Ekskursijas "Divi kaislību poļi" 9. diena Segovija un Toledo.
Devī tā diena.
Izcilas brokastis. Izbraukš ana 8.50. Lai arī satikā mies 8:30. Š oreiz mū su gids pā rgulē ja.
Š odien diena sā kas ar Segoviju. Pē c tam plkst. 14.00 ekskursija uz Toledo. Kurš vē las palikt Madridē .
Dosimies abā s tū rē s. Es ļ oti labi saprotu, ka mums nebū s laika Madridei. Š ī ir vienī gā lielā kā pilsē ta tū rē , kuru es vispā r neatceros. Ir fotogrā fijas, skatos - bet pilsē tas sajū tas nav. Nestaigā ja, nejuta. Izvē les priekš meti aizņ ē ma visu manu brī vo laiku. Principā es pat magnē tu Madridē nenopirku. Tad es to nož ē loju, es redzē ju tik spilgtu)))
Vajadzē ja vismaz kaut kā sagatavoties tam brī vajam laikam, kas bija vakar vakarā , un papildus Prado vismaz pastaigā ties pa pilsē tas centru. Tas ir smieklī gi – es precī zi atceros, kā Prā ga skan vakarā ; kā ds ir gaiss Sē nas krastmalā ; kā dā s krā sā s dzirkstī Barselona. Atmiņ as ir apjomī gas, daudzš ķ autņ ainas. Un Madride palika tikai bilde.
Segovija ir 86 km attā lumā . Pilsē tiņ a atrodas kalnos, ir vē rts silti ģ ē rbties. Saule lū rē ja pusceļ ā . Pilsē ta ir maza, pilna ar ziediem un zaļ umiem. Veikali un kafejnī cas joprojā m ir slē gti no rī ta. Protams, mē s tur ieradā mies, lai apskatī tu slaveno seno romieš u akveduktu. Pilsē tas centrā lajā laukumā paceļ as milzī gas, 28 metrus augstas arkas. Knapi paspē jā m pamanī t paš u ū densvada sā kumu, devā mies garā m pie ieejas pilsē tā , kur tas bija zems un neuzkrī toš s, tikai pā ris metrus no saglabā juš ā s sienas.
Laukumā atrodas Kapitolija vilka kopija ar Romulu un Remu, kas uzreiz atgā dina skolas vē stures stundas. Skulptū ra tika dā vinā ta pilsē tai 1974. gadā akvedukta divtū kstoš gadei. Un vē l viena atrakcija ir Alcazar pils. Informā cijas centrs izsniedza pilsē tas kartes un devā s ceļ ā .
Pē c divdesmit minū š u ekskursijas sapratā m, ka maz atceramies: datumus, datumus, vā rdus. . . nolē mā m paš i pastaigā ties. Par laimi, marš ruts nav grū ts un ved gandrī z pa vienu ceļ u lī dz pilij un tad atpakaļ uz akveduktu uz centrā lo laukumu. Kamē r nonā cā m pilī , mums bija laiks nofotografē ties - un skati tur ir skaisti - mū su grupa jau mū s ir panā kusi.
Brī vajā laikā viņ i gā ja iepirkties. Tieš i uz ceļ a no pils atradā m jocī gu butiku "Kukul" ar ļ oti neparastiem apģ ē rbiem un rotā m no Peru, Nepā las u. c. Pē rku ar prieku: svā rki, tunikas, dž emperi, biž utē rija. Spilgti krā su salikumi, tā das kombinā cijas redzam reti un kvalitā te ir laba.
Toledo atrodas 120 km attā lumā . Kā mums vē lā k stā stī ja, ja iedomā jamies Madridi kā pulksteņ a ciparnī cas centru, tad Segovija atrodas aptuveni pie skaitļ a 11, bet Toledo pie 7. Tā nu piestā jam Madridē tiem, kas vē las uz Toledo un uz priekš u. Tagad š ie attā lumi š ķ iet tikai rotaļ lieta, mazi. Toledo gids ir lielisks, iemī lē jies savā pilsē tā . Pirmā pietura foto pauzei skatu klā jā virs pilsē tas. Galvenā ekskursijas daļ a bija š eit. Pilsē tā ir š auras ieliņ as un apstā ties bija neē rti, traucē jā m garā mgā jē jiem un paš i maz dzirdē jā m. Skats ir vienkā rš i pasakains, elpu aizraujoš s. Pilsē ta kā plaukstā no apakš as, ko iezī mē upe. Virs zemu ē ku jumtiem paceļ as pils sienas, tempļ u un katedrā ļ u smailes.
