Мужская поездка 2. Vīrieša ceļojums 2.

Sagadī jā s, ka vienu no saviem vecajiem draugiem nebiju redzē jis vairā kus mē neš us. Maskavas tracis, bē rni, krī ze, slinkums un viss. Un tā , kad jau divdesmito reizi vienojā mies, ka satiksimies un iesim kopā iedzert alu, viņ š piezvanī ja un teica, ka steidzami lido uz Minheni steidzamos darī jumos.

Tas vairs nebija pat smieklī gi. Es atradu lē tā ko (pē dē jā brī ž a) biļ eti uz Bavā rijas galvaspilsē tu, pā rbaudī ju garo Grieķ ijas Š engenu un paziņ oju draugam, ka mū su tikš anā s ir neizbē gama un mē s dzersim alu Minhenē .

Tomē r bija š aubas, bet mana gudrā sieva uzskata, ka vī rietim daž reiz vajadzē tu atstā t vienu un darī t TUR visu, kas viņ am patī k.

Š eit, piemē ram, “Vī rieš u ceļ ojums 1”

http://www.turpravda.com/tr/marmaris/blog-99217.html

Un mē s nerunā jam par atseviš ķ u atpū tu. Dievs pasarg. Tas nozī mē ceļ ojumu prom no mā jā m un ar draugiem.

Un jums nav ne mazā kā s nojausmas par to, cik patī kami ir iziet no mā jas uz lidostu vienam un bez jebkā dā m lietā m. Ieliku zeķ es un zobu birsti kabatā .

Neviens nevaidē ja: "Tē t. Vai mē s drī z ieradī simies? " brī dī , kad taksists tikko iedarbinā ja dzinē ju. Nevajadzē ja pā rbaudī t dokumentu gū zmu un vilkt daž us koferus. Un vispā r - pie velna ar taksi. Aeroexpress steidzas bez sastrē gumiem un luksoforiem.

Tiesa, stacijā man joprojā m bija bagā ž a.

Reģ istrē joties tieš saistē , man bija iespē ja mierī gi klī st pa Domodedovu, uzsmē ķ ē t un redzē t daudz ko tā du, ko iepriekš steigas dē ļ nebiju varē jis pamanī t.

Es neriskē tu ar š o lidot.

Jū su ceļ ojuma lielais pluss bija tas, ka draugam Minhenē ir radinieki, un mē s palikā m pie viņ iem.

Skaistā kā mā ja klusajā centrā .

Tiesa, man nā cā s gulē t gultiņ ā daļ ē ji zem meistara klavierē m.

(Par grozu uz gultas, tieš i zemā k. )

Diemž ē l ar manu ieraš anos Oktoberfest jau bija beidzies un man bija jā dodas aprunā ties ar parasto alus darī tavu "Augustiner". Katram gadī jumam, lai neizkā ptu no apļ a, nolē mu nedzert alu, bet aprobež oties ar vietē jo sarkanvī nu. Tomē r tas mani neglā ba. Mē s lieliski pavadī jā m laiku. Parunā jā mies, iedzē rā m un beigā s, kad noskaņ ojums kļ uva diezgan augsts, nolē mu nozagt groziņ u kliņ ģ erim. (Sā lī tais kliņ ģ eris. Uzkoda pie alus. )

Mani pieķ ē ra divas reizes. Viņ i aizveda. Bet es esmu spī tī gs.

Kad atgriezā mies mā jā s, mā jas ī paš nieks, novecojoš s bavā rietis, pedants lī dz kaulu smadzenē m, kodolfiziķ is un mū ziķ is, bija š ausmā s.

"Spieķ i, idiot. Tī bu varē ja noķ ert policists. Ti varē ja pazaudē t vī zu. Tī bs varē ja tikt izkrā pts. Kā pē c tev vajadzī gs š is grozs? Varē ji tā du nopirkt veikalā . "

Man nebija spē ka ar viņ u strī dē ties un kaut ko pierā dī t, un mē s aizmigā m.

Nā kamajā vakarā es iesaiņ oju grozu somā un mē s devā mies uz to paš u krogu.

