Astotā tūres diena "Divi kaislību stabi". Madride.
Astotā diena.
Madride ir 550 km attā lumā . Pē c vakardienas dejā m uz ū dens tas pat iepriecina. Autobuss ir pieradis kā mā jā s. Snauž am, ietinuš ies segā . Pā rsteidzoš i, ka viņ i nesaaukstē jā s, lai gan vakar bija galī gi slapji. Aiz loga paveras skaista kalnaina ainava. Mē s ejam cauri daudziem tuneļ iem. Labi, ka nav tā du serpentī nu kā pie mums.
Pagā juš as pā ris stundas - braucam garā m Kantabrijas kalniem. Tuneļ u kļ ū st arvien vairā k un tie kļ ū st garā ki. Autobusā no augš ē jiem plauktiem sā ka birt mantas – kalnu ceļ š tomē r. Nogā zē s ganā s aitas. Aiz loga ir mazas pilsē tiņ as, katrā jā bū t baznī cai. Arhitektū ra ir ļ oti atš ķ irī ga.
Vē l stunda un kalni palika aiz muguras. Apkā rt mež am. Sanatorijā nopirkā m sulas, olī vas un desiņ as pakā . Tas joprojā m ir garš brauciens, un mē s neesam uzkrā juš i sviestmaizes. Parasti apstā jas ik pē c trim stundā m. Sanzones ir normā las, tī ras, biež i vien aizņ em daudz laika tikai rindu dē ļ . Gandrī z vienmē r ir vai nu mini tirgus, vai kafejnī ca, jū s varat kaut ko nopirkt. Es ē du pā rā k daudz cepumu, domā ju, ka nekad vairs tos neē dī š u. Jogurti ir ļ oti noderī gi.
Gar ceļ iem ir daudz milzī gu vē jdzirnavu. Skaists skats. Mē s atkal ejam klusumā . Aiz loga ir daudz interesantu, bet neidentificē tu. Tikai noklikš ķ inot uz kamerā m salonā vai pē c izsaukumiem, mē s varam noteikt, ka braucam garā m kaut kam neparastam, un ir laiks vai nu apskatī t, vai nofotografē t. Viss, kas mums š ajā ceļ a posmā tika izrunā ts, bija kalnu nosaukums, un tad pē c jautā juma. Es nezinu, varbū t tā tam ir jā bū t, bet aiz loga ir tik daudz lietu, vismaz nedaudz orientē ties. Man ļ oti ž ē l, ka mums lī dzi nav znots, viņ am ļ oti patī k navigatori un mē s ik minū ti apzinā tos, kur atrodamies. Ejam garā m kaut kā dai milzī gai pilij, vienā pusē augsti mū ri, un iekš ā vesela pilsē ta.
Trī s PM. Saule beidzot ir iznā kusi. Mē s viņ u neesam redzē juš i vairā kas dienas. Autobuss uzreiz atdzī vojā s, maisī jā s, joki lija. Lai gan pie apvā rš ņ a ir mā koņ i. Mē s braucam uz Madridi.
Pā rskats ir interesants un informatī vs. Ā rā saulains laiks, visiem ir jautri. Jā , un Madride ir neparasti skaista, š ķ iet, ka lielā kā daļ a ē ku tajā ir baltas, gaiš as. Vairā kas pieturas 15 minū š u foto pauzei. Pirmais atrodas netā lu no pieminekļ a Donam Kihotam un Sanč o Panso, bet otrais atrodas pie vē rš u cī ņ u arē nas. Pie Dona Kihota grū ti nobildē t, piemineklis no visā m pusē m apmests ar gribē tā jiem. Bet tas ir liels, un, no otras puses, jū s iegū stat lieliskas fotogrā fijas uz strū klakas fona. Es negribē ju fotografē ties pie arē nas, man nepatī k vē rš u cī ņ as. Bet viņ i tik un tā fotografē ja.
Apskates ekskursija beidzā s plkst. 18.00. Lī dz 21:00 ir bez maksas.
Laiks Prado muzejam. Salī dzinot ar Luvru, Prado man vairā k patika ekspozī ciju skaidrī bas un tematiskā rakstura dē ļ . Lē nā m ejam pa zā lē m. Audiogidu neņ ē mā m, zā lē s ir vairā kas krievu ekskursijas, un viss ir dzirdams. Daž as stundas muzejā , emocijas vienkā rš i pā rņ em – skaistums! Ir interesanta nodaļ a ar suvenī riem un magnē ti ar slavenu gleznu reprodukcijā m. Pirkts dā vanā m.
Š ajā dienā mū su puiš i devā s uz ilgi gaidī to un tik veiksmī gi aizvadī to futbolu. Mē s nevarē jā m laicī gi tikt lī dz autobusam, lai gan ļ oti centā mies. Vē l pusstundu laika aizņ ē ma sastrē gumi pilsē tas centrā , visi pē c mač a izklī da. Viņ i nedaudz kurnē ja, ka tas bija paredzami un ka grupai varē ja dot pusstundu papildu laika pastaigai pa pilsē tu. Un tā viņ i stā vē ja autobusā . Bet garlaicī gi nebija - viņ i savā starpā sarī koja konkursu, kurš no daž ā diem leņ ķ iem uzņ ems vairā k bildes strū klakai Madrides centrā , pie kuras mē s iestrē gā m))
Viesnī cā nonā cā m pē c 11. Š eit pavadī sim divas naktis. Istaba ir lieliska, plaš a un ē rta. Ir viss nepiecieš amais. Jū ras velš u vakariņ as sanā ca lieliskas - paspē jā m iegriezties vietē jā restorā nā un pasū tī t ē dienus sev lī dzi: č aumalas, garneles, daž ā da veida, krā su un š ķ irņ u zivis ar dā rzeņ iem. Smieklī gi, ka viņ i mums iedeva karoti - nevis vienreizē jo, bet parasto galda metā la karoti, pilnī gi jaunu)))
