Kruīzs pa Nīlu
Viens no interesantā kajiem ceļ ojumiem Ē ģ iptē ir kruī zs pa Nī las upi ar š ī s senā s civilizā cijas vē stures pieminekļ u apmeklē jumu.
Mū su kustī ba marš rutā notika kombinē tā veidā . Vispirms no Rostovas uz Maskavu ar vilcienu, tad ar lidmaš ī nu uz Hurgadu, tad ar autobusu uz Luksoru Nī las krastā . Tā lā k pa Nī lu ar ē rtu laivu uz Asuā nu. Tā lā k ar ā trvilcienu uz Kairu un atkal ar autobusu uz Hurgadu. 4 dienas atpū ta pie Sarkanā s jū ras un ar lidmaš ī nu uz Maskavu.
11 dienu laikā paspē jā m apskatī t grandiozo Karnakas dieva Amon-Ra templi ar sfinksu aleju un karalienes Hatshepsutas templi Luksorā , faraonu ielejā , kur atrodas slavenā Tutanhamona apbedī jumu vieta, senā kā . tempļ i Edfu un Kom Ombo, Asuā nas dambis ar Nasera vā rdā nosaukto ū denskrā tuvi un piemineklis padomju un ē ģ iptieš u draudzī bai. Apskatī jā m Kairas arheoloģ ijas muzeju un, protams, vienī go no senajiem pasaules brī numiem, kas saglabā jies lī dz mū sdienā m - Ē ģ iptes piramī das ar lielu sfinksu. Apskatī jā m Ē ģ iptes pamatiedzī votā ju apmetnes: beduī nus tuksnesī un nū bieš us Nī las augš tecē . Viņ i apbrī noja Sarkanā s jū ras lielisko zemū dens pasauli ar koraļ ļ iem un neparastā m zivī m, kas iepriekš bija redzē tas tikai Ž ana Ž aka Kusto raidī jumos.
Patī kamā kā ceļ ojuma daļ a bija uz č etru klā ju motorkuģ a ar ē rtā m kajī tē m, plaš u solā riju un baseinu, kas lē nā m virzī jā s augš up pa Nī lu. Kā zinā ms, Nī las garums ir treš ais lielā kais starp Zemes upē m aiz Misisipi un Amazones. Bet tā platums un pilnī ba, visticamā k, nepā rsniegs mū su Donu. Labajā pusē pavisam tuvu kuģ oja nož ē lojami ciemati, neskaitā mas palmu birzis, rī su lauki, kuros strā dā ja zemnieki ar saviem palī giem – mazajiem ē zelī š iem. Kreisajā , stā vā kā krastā tuksnesis daž kā rt pienā ca diezgan tuvu ū denim. Un š eit, lai koki augtu vismaz 5 metrus no upes, nepā rtraukti dū ca benzī na sū kņ i, kas piegā dā ja ū deni apū deņ oš anai.
Mē s esam redzē juš i simtiem tā du kuģ u kā mū sē jais. Visi ir aptuveni vienā da izmē ra. Turklā t 4 klā ju augstumu ierobež oja Nī las tiltu laidumu augstums. Daž kā rt, braucot garā m tiltam, pē c ekipā ž as lū guma nā cā s pat noliekties vai apsē sties sauļ oš anā s krē slos, lai ar galvu nesabojā tu konstrukciju. Vietā s ar slaveniem vē stures pieminekļ iem kuģ is pietauvojā s, un mē s devā mies ekskursijā s ar autobusiem, zirgu pajū giem vai buru jahtā m.
Ar kuģ i nokļ uvā m Asuā nā , kur 60. gados Padomju Savienī ba uzcē la dambi pā ri Nī lai un hidroelektrostaciju Ē ģ iptes brā ļ u tautai. Asuā nā ir parks un piemineklis padomju un ē ģ iptieš u draudzī bai. Netā lu atrodas dambis pā ri Nī lai, ko briti uzcē la pirms 60 gadiem. No Asuā nas ar nakts vilcienu dodamies uz Ē ģ iptes galvaspilsē tu Kairu.
Kā zinā ms, 95% ē ģ iptieš u dzī vo Nī las krastos, tostarp vairā k nekā ceturtā daļ a milzī gajā.18 miljonu lielajā Kairas metropolē , kas iedzī votā ju skaita ziņ ā ir salī dzinā ma ar Maskavu. Var tikai brī nī ties par satiksmes organizatoru ģ enialitā ti tik gigantiskā pilsē tā . Kairā nav plaš u aleju, tač u nav arī sastrē gumu. Bet krustojumos ir daudzlī meņ u krustojumi, sadaloš ā s joslas un droš ī bas saliņ as gā jē jiem. Un pats interesantā kais ir tas, ka uz Kairas ceļ iem nav luksoforu.
Biež i vien pilsē tā pā rpildī tā s vietā s, pie viesnī cā m, pludmalē s jū s sastopat bruņ otas patruļ as baltā s vai melnā s armijas formā s. Pie tirgus ir pat apš audes vietas ar pā rvietojamiem bruņ u vairogiem, un uz dzelzceļ a staciju jumtiem sē ž snaiperi. Autobusu kolonnas ar tū ristiem pā ri tuksnesim pavada arī bruņ oti karavī ri. Redzams, ka terorisma draudi š eit tiek uztverti nopietni, lai gan mē s nepamanī jā m pat mazā ko briesmu mā jienu.
Vietē jie tirgotā ji jau uzzinā juš i, ka krievu tū risti viņ iem ir iekā rojami klienti. Tā pē c biež i uz ielā m, veikalos, tirgos var dzirdē t mū su dzimtajā valodā : "Ei, draugs, ienā c, bezmaksas! " vai "Tu pasaki, pasaki ko tev vajag, ko tev vajag, varbū t es tev iedoš u to, ko tu gribi! "
Protams, visspē cī gā kais iespaids paliek no Heopsa un viņ a dē la Khafre piramī dā m, kas atrodas Kairas nomalē . Atceros, kad skolā mums stā stī ja par Ē ģ iptes piramī dā m, mē s domā jā m par faraoniem: kā da ir než ē lī ga kaprī ze simtiem tū kstoš u vergu gadu desmitiem ilgi bū vē t š os akmens monstrus, kas sastā v no diviem miljoniem plā kš ņ u, kas sver vairā k nekā divas un pustonnu katrs, lai iemū ž inā tu savu vā rdu. Tagad es domā ju savā dā k: vē sturē nebija gudrā ku valdnieku par faraoniem, kuri, uzbū vē juš i stihijā m un laikam nepakļ autus milž us, apgā dā ja savus ļ audis ar maizi daudzus tū kstoš us gadu pē c viņ u nā ves, kopš Ē ģ iptē plaukst starptautiskais tū risms. lielā mē rā ir saistī ts ar š o pasaules brī numu, nes 40% no š ī s nabadzī gā s valsts budž eta.
No Kairas ar autobusu atgriež amies Hurgadā un atpū š amies 4 dienas Sarkanā s jū ras piekrastē .
