Замки Чехии. Роман в пяти частях с прологом и эпилогом. Čehijas pilis. Romāns piecās daļās ar prologu un epilogu.

3. daļ a. Divas Dienvidbohē mijas pē rles

Prologs š eit https://www.turpravda.com/cz/blog-324562.html">turpravda. com/cz/blog-324562.html

1.  daļ a š eit http://https://www.turpravda.com/cz/ blog-325037.html">turpravda. com/cz/blog-325037.html

2.  daļ a š eit https://www.turpravda.com/cz/blog-327067.html">turpravda. com/cz/blog-327067.html

10 km no Č eske Budejovices uz augstas klints virs Vltavas upes lepni paceļ as pils Hluboka nad Vltavou.

Pili 13. gadsimtā dibinā ja Č ehijas karalis, un pirmajos rakstveida liecī bā s pili sauca par Frauenbergu. Un tas tika uzcelts gotikas stilā . Pirmajos 400 gados mainī juš ies 26 ī paš nieki. Un tā pat kā lielā kā daļ a č ehu piļ u, tā vairā kkā rt tika pā rbū vē ta renesanses stilā , pē c tam baroka stilā . Lī dz 17. gadsimtam tā kļ uva par bagā tā kā s č ehu Š varcenbergu dzimtas ī paš umu (viņ iem piederē ja puse Č ehijas zemes).

Tieš i š ī s dzimtas pā rstā vjiem Jā nim Ā dolfam II un viņ a sievai Lihtenš teinas princesei Eleonorei, kuri 19. gadsimtā veica vē rienī gu pils un parka rekonstrukciju, esam pateicī gi par mū sdienu izskatu neogotikā . stils. Pē c Anglijas apmeklē juma princese Eleonora nā ca klajā ar ideju izveidot "Č ehijas Vindzoru". Un Vī nes arhitekts Frantisek Bera ī stenoja š o ideju. Š varcenbergiem pils piederē ja lī dz 1945. gadam. 1947. gadā Č ehijas valdī ba izdeva ī paš u likumu – Š varcenberga likumu, ar kuru tika nacionalizē ts viss viņ u ī paš ums. Un, kā jū s saprotat, tur bija pietiekami daudz ī paš umu - Krumlovas, Vimperkas, Orļ ikas, Trebonas, Zvikovas, Cimelicas un citas pilis.

Pils sienas gan iekš pusē , gan ā rpusē rotā tā s medī bu trofejas. bijuš ie ī paš nieki

Viens no Š varcenbergu dinastijas priekš teč iem - Ā dolfs fon Š varcenbergs, kurš pilnī bā savu dzī vi veltī ja militā rajam dienestam, 1598. gadā Ungā rijā ar uzbrukumu ieņ ē ma Turcijas cietoksni Raab (tagad Gyö rd). . Par š o uzvaru Ā dolfs saņ ē ma imperatora grā fa titulu, 40 000 zelta un atļ auju uz sava ģ erboņ a attē lot nogrieztu turka galvu, ar kuru krauklis izrauj aci.

Uzraksts norā da, kurš un kad noš ā vis š o briedi

Starp citu, viņ u kaps atrodas Trebonas pils parkā . Tā tika uzcelta pē c Jana Ā dolfa un princeses Eleonoras pasū tī juma. 2009. gadā pē dē jā prinč a mazmeitai izdevā s iesū dzē t tiesā kapu un zemi zem tā no valsts, un nekas vairā k.

Pilī ir 140 istabas, 11 torņ i, 2 iekš pagalmi, siltumnī ca, staļ ļ i. Mē s veicā m ekskursiju pa galveno marš rutu. Bet atš ķ irī bā no Vranov nad Diji, š eit (tur ir daudz vairā k tū ristu) viņ i savā c 50 cilvē ku grupu (iedod arī papī rus ar tekstu krievu valodā ) un braukā pa istabā m (laiks 50 minū tes). Interjeri ir vienkā rš i krā š ņ i. Labā kais kokgriezums. Es bū tu ļ oti priecī gs staigā t daudz vairā k laika, lai visu labi redzē tu. Kopumā iespaids bija divē jā ds: otrreiz es nedotos tā dā skrē jienā pa istabā m (foto iekš ā aizliegts, ievietoju pā ris bildes ar interjeru no viņ u mā jas lapas, logi ciet un tumš i bildē m). Bet interjeri ir iespaidī gi un apskates vē rti.

Priekš nams

Pilī eksponē tas 18. un 19. gadsimta mē beles, 16. un 17. gadsimta holandieš u gleznu kolekcija, vē sturiski ieroč i, porcelā ns un stikla trauki (no 1604. gada), kā arī seni gobelē ni. Pils interjeri ir iekā rtoti vē lī nā s angļ u renesanses stilā . Pils telpu griesti, durvis, gleznu rā mji ir izrotā ti ar prasmī giem kokgriezumiem.

Bibliotē ka

Bibliotē ka

Ē damistaba

Ē damistaba ar gobelē niem

Ieroč u novietne

Hvarcenbergu ģ imenes bruņ as

Ieroč u zā les griestus rotā š aujampulvera ragi un metā la zvaigznes, kuras kauju laikā meta pie ienaidnieka zirgu kā jā m.

Otrā pils, ko mē s todien redzē jā m, nav tik slavena un pretencioza kā Hlyboka, tač u ne mazā k eleganta un skaista - Chervena Lhota (Сervena lhota) pils. Tā atrodas 55 km attā lumā no Budejovices.

