Египетская Александрия Ēģiptes Aleksandrija

Bū t Ē ģ iptē un neapmeklē t Aleksandriju ir sliktas manieres. Mū su ceļ ojums uz Kairu bija arī plā nots ar pieturu Aleksandrijā , pilsē tā , kas piepildī ta ar daž ā du gadsimtu vē sturi. Ap 6 no rī ta jau izbraucā m no Kairas Aleksandrijas virzienā . Vairā ki kontrolpunkti, 2 stundas ceļ ā , un nu iebraucā m pilsē tā , kas celta pē c Aleksandra Lielā pasū tī juma 332. g. pmē . e . . Aleksandrija mū s sagaidī ja ar mā koņ ainā m debesī m un satiksmes sastrē gumiem. Loģ iski pā rdomā juš i un nolē muš i, ka ī stais rī ts jā sā k ar tasi kafijas, piestā jā m kā dā kafejnī cā ar skatu uz Vidusjū ru. Tik gardu kafiju savā mū ž ā nebiju dzē rusi, ī stu turku kafiju Ē ģ iptes pilsē tiņ ā .

Aleksandrija atrodas gar Vidusjū ras piekrasti, un š ā ds “stiepums” ir ļ oti ē rts tā diem neatkarī giem pē tniekiem kā es un mans uzticamais draugs. Ir ļ oti ē rti atrast visus apskates objektus un nepazust. Bet tas nenozī mē , ka mē s neesam apmaldī juš ies, pretē jā gadī jumā tie nebū tu mē s. =) Pirmais punkts mū su ceļ vedī bija Saad Zaghlul laukums (kartē Nr. 2), kur atrodas viesnī ca Cecile (tagad Sofitel Cecile), kur savulaik bija apmetuš ies Vinstons Č ē rč ils un Al Kapone. Pretī viesnī cai atrodas piemineklis š im ļ oti nacionā lajam vadonim Saadam Zaglulam, un Kleopatra ir paslē pta no pieminekļ a aizmugures. Saskaņ ā ar vienu no leģ endā m, tieš i Aleksandrijā Kleopatra atņ ē ma sev dzī vī bu.

Nolē mā m nedaudz pastaigā t pa apkā rtni uz tramvaja pieturu un no tā lienes redzamo moš eju. Tramvaju stacijā bija nobruž ā ti divstā vu vagoni, kas mū s ļ oti uzjautrinā ja. Pastaigā juš ies un nofotografē juš ies, atgriezā mies laukumā . Apkā rt riņ ķ oja daudz taksometru, kas gribē ja kaut kur aizvest un ar prieku mums pozē ja. Ar katru minū ti transportlī dzekļ u skaits pieauga, tā pē c tika nolemts ā tri pā rvietoties? lai neiestrē gtu kaut kur sastrē gumā .

Nā kamais punkts bija Kom ad Dik apgabals (10. karte), kur 1964. gadā tika izrakts lieliski saglabā jies un joprojā m vienī gais romieš u amfiteā tris Ē ģ iptē . Amfiteā trī tika veikti izrakumi, un desmitiem strā dnieku, kas skraidī ja š urpu turpu, mū sos neizraisī ja ne pilī tes interesi. Viņ i atcerē jā s Efesā un Hierapolē redzē tos amfiteā trus un nolē ma š o neapmeklē t.

Tad mē s klejojā m pa š aurajā m ieliņ ā m, meklē jot Pompeja kolonnu. Vē rot atmodas pilsē tu ir diezgan interesanti. Viduslaiku balto mā ju sajaukums un tipiski arā bu veikali izskatā s ļ oti spilgti viens pret otru. Tā klaiņ ojot starp ielā m, nonā cā m pie augsta ž oga, aiz kura atradā s arheoloģ iskais parks Kom ash Shukafa (11. kartē ), kas ir augsts kalns tieš i dzī vojamā rajona sirdī . Kā dreiz tā s teritorijā atradusies grieķ u-ē ģ iptieš u dieva Serapisa svē tnī ca, bet tagad no tā s saglabā juš ā s tikai daž as sadzī ves lietas, kā arī sfinksas, kas it kā sargā viņ am uzraudzī bā nodoto teritoriju. Kā Serapisa tempļ a simbols š eit paceļ as Pompeja kolonna, 27 metrus augsta rozā granī ta kolonna, kas uzcelta 297. gadā par godu imperatoram Diokletiā nam. Viņ a ieguva savu vā rdu no š eit esoš ā s iespē jamā s Pompeja kapenes. Pastaiga š ajā "parkā " sagā dā ja lielu prieku. Daudzas senas statujas, sfinksas ar krustiem uz pieres, vientuļ a Kolonna. It kā aiz mū ra nebū tu trokš ņ ainas pilsē tas. Arheoloģ isko pē tī jumu vadī ti, mē s gandrī z iekā pā m vannā , kurā , iespē jams, peldē jā s pats Pompejs.

