noslēpumainā Ēģipte
Ko es varu pastā stī t par Ē ģ ipti? Jā , dī vainā kā rtā valstij, kas apmeklē ta pirmo reizi, daudz mazā k, nekā gaidī ts. Kas bija gaidā ms? Laikam spilgtā ki iespaidi no senlietu valsts. Bē rnī bā sapņ oju kļ ū t par arheologu pē c 5. klases senvē stures mā cī bu grā matas attē lu apskatī š anas. Mamma ā tri apturē ja manus sapņ us, runā jot par faraonu lā stu. Un pē c tam, kad noskatī jos Indiana Dž ounsu un uzzinā ju, ka 90% arheologa darba ir putekļ ainu arhī vu š ķ ū rē š ana, es kopumā nomierinā jos un uz laiku pā rgā ju uz ž urnā listiku.
Tā pē c tagad, pē c daudziem gadiem, man beidzot ir iespē ja redzē t visu, par ko raksta vē sturiskajos romā nos, vē stures grā matā s un rā da kanā lā Discovery. Pirmkā rt, es uzreiz stingri nolē mu nebraukt uz piramī dā m un Kairu - dienu dzī vot autobusā , kā pt karstumā - tas nav manas iedragā tas veselī bas dē ļ . Un kurš mū su laikos pā rsteigs ar piramī dā m? Es jau sen skatī jos uz tiem caur satelī tu, un visi, kas tur bija, atceras tikai grū to ceļ u un karstumu. Aleksandrija – droš i vien apskates vē rta, bet atkal – dzī ves diena cauri. Kaut kad vē lā k. Indiā nas iespaidā jau sen gribē ju aizbraukt uz Petru (Jordā nija), bet, diemž ē l, no Hurgadas tur nokļ ū t nav iespē jams. Par laimi, Ē ģ ipte ir ļ oti pieejama apmeklē t. Tā pē c atliksim to. Senlietu paliekas Luksora (Tē bas) - vē l tikai 3 stundas, objektu ir daudz, ņ emam.
Luksora ir Senā s Ē ģ iptes 2. galvaspilsē ta, liela (pē c viņ u standartiem) pilsē ta Nī las krastā , vietē jo politiķ u un uzņ ē mē ju kū rorts, jo kur upe, tur dzī vī ba. Pa ceļ am gids Muhameds ielā dē ja ļ audis ar informā ciju par senvē sturi, par aktuā lajiem valsts demogrā fiskajiem rā dī tā jiem. It kā pulksten 6 no rī ta tieš ā m ir iespē jams visu atcerē ties. Godī gi sakot, es visu pā rgulē ju. Pamodos Luksorā , kad braucā m pa Nī las kanā lu, kas ļ auj laistī t zemi 50m attā lumā no ū dens. Tā dā s paš ā s robež ā s lielas civilizā cijas mantinieki ceļ savus mā jokļ us, es pat teiktu, bū das.
Š ī s Ē ģ iptes sā kotnē jā valsts ir nož ē lojams kontinents, kā es teicu, kad lidojā m 500 km tuksneš a no Vidusjū ras piekrastes uz dienvidiem. Smiltis, smilš aini kalni un š auras ceļ u joslas. Jū ras piekrastē nav svaigu avotu, kā viņ i te vispā r dzī vo? Kā pē c visi musulmaņ i iekaroja un kā pē c viņ i apmetā s š eit? Ir briesmī gi dzī vot tā dā klimatā , antisanitā ros apstā kļ os un nabadzī bā . Acī mredzot viņ i steidzas, vai arī kaut ko pī pē , lai pagatavotu savu perlo. Š ajā dienvidu provincē dzī vo analfabē ti cilvē ki, turklā t viņ i ir apzinā ti analfabē ti. Viņ iem dzī vē nekas nav vajadzī gs, izņ emot zemes klaptiku. Viņ i negrib neko mainī t, arī viņ u bē rni bū s analfabē ti. Vienī gais, kas viņ us saista ar pasauli, ir pā ris vietē jo televī zijas kanā lu. Viņ i dzī vo nepabeigtā s mā jā s, kuras var saukt tikai par bū dā m, jo par pabeigtu mā ju jā maksā nodokļ i. Klimats pieļ auj 3 raž as gadā . Un tā visa dzī ve riņ ķ ī . Muhameds brī dina neko nedot duļ ķ ainiem bē rniem uz ielas - "viņ i ir bagā tā ki par tevi un mani". Es negribē tu tik bagā tu dzī vi.