Pils tika uzcelta uz salas ezera vidū , un uz to ved arkā des akmens tilts. Un tā izskatā s kā ilustrā cija balā dē m par diž ciltī gajiem bruņ iniekiem un skaistā m dā mā m.

Pirmā Lotas pieminē š ana datē ta ar 13.  gadsimtu, š eit atradā s neliels viduslaiku cietoksnis. 14. gadsimtā to iegā dā jā s č ehu bruņ inieks un pā rbū vē ja renesanses stilā (bū vdarbus uzraudzī ja itā ļ u arhitekts Gonsa Vlach, kurš par to š aubī jā s). Savu jauno pili (ar lielu izdomu : )) viņ š nosauca par Nova Lhota.

Sala, uz kuras atrodas pils, sā kotnē ji bija savienota ar krastu ar š aurumu virzienā , kas atrodas pretī paš reizē jai ieejai. Pē c bū vniecī bas tika noņ emts zemesš aurums, uzcelts dambis, kas paaugstinā ja ū dens lī meni ezerā . Tajos laikos pilī bija paceļ ams tilts. Akmens tilts parā dī jā s vē lā k.

Sā kotnē ji pils bija balta, un neviens nezina, kā pē c tā tika pā rkrā sota sarkanā krā sā . Bet š is notikums bija apaudzis ar daudzā m leģ endā m, saskaņ ā ar vienu no tā m, 16. gadsimtā pils ī paš nieks bijis bruņ inieks Gutrams Kaba no Rybnjanas, bet viņ a sievas vā rds bija Ž anna no Dirnas. Viņ a bija protestante, un viņ as vī rs bija katolis. Kaut kā Ž anna mē ģ inā ja pa logu ezerā izmest vecu ģ imenes krustu, kura priekš ā lū dzā s viņ as vī rs. Un tajā brī dī , kad viņ a izliecā s pa logu un iemeta relikviju ezerā , sā kā s spē cī ga vē tra, un parā dī jā s velns. Viņ š satvē ra Ž annu un izvilka viņ u pa logu. Viņ a izmisī gi pretojā s, tač u tas viņ ai nepalī dzē ja.

Pē c daž iem mirkļ iem viņ i pazuda ezera dzī lē s, un viņ as asiņ ainā s pē das palika uz sienas. Š ī s pē das nesa lā stu, un, lai no tā m atbrī votos, pils tika pā rkrā sota sarkanā krā sā .

Saskaņ ā ar vē sturiskajā m hronikā m Kabes klans dzī voja Cervena Lhota. Un starp abā m š ā da veida atzariem bija reliģ iskas konfrontā cijas laiks, jo viens no tiem atzina katolicismu, bet otrs - protestantismu. Un, kas tolaik nebija nekas neparasts, š o strī du dē ļ tika izlietas asinis. Vecais ģ imenes krusts patieš ā m pastā vē ja un ir saglabā jies lī dz mū sdienā m, tas tiek glabā ts Sv. Ottona (Otonas) baznī cā tuvē jā Deš tnas ciematā .

1945. gadā pils tika nacionalizē ta, un vairā kus gadus š eit atradā s bē rnu nometne. 1947. gadā pilij pieš ķ ī ra Nacionā lā s kultū ras komisijas uzmanī ba, kas 1949. gadā padarī ja pili pieejamu tū ristiem. Un ar š iem notikumiem ir saistī ta vē l viena leģ enda.

Zemkopī bas ministrs vē lē jā s pili pā rvē rst par vasarnī cu. Bet atjautī gais sargs Antoņ ins Vrkoč s pacē la dambi un izlaida ū deni no ezera. Prā gas komisijas priekš ā parā dī jā s viduslaiku pils dubļ u peļ ķ ē , kas sasniedza pirmā stā va logus. Skatoties uz visā m š ī m š ausmā m, ministrijas pā rstā vji, divreiz nedomā jot, atteicā s no saviem plā niem. Lū k, stā sts : )

Paskatieties uz iekš ē jā m kamerā m, kaut kā mums nebija kā rdinā juma. Pē c Hlubokas krā š ņ uma es nedomā ju, ka mē s bū tu pā rsteigti. Un mē s noī rē jā m laivu un braucā m pa ezeru apkā rt pilij. Lū k, ko es iesaku.

Un pē dē jais punkts mū su š ī s dienas plā nā ir nogarš ot slavenā s "kuiļ a ceļ galu aknas". Tradī cijas lauzt nedrī kst! Katru reizi, kad apmeklē jam Č ehiju, noteikti dodamies ē st š o ē dienu.

Un visbeidzot, deserts. Dzī ve, teikš u, bija veiksmī ga : ))))

Tradicionā lais č ehu deserts "Horka laska" - "karstas mī lestī bas" saldē jums ar avenē m un krē jumu. Un otrs deserts ir tas pats ar saldē jumu un krē jumu, svaigiem augļ iem, saldē tiem cepumiem un visu š o "briesmī go" viskiju pā rlej. Kompliments no restorā na ir nacionā lā tinktū ra "Fernet stock". Mums tika pasniegts vieglā ks, maigā ks un saldā ks variants (meitenē m : ) - desertā citrusaugļ i. Tradicionā lajā Fernetā ir 40 grā du cietoksnis. un rū gta augu garš a.

Turpinā jums š eit https://www.turpravda.com/cz/blog-331417.html">turpravda. com/cz/blog-331417.html