Saņ ē muš i ilgi gaidī tā s “pē tnieka” emocijas, devā mies uz noslē pumainajā m Kom ash Shukafa katakombā m (12. kartē ). Netā lu no ieejas sastapā m puikas, kas spē lē jā s ar piesietu aunu, tač u, tiklī dz ieraudzī ja mū su fotoaparā tus, pā rstā ja siet savam mī lulim lentī tes un metā s mums pozē t. Katakombas ir 1. -2. gadsimta romieš u apbedī jumu vietas. Lai iekļ ū tu paš ā s katakombā s, ir jā nokā pj pa spirā lveida kā pnē m trī s stā vus uz leju pazemes telpā s. Š eit atrodas apbedī š anas kapela, daž ā das ejas un daudzas niš as, kurā s savulaik tika apglabā ti romieš i. Daž kā rt bija ļ oti neē rti pā rvietoties, jo ū dens, kas sakrā jā s uz grī dā m, tā pē c visur tika salikti dē ļ i un bija jā kā pj uzmanī gi, lai neiekristu peļ ķ ē . Liels ū dens daudzums padarī ja gaisu katakombā s ļ oti mitru, un daž i tū risti, smagi elpodami, uzkā pa augš ē jos stā vos. Izkļ uvā m no katakombā m pilnā adrenalī na uzplū dā , kā pt akmeņ u ejā s sagā dā ja neticamu baudu.

Sapratuš i, ka esam ļ oti apetī ti pieraduš i, iegā jā m kaut kā dā ielā . Sajū tot arā bu virtuvei raksturī go smarž u, devā mies uz vietē jo ē stuvi, un, uzkā puš i uz otro stā vu, uzš ļ ā cā mies. Visi skatī jā s uz mums un smaidī ja, mē s jutā mies kā vietē jā s zvaigznes. Nu, vietē jā š efpavā ra gatavotais gardais un svaigā kais ē diens mū s noveda lī dz pilnī gai ekstazī .

Nā kamais punkts "jauno dabaszinā tnieku arheologu" sarakstā bija atrast vienu no septiņ iem pasaules brī numiem - Farosas bā ku. Bet mē s, protams, ne tikai izgā jā m cauri izglī tī bas procesam skolā , bet bijā m č akli skolē ni, un zinā jā m, ka diemž ē l bā ku pirms daudziem gadsimtiem nopostī ja zemestrī ces. Bet daļ a no bū vmateriā liem, no kuriem tika uzcelta bā ka, nonā ca Kite Bay forta celtniecī bā (7. karte). Fortu mameluku sultā ns uzcē la tajā paš ā vietā , kur iepriekš atradā s bā ka. Fotoattē ls nekad nepā rliecinā s par š ī forta neticamī bu un skaistumu. Uz zilā s jū ras fona izceļ as ļ oti smalkā akmens krā sa, no kuras bū vē ts Kite Bay, un š ķ iet, ka tā ir pasaku pils un princis baltā zirgā vai kamielī no turienes grasā s doties prom. Mē s pavadī jā m vairā kas stundas, kā pjot pa daž ā diem forta lī meņ iem, skatoties uz brī niš ķ ī giem skatiem cauri pamatnē m un meklē jot nomaļ as vietas, kur iemī lē juš ies pā ri saspiedā s.

Krastmala pie forta bija piepildī ta ar makš ķ erniekiem, uzreiz var nopirkt lomu un pagatavot sev gardas vakariņ as. Pabraucot nedaudz tā lā k, ieraudzī jā m skaisto Abu al-Abbas moš eju (6. kartē ), kas tika uzcelta 1943. gadā.13. gadsimta nodedzinā to svē to kapa vietā . Tai ir neparasti skaista filigrā na fasā des apdare un č etri kupoli, kas bagā tī gi dekorē ti ar akmens grebumiem ar ģ eometriskiem ornamentiem. Netā lu jū rā stā vē ja neticami daudz zvejas laivu un dā rgas pompozas jahtas. Tas viss savā di ļ oti organiski izskatī jā s viens uz otra fona.