"Likmes. Kur jū s vilkā t grozu? " - satraucā s mā jas ī paš nieks. "Vai vē laties to pā rdot? "

"Nē , " es teicu. Atgriezties atpakaļ .

Š eit Stefans lidoja. Viņ š man ilgi mē ģ inā ja skaidrot, ka, ja zā dzī ba ir veiksmī ga, tad jā priecā jas. Un laupī juma ņ emš ana atpakaļ ir bī stama, jo. sekas var bū t neparedzamas.

Es mē ģ inā ju viņ am paskaidrot, ka runa nav par grozu, bet gan par procesu. Un ka esmu jau saņ ē musi procesa prieku, un var ciest nevainī gs viesmī lis.

Tas sagrā va vā cu domā š anas veidu. Stefans mani aizsū tī ja ellē un ilgi murminā ja pieskaņ ā , ka krievi vispā r ir psiho, un es esmu desmitniekā .

Starp citu, viesmī ļ i nemaz neapvainojā s un pat ielē ja man bezmaksas vī na glā zi.

Nā kamajā dienā mans draugs bija aizņ emts, un es viena pati devos klī st pa pilsē tu. tas arī bija sasodī ti labi. Tā klaiņ ojot, jū s varat redzē t daudzas lietas, kurā m nepievē rš at uzmanī bu, kad neesat viens.

Piemē ram, š eit ir plakā ts metro.

Vai celiņ š , kas veidots no zeltī tā m bruģ akmeņ iem.

Vai kaste ar bezmaksas maisiem suņ u izkā rnī jumiem.

Man arī bija jā iet vakariņ ā s vienai, bet mans draugs man uzrakstī ja nosaukumu ē dienam, kas man ļ oti garš oja iepriekš ē jā dienā . To sauc "Frankfurter".

Es to pasū tī ju restorā nā . Un vē l vī nu.

Patiesī ba ir tā da, ka vā cu viesmī ļ u acis ir vē rstas uz tukš u alus kausu atraš anu. Viņ i tos paņ em un nes pilnus, neuzdodot jautā jumus. Bet viņ i nereaģ ē uz tukš ā m vī na glā zē m. Un, lai nebū tu jā gaida, uzreiz pasū tī ju Frankfurter und Zwein vietē jā s firmas vī nogulā ju. — Cveins? jautā ja viesmī lis. "Jā . Cveins, " es atbildē ju. Un viņ š atnesa nevis 2 glā zes, bet divas krū zes. Tas bija mazliet daudz, bet pacilā još i. Un tad viņ š atnesa 2 frankfurtieš u š ķ ī vjus. Un segtas diviem. Tā jau bija problē ma. 12 desiņ as un kaudze š tovē tu kā postu. Bet es nepadevos. Kad es apē du savu ē diena un vī na devu, es piecē los. Izstiepts. Apgā ja ap galdu, apsē dā s viņ am pretī un pabeidza otro š ķ ī vi un krū zi. Viesmī ļ i un apkā rtē jie vā cieš i skatī jā s uz mani ar lielu interesi, bet man bija vienalga. Psiho desmitniekā jau esmu iekļ uvis pē c vietē jo iedzī votā ju pā rstā vja domā m. Bet iet pē c š ā das rijī bas bija nepanesami. Netā lu no ieejas alus zā lē atradu laukumu ar soliņ iem un apsē dos. Tad apgulties. Un nogulē ja tur apmē ram stundu. Par laimi, gulē š ana uz soliņ a Minhenē nav nekas neparasts, un neviens mani neapgrū tinā ja.

Pē c atpū tas es atkal devos klī st.

Pē dē jā laikā Krievijas TV nepā rtraukti rā da rā pojoš us kadrus, kuros desmitiem tū kstoš u migrantu iefiltrē jas Vā cijā . Es speciā li meklē ju š ī s apokalipses pē das, bet neatradu. Š eit ir vienī gā sieviete neeiropeiskā tē rpā , kuru man izdevā s satikt. Tā tad, kā ds pā rpratums.

Š eit ir vē l viens pā rpratums. Š ausmas ir vienkā rš as.

Bet tā s ir skumjas. Š ī vieta bija pilsē tas centrā lais seksa veikals. Pē dē jā vizī tē devos tur paskatī ties un izrā dī jos kaut kā ds jubilejas apmeklē tā js uz mē nesi. Saņ ē mu vē rtī gu dā vanu no veikala vadī bas.

