Latvija

Kuba - optimistu sala

27 Maija 2008 • Ceļošanas laiks: no 28 Februāris 2007 ieslēgts 15 Marta 2007
Reputācija: +39
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Kuba - optimistu sala

Mū sdienu Kuba man sā kā s ar Havanu, pilsē tu, kas reiz pirms ceturtdaļ gadsimta man sniedza neparastus iespaidus. Š odien, kad atkal nokļ uvu tajā s paš ā s vietā s, manā atmiņ ā pē kš ņ i parā dī jā s mazā kā s detaļ as no tā joprojā m "Intū rista" ceļ ojuma. Un man ļ oti gribē jā s runā t par š o neparasto, jebkurai loģ ikai spī tē dzī vojoš o valsti. Kuram no diviem ceļ ojumiem tu dod priekš roku? Paš reizē jais vai pirms divdesmit pieciem gadiem? Teikt, ka gadu gaitā salā kaut kas ir ļ oti mainī jies, nebū tu gluž i taisnī ba.

Visas tā s paš as vecā s, novā rtā pamestas, nopostī tas mā jas, milzī gas divdesmitā gadsimta piecdesmito gadu amerikā ņ u maš ī nas, tā s paš as ar spā rniem, kas izskatā s pē c putniem. Tie joprojā m ir kustī bā , citu vienkā rš i nav, kaut gan reizē m pa ielas spraugu pazib pavisam jauns mersedess, bet š ī drī zā k ir mirā ž a, spoks.


Un no otras puses, globalizā cija, ko tik ļ oti ienī st Fidels un viņ a sekotā ji, piemē ram, Venecuē las prezidents Ugo Č avess, jau ir cieš i aptvē rusi savu tī klu ap š o vienu no retajā m salā m, kas it kā ceļ sociā lismu, kas jau sen ir izgā jusi no modes.

Diktatū ra palika, bet salī dzinā jumā ar neskaitā majiem teroristu, asinskā rajiem islā ma un ne tikai islā ma rež ī miem, lai arī laika grauts, bet tomē r Kastro absolū tais spē ks, tas izskatā s pē c vienkā rš a pā rpratuma, rotaļ lietas un to var redzē t ar neapbruņ otu aci, ka visa š ī smieklī gā sistē ma kopā ar savu novecojuš o vadī tā ju tuvojas beigā m.

Pā rsvarā kristī gajā Latī ņ amerikā bija un ir rež ī mi, kas ir daudz briesmī gā ki un daudz asinskā rī gā ki.

Tikmē r drī zā k pē c inerces š ī "brī vī bas sala" pasaules medijos atrodas vienā kompā nijā ar Ziemeļ koreju un Irā nu, kuras, iedzinuš as savu tautu nabadzī bā , pilnā sparā attī sta kodolprogrammas.

Bet kā ar Kubu? Maza, silta sala ar jautriem un, neskatoties uz grū to dzī vi, draudzī giem cilvē kiem. Mū sdienu Rietumu tū ristam, kas ir tā lu no vē stures un politikas, Kuba š ķ iet parasta "banā nu republika", nabadzī ga un atstā ta novā rtā , tā pat kā citas š ī reģ iona valstis.

Karī bu jū ras reģ ionā nabadzī ba jau sen ir bijusi norma. Un tas nevienu nepā rsteidz. Un Kuba, saglabā jot zinā mu daļ u sociā lisma priekš rocī bu, it ī paš i sociā lajā jomā , ļ oti gū st labumu no, piemē ram, Haiti, Salvadoras, Nikaragvas un pat tā diem milž iem kā Meksika un Brazī lija.

Pirmkā rt, Rietumu tū rists š eit redz lielisku atpū tas infrastruktū ru, pazī stamu pasaules ķ ē ž u viesnī cas, daudzus kilometrus tī ras smilš u pludmales, labu servisu un tā tā lā k, un tā tā lā k - visu nepiecieš amo un pazī stamo.