Mana laime ir tā da, ka Ē ģ iptē ziemā ir tikai + 27-32 dienā , vasarā es nokristu beigta Karnakas tempļ a nomalē . Protams, tempļ a drupas ir iespaidī gas savā mē rogā . Bet vissvarī gā kais ir tas, ka viss ir ī sts. Š ķ iet, ka Luksorā jū s staigā jat pa vē stures mā cī bu grā matu vai Verdi operu Aī da un Nabuko dekorā cijā m (tieš i Ē ģ iptē Aida regulā ri tiek iestudē ta ī stā s vē sturiskā s ainavā s - š eit, Luksorā un Gī zā ).
Tad mū s ved uz visā diem veikaliem, kur raž o un pā rdod papirusus un akmens izstrā dā jumus. Cenas nepielū dzamas. Š ai valstij 10 dolā ri nozī mē to paš u, ko mums 1000, bet no manis par kaut kā du š ķ ī bu kā ju un lī ku seju granī ta kaķ i prasa 25 dolā rus. Vairā k par 5 nedodu, kaķ us pretī nesaņ emu, bet no pā rdevē jas saņ emu tirā di pieļ aujamā angļ u valodā par viesmī lī bu un mī lestī bu pret tū ristiem.
Dodamies uz Karaļ u ieleju. Tieš i š eit tika atrastas daudzas faraonu mū mijas. Vietē jais senlietu priekš nieks aizliedza jebkā du š o vietu filmē t, lai gan tur nav pilnī gi ko filmē t - š aurs ceļ š starp smilš ainiem akmeņ iem un 4 tukš as kapenes. Es domā ju, ka viņ i baidā s, ka viņ i atradī s atlikuš os sabrukuš os karaļ us. Tomē r, neskatoties uz tuksneš a apvidu, gaisā ir jū tama kaut kā da mistika. Karstums ir tā ds, ka sā kas halucinā cijas. Sirds izlec, un gids mū s nosū ta uz kapiem. Man pietika tikai 1 no 4. Es ī sti negribē ju kļ ū t par vē l vienu mū miju š ajā tuksnesī .
Atceļ ā naivais Muhameds nolē ma pā rbaudī t no rī ta mū sos noliktā s zinā š anas. Kā das tur dinastijas, kā di karaļ i, kā di 3 Ramzesi, puse autobusa pat neatcerē jā s viņ a vā rdu. Bet es saņ ē mu savu kaķ i kā balvu par pā ris atbildē m par dieviem. Var uzskatī t, ka Basteta ģ ipš a-cementa iemiesojums ir godī gi nopelnī jis.
Jautā jiet jebkuram atpū tniekam š odien "Kas ir Ē ģ ipte? ", saņ emsiet atbildi - saule, jū ra, viesnī ca, daudz ē diena, karstums, lidosta, svaigas zemenes ziemas vidū , moš ejas un ā rā pē rļ ojoš i arā bi Viesnī ca. Pē dē jais ī paš i sabojā ja manu iepirkš anā s pieredzi. Drī zā k es nopirku visu, ko gribē ju, bet nebaudī ju. Vietā m pat nā cā s bē gt tieš ā nozī mē . Tikai kristieš i (kopti) sazinā jā s adekvā ti. Viņ u veikalus var viegli atš ķ irt pē c krusta uz durvī m vai kristī gā s ikonas iekš pusē .
Ē ģ iptē es piedzī voju, kā saka, lī dz š im man nezinā mu sajū tu, par kuru lasī ju vē stures grā matā s, proti: koloniā lo attieksmi pret vietē jiem iedzī votā jiem. Lai cik kauns bū tu to atzī t, jā , 21. gadsimtā eiropietis ir spē jī gs piedzī vot nepamatotu pā rā kuma sajū tu pā r 3. pasaules valsts iedzī votā jiem. Pē c maniem novē rojumiem koloniā lā domā š ana ir sliktā ka - uzvedī ba, kas raksturī ga daudziem mū su NVS tautieš iem. Piemē ram, kā ds vī rietis, š ķ ietami Kaukā za reģ iona iedzī votā js, uzskrē ja mū su gidam Muhamedam ar burtiski š ā diem vā rdiem: “Klausies, es gribu sē dē t autobusā ar savu bē rnu, kā pē c sē dekļ i ir tikai atseviš ķ i. Ej un atrodi man vietu. Ā tri! ". No tā dā m rupjī bā m pat pamodos. Par laimi, Muhameds izrā dī jā s tā ds pats, nebā z pirkstu mutē un ā tri izskaidroja atš ķ irī bu starp vietniekvā rdiem “tu” un “tu”.