Neskatoties uz to, ka mans ceļ ojums galvenokā rt ietvē ra saziņ u ar draugu un dzerš anu, tas nebija viss. Bija arī muzejs.

Tiem, kam ir apnikuš i klasiskie muzeji, kur pie sienā m karā jas viduslaiku gleznas ar neglī tā m tantē m un vī rieš iem stulbā s apkaklī tē s, bū s interesanti apmeklē t Deutsches Museum fü r Wissenschaft und Technik. Vā cijas Politehniskais muzejs Minhenē . Viss ir tur. Un lidmaš ī nu zā le, kurā var uzkā pt. Un jū ras transporta zā le. Un ķ ī misko eksperimentu telpa. Ir ļ oti. Daudz neparastu lietu. Un to visu var pieskarties, savī t un uztī t.

Pavisam nesen muzejā tika atvē rta filiā le. Verkehrscentrum. Š eit apskatā ma 40. -60. gadu personī gajam un sabiedriskajam transportam veltī ta ekspozī cija.

Forš a ekspozī cija!

Ļ oti lī dzī gs BMW Isetta, bet tas ir Henkel. 1956.  gada savs dzinē js. 10 ZS Atš ķ irī bā no BMW stū res statnis nenolocī jā s kopā ar durvī m, apgrū tinot iekļ ū š anu. UN JĀ . 4 vietas. Vajadzē ja tikai kā pt atpakaļ caur priekš ē jo sē dekļ u atzveltnē m.

Goggo piegā des furgoni. 1957. gads

Goggomobile Transporter furgons un Goggo Kleintransporter.

Divtaktu dzinē ju tilpums ir 250 cm.

Ī ss ceļ š lī dz muzeja pirmajam stā vam. Es izmantoju priekš rocī bas.

Goggomobile T 250 no Glas. Raž ots no 1954. gada lī dz seš desmito gadu vidum.

Pē ckara Vā cija bija nabadzī ga valsts. Un š ī automaš ī na tiem laikiem bija diezgan laba.

Messerschmitt Kabinenrullis KR-175.1955. Saskaņ ā ar leģ endu, raž oš anā izmantoti kara laika lidmaš ī nu kabī nes elementi.

9 zs Divas vietas. Nosē dina to citam. Motocikla ritenis. Tika saraž oti aptuveni 1.000 gab.

Fonā redzams NSU Prince 4. Viduklis, palodzes izvirzī tā lī nija ar veidni tika atkā rtota mū su ZAZ 968 un ZAZ 968 M.

Ī si sakot, forš s vī rieš u muzejs. Par to rakstī š u atseviš ķ i.

Ceļ ojums bija veiksmī gs.

Tač u galvenais š ā du braucienu rezultā ts ir ģ imenes trū kums. Burtiski otrajā dienā es sā ku pamanī t visā das š ā das ģ imenes dzī ves pazī mes.

Un treš ajā dienā es samazinā ju ā trumu vietē jā bē rnudā rzā un domī gi uzsmē ķ ē ju.

Vai arī izlikā s par š ā du transportlī dzekli.

Tā tad, kas jums nepiecieš ams. Vī rieš iem daž reiz ir jā dodas kaut kur bez ģ imenes, lai vē l vairā k saprastu ģ imenes dzī ves vē rtī bu.

Un visbeidzot. Izbraukš anas rī tā draugs, mani atlaiž ot, piespieda iedzert "ceļ ā ". Tad aplis. Tad kā pslis. Tad uz pē du. Rezultā tā es ierados lidostā , teiksim, "piedzē ries". Es nedomā ju, ka man nav labi. Diezgan labs, bet smirdī gs. Un tante, kas reģ istrē jā s lidojumam, to sajuta. Un, redz, viņ a savā kladē manam uzvā rdam ielika krustiņ u vai smaidiņ u. Rezultā tā lidmaš ī na bija pilna. un tikai es viena savā rī cī bā saņ ē mu trī s vietas, kur es gulē ju un parā dī jos sievas acu priekš ā samē rā pieklā jī gā stā voklī .