Iestrē guš i nelielā sastrē gumā , aizbraucā m uz vē l vienu ļ oti svarī gu vietu, kas atdzima kā fē nikss no pelniem. Protams, š ī ir Aleksandrijas bibliotē ka (1. kartē ), kas tika uzcelta no jauna pē c tam, kad to iznī cinā ja uguns un kristieš u fanā tiķ i. Jaunbū ve ir aplis ar diametru 60 m ar griezumu pret jū ru un pā rklā ts ar stiklu un spī dī gu metā lu. Visa ē ka ir viens liels arhitektū ras brī nums. Pē c likteņ a gribas bibliotē kā nokļ uvā m saulrietā , un ū dens mazajā baseinā bibliotē kas logu priekš ā spē lē jā s neticamā s krā sā s. Apkā rt bija daudz jaunu studentu, kuri vai nu runā ja par saviem akadē miskajiem sasniegumiem, vai skatī jā s uz sarež ģ ī tajā m statujā m apkā rt. Ieeja bibliotē kā kā muzejā ir apmaksā ta, tač u tik ļ oti nepaguvā m visu apskatī t, un priekš ā vē l viens pieturas punkts.

Iekā puš i maš ī nā , devā mies uz nelielo Montazas lī ci (14. kartē ), uz tajā esoš o tā da paš a nosaukuma parku. Tas ir ļ oti ē rti, ka mums tika atļ auts iebraukt parkā tieš i mū su automaš ī nā , jo. tas ir diezgan liels un ī sajā laikā , ko bijā m atstā juš i, mums nebū tu bijis laika visu apskatī t. Bija gandrī z krē sla, un, kad mē s braucā m lī dz parka tā lā kajai pusei, mē s ieraudzī jā m pasakaino neorenesanses pili. Ieeja pilī ir slē gta sabiedrī bai, un jū s varat to apbrī not tikai caur ž ogu. Bet tas viņ u nepadara mazā k pompozu. Mē s ilgi staigā jā m pa birzē m un dā rziem, kas apstā dī ti ar priedē m un palmā m, dzenā jā m kaķ us un vē rojā m ē ģ iptieš u pā rus piknikā , lī dz mū s pā rklā ja tumsa. Bija nepiecieš ams atgriezties Kairā un vē l vairā k atpazī t š o brī niš ķ ī go pilsē tu. Beidzot piestā jā m tajā paš ā kafejnī cā , no kuras sā kā m rī tu. Nolē mā m, ja š o brī niš ķ ī go kafiju vairs nedzersim, ceļ ojums netiks pabeigts pareizi.

Aleksandrija manī raisa atmiņ as par turku kafijas garš u, Vidusjū ras smarž u un Kites lī č a raupjo akmeni, kuram reiz maigi pā rbraucu pā ri ar roku. Balta akmens un netī ro Ē ģ iptes ielu sajaukums. Es vē lē tos atgriezties un iegremdē ties š ajā maisī jumā .

• Fort Kite Bay

Atrodas zemesragā Corniche 26 Julio galā

Darba laiks: katru dienu no 9.00 lī dz 16.00, piektdienā s - no 9.00. lī dz 12.00 un no 14.00 lī dz 16.00

Ieejas maksa: 15-20 EF

Fotografē š ana: 10 EF, video filmē š ana 50 EF (nemaksā jā m)

• Qum ash-Shukafa katakombas

Atrodas starp Ar-Rahma ielu un Mahiudiya kanā lu, netā lu no Pompeja kolonnas

Darba laiks: katru dienu, no 8.30. lī dz 15.00

Ieejas maksa: 20 EF, fotografē t nav atļ auts

• romieš u amfiteā tris

Atraš anā s vieta: starp Gamal abd an-Nasser un Emir Abd al-Kerim ielā m, netā lu no pravieš a Daniela moš ejas.

Darba laiks: no 9.00. lī dz 16.00. , Ramadā na mē nesī - lī dz 15.00.

Ieejas maksa: 6 EF

Fotografē š ana - bez maksas

• Residence Montaza

Ieejas maksa: no 5 lī dz 20 EF

PS Cenas var mainī ties.