Muhameds ir nū bieš u un musulmaņ u pē ctecis, augsti izglī tots biedrs, beidzis universitā ti, regulā ri brauc ceļ ojumu darī š anā s uz Maskavu, citē Puš kinu pa labi un pa kreisi. Kā ds nepilnvē rtī gs ē ģ iptietis. Bet tomē r paš i arā bi provocē š ā du attieksmi pret sevi – tas, kā viņ i uzvedas ar sievietē m, kuras nav musulmaņ u, var radī t tikai naidī gumu, riebumu un pat agresiju. Lai gan visi joki par mū su cilvē kiem Ē ģ iptē ir patiesi. Mē s protam uzvesties neglī ti - uzdzī vojam dupsi, skrienam naktī s pa gaiteņ iem puskaili, aizsitam durvis, lai no sienā m krī t bildes, klauvē jam pie nepazī stamu kaimiņ u durvī m no augš as, dejojam, lai apsargi ir. lai mū s pavadī tu uz istabu, nu, vē l daudz ko tā du. Pat mē s, 3 burvī gas jaunkundzes, izcē lā mies - uzsita odu spogulim, stikls konkrē ti ieplī sa, aplē š ot soda apmē ru, izstrā dā jā m vairā kus rī cī bas plā na variantus. Piedā vā ju apmainī t spoguļ us ar tiem tatā riem, kuri pē c viskija dejas pusnakts skrā pē ja pie mū su durvī m. Viņ i joprojā m no rī ta neuzzinā s, kas noticis ar viņ u spoguli. Bet viņ i izvē lē jā s mazā k radikā lu variantu - viņ i visā vainoja satracinā tos kaimiņ us, kuri grauž viņ u durvis. Acī mredzot mū su godī gā s sejas un mana ugunī gā angļ u runa pā rliecinā ja vadī tā ju, ka mums ar to nav nekā da sakara. Mums tika izrakstī ti smieklī gi 30 dolā ri, un viņ i nez kā pē c aizmirsa tos savā kt.
Patī kams novē rojums - adekvā tā kie cilvē ki, ko satieku atvaļ inā jumā , izrā dā s vai nu pē terburgieš i, vai sibī rieš i. Kaut kas tajā ir.
Kopumā esmu ļ oti apmierinā ts ar braucienu. Priecā jos, ka ceļ ojumam izvē lē jos ziemas augstumu. Ē ģ ipte ir ļ oti labvē lī ga pludmales filcē š anai. Es nevē los trakot, skriet kaut kur ekskursijā s, veikalos un bazā ros. Tas viss kļ ū st mazsvarī gi – piramī das un tirgotā ji pastā v jau tū kstoš iem gadu, un nekas nav mainī jies, tā pē c var pagaidī t vē l nedaudz. Ir tik jauki gulē t labiekā rtotā pludmalē , sauļ oties, peldē ties koraļ ļ u rifā , skatoties uz “zivju zupu” sev apkā rt un zinot, ka š ajā lielajā tū risma industrijas infrastruktū rā viss ir izlemts un pā rdomā ts. ilgu laiku. Tū kstoš iem cilvē ku strā dā dienu un nakti, lai nodroš inā tu jums ē rtus atpū tas apstā kļ us.
Noteikti, kas ir Ē ģ iptē , kā mums nav, un ko ir vē rts redzē t un sajust: svaigas zemenes par 2 USD kg, smarž ī ga, lai gan ne ī paš i garš ī ga gvajava, regulā ras lū gš anas moš ejā s, kas ieskauj viesnī cu - ja nejauš i guli 4 no rī ta , tad vairs nebū si, ū dens aerobika baseinā un jū rā ar jautriem instruktoriem, nū bieš u tautas dejas, “zivju zupa” jū rā , maigs siltums pludmalē , mega milzī gas kolonnas un Karnakas tempļ a statujas pret spilgti zilā m debesī m, mistisku Karaļ u ielejas klusumu.