Tač u priekš ā vē l bija lieliska ekskursijas kulminā cija, kuru es gandrī z palaidu garā m. Gribē ju atstā t apskata otro pusi, labi, ka meita pierunā ja palikt. Slavenā Lamanč as hidalgo dzimtene spē ja mū s pā rsteigt - Toledo katedrā le atstā ja neaizmirstamu iespaidu - mistiski skaistas arhitektū ras, telpas un vē stures apvienojums. Gotiskā katedrā le, kas celta mauru moš ejas un vestgotu baznī cas vietā . Paskatoties apkā rt, mē s pat apmaldī jā mies templī . Man vajadzē ja piezvanī t mū su Galoč kai un lū gt, lai viņ i mū s atrod. Piedoš anas portā ls, Lauvu portā ls, burtiski mirdzoš as El Greko gleznas sakristejā . Kunga Miesas kapelā tu jū ti apkā rt notiekoš ā ī slaicī gumu. . . Griestos gaiš s logs un it kā ap tiem lidinā s eņ ģ eļ i - tu paceļ galvu un zaudē realitā tes sajū tu.
Es gribē ju vē lreiz pā rlasī t Feuhtvangera "Spā ņ u balā di". Tagad es sapratu savu draudzeni, kura pirms daž iem gadiem, pē c atgrieš anā s no Spā nijas, ar mirdzumu acī s, bakstī ja man š o grā matu un aizrautī gi č ukstē ja: "Izlasi. " Izlasī ju, bet tagad pā rlasī š u vē lreiz, savā dā k. . . Lū k, neliels skicē jums grā matai, biež i atrodams internetā , speciā li meklē ju, gribē jā s atcerē ties tā s noskaņ as nokrā sas un , varbū t vē l kā dam interesē s: “Citā bildē bija musulmaņ u meitene ar pilnu grozu ar rozē m, un meitenes priekš ā samulsis stā vē ja karaliska izskata un karaliskā tē rpā maurs....š ī ir princese Kasilda un viņ as tē vs Toledo karalis Al Menons. Kasilda, kuru slepus audzinā ja viņ as medmā sa kristī gajā ticī bā , bezbailī gi nesa pā rtiku kristieš u gū stekņ iem, kuri viņ as tē va cietumos mira no bada. Karalis par to uzzinā ja no ziņ otā ja un negaidī ti parā dī jā s savas meitas priekš ā . Viņ š bargi jautā ja, kas ir viņ as grozā . Tur bija maize, bet viņ a teica: "Rozes. " Dusmā s viņ š pacē la vā ku – un ko? Maize pā rvē rtā s rozē s. " Lauva Feuchtwanger "Spā ņ u balā de".
Valsts kasi kopumā ir grū ti aprakstī t, tas vienkā rš i ir jā redz. Frā ze “izgatavots no zelta, sudraba, dā rgakmeņ iem un sver aptuveni 180 kg” nedod ne desmito daļ u no š ī krā š ņ uma no smalkas meistarī bas, no mazā kajā m rotaslietu detaļ ā m un pā rsteidzoš ā zelta un sudraba nokrā su apvienojuma efekta.
Sā kas brī vais laiks un, protams, suvenī ru iegā de mū su vī riem. Naž i, š ķ ē res, iesmi. Un inkrustē ts, ar mistiskā m figū rā m dekorā cijas rakstos. Nagu š ķ ē res un mazs, elegants nazis ar gludu koka rokturi. Kā pē c viņ š mani, man nav ne jausmas, bet es nevarē ju pretoties. Draudzenes un radinieki - rotaslietas: auskari, kuloni, rokassprā dzes, matu sprā dzes saitē m. Veikalā maliņ ā sē ž jauns vī rietis un mū su acu priekš ā viņ a rokā s dzimst glī ts kuloniņ š . Toledo savdabī gs biž utē rijas stils ir zelta grieš ana uz melnas emaljas. Izskatā s oriģ inā li.
Izbraucam ap astoņ iem vakarā , atgriež amies tieš i viesnī cā .
Starp citu, š odien tā saucamais ceļ ojuma "meridiā ns" jeb "slaids" uz studenta - pusceļ ā . Rī t it kā sā kas ceļ š mā jup.
