī vdabas mā kslas galerija ar mū sdienu autoru (Migela Navarro, Franč eska Abada, Joko Ono un daudzu citu... ) skulptū rā m. Umbracle ir vairā k nekā.17 500 kvadrā tmetru liels novē roš anas punkts, no kura var apbrī not Mā kslas un zinā tnes pilsē tas ē ku, dī ķ u, aleju un zaļ o zonu varenī bu. Š eit tiek izstā dī ti Vidusjū rai, Valensijas reģ ionam un tropiem raksturī gi augi, kas mainā s visu sezonu laikā , kā arī mū sdienu skulptū ru piemē ri Avenue de l'Art.
Oceanográ fico (Okeanogrā fija): Š is ir lielā kais okeanā rijs Eiropā , kura platī ba ir 11.000 kvadrā tmetri un rezervuā ra ietilpī ba ir 42 miljoni litru ū dens. Katra ē ka atjauno daž ā dus klimatiskos apstā kļ us.
Atgā dinā m, ka biļ etes Zinā tnes muzejam un Okeanogrā fijai ir iekļ autas ceļ ojuma cenā.
Reina Sofia Mā kslas pils: Š is ir Valensijas operas teā tris un Valensijas kopienas orķ estra mī tne. Tajā ir č etras lielas zā les: galvenā zā le, pedagoģ iskā auditorija, amfiteā tris un kamerteā tris. Arī izstā ž u zā le. Tā ir veltī ta mū zikai un skatuves mā kslai.
Ponte l'Assout de l'Or savieno dienvidu apvedceļ u ar Rue Menorca Tā.125 metrus augstais stabs ir augstā kais punkts pilsē tā . Pazī stams kā "jamonero" ir piekā rtais tilts, kas š ķ ē rso Turia dā rzu.
To izstrā dā ja arhitekts un Valensijas inž enieris Civil Santiago Calatrava. Tiltu satur kopā.29 troses, kas iziet no staba priekš puses, un č etri papildu kabeļ i atbalstam. Paredzams, ka tas spē s izturē t 7.000 transportlī dzekļ u ikdienas plū smu.
Agora: segts laukums, kurā notiek koncerti un sporta pasā kumi, piemē ram, Valensijas tenisa biedrī bas jaunā lielā balva.
Pamatne ir izgatavota no metā la un pā rklā ta ar mozaī ku no salauztā m zilā m lauskas un stikla. Tas ir 80 metrus augsts un aizņ em 5000 kvadrā tmetru platī bu.
Saskaņ ā ar Calatrava projektu laukumam ir divu savstarpē ji savī tu roku forma, un Agoras augš daļ a sastā v no vairā kā m rindā m, kas ļ auj regulē t ienā koš ā s gaismas daudzumu.