Tajā paš ā laikā pats š ī s paradī zes fons ir it kā draudī ga komunistiskā diktatū ra, patiesī bā tas ir vairā k simboli daudzu plakā tu veidā ar dū rē saspiestu roku - "Tē vzeme vai nā ve", Č e Gevaras portreti - mū sdienu teroristu vecvectē vs un eņ ģ elis salī dzinā jumā ar viņ iem.


Tā bē dī gā slava par Kastro rež ī mu, kas velkas kopš pagā juš ā gadsimta piecdesmito gadu beigā m, tagad vairā k ir tū ristu pievilcī ba, "akcija" par papildu samaksu. Protams, vienkā rš am kubietim tas neatvieglo darbu. Bet kurš un kur par to domā?

Turklā t piecdesmit gadu laikā ir izauguš as vairā kas paaudzes, kuras nepazī st citu realitā ti.

Un tos, kuri, riskē jot ar savu dzī vī bu, tomē r mē ģ ina to meklē t kaimiņ os, tikai kā dus divsimt kilometrus, bagā tā ko briesmoni, š is briesmonis uzmanī gi sū ta uz viņ u "dzimteni", labi zinot, ka viņ i š os cilvē kus atdod nevis. viņ u dzimtajā "villā " un labā kajā gadī jumā cietumā.

Un ā rzemju tū ristam š eit ir paradī ze. Tropu eksotika, kas papildinā ta ar stipri izbalē juš iem komunisma simboliem. č etru un piecu zvaigž ņ u viesnī cas, beznodokļ u, kabarē un restorā ni ar trakā m cenā m. Vai tā kā dreizē jā "Hilton" saglabā ja savu "komunistisko" nosaukumu "Havana Libre". Bet iekš pusē tā ir tā pati Hiltone, kas mani pā rsteidza pirms gadiem ar savu vestibilu ar strū klakā m, milzī gā m kristā la lustrā m, baltā m ā das mē belē m un veikalu rindā m, kas pā rdod neparastas preces. Viens, piemē ram, bija piepildī ts tikai ar krokodila ā das izstrā dā jumiem, otrs ar greznā m dimanta rotā m, kas dzirkstī ja smalki izgaismotā skatlogā.

Bet, diemž ē l.

Viss š is krā š ņ ums tika pā rdots tikai par konvertē jamu valū tu, un mū su iemainī tie peso varē ja nopirkt tikai to, kas it kā bija vienkā rš s kubietis bez kartē m, tas ir, gandrī z neko.

Bet bija š ausmī gi interesanti, neskatoties uz 30 grā du februā ra karstumu un gandrī z simtprocentī gu mitrumu.

Un pats galvenais, ka viņ i domā ja mū su vietā - kur mū s vest, ko parā dī t un pastā vī gi uzraudzī ta, lai neviens auns nenoklī stu no bara. Un bija kam sekot.

Tā tad, es atradu sevi dilemmas priekš ā . Runā t par mū sdienu Kubu vai par to pirms divdesmit pieciem gadiem - galu galā pirmais iespaids ir visinteresantā kais un neaizmirstamā kais.

Varbū t es sā kš u pē c kā rtas, un tad jau redzē sim.

No Vidusjū ras lī dz Karī bu jū rai

Wow kombinā cija. Vai ne?

Pat pasaules lielā kā s kruī zu kompā nijas neorganizē š ā du ceļ ojumu vienā lidojumā , izņ emot varbū t apkā rt pasaulei.

Nē , tas nav par ģ eogrā fiju.


Pagā juš ā gadsimta astoņ desmito gadu sā kums. Man jau ir vairā ki ā rzemju braucieni uz Austrumeiropas "brā lī gajā m, sociā listiskajā m zemē m".

Reiz uz mū su kompā nijas ziņ ojumu dē ļ a ieraudzī ju nelielu lapiņ u ar ielū gumu uz Vidusjū ras kruī zu.

Tajos gados š ā ds paziņ ojums, atklā ti karā joties pie arodbiedrī bas komitejas durvī m, izskatī jā s tikai joks, nekas vairā k.

Tā nu, turpinot jokot, devos uz arodbiedrī bas komiteju un pē kš ņ i viņ i "pieņ ē ma manus dokumentus" braucienam.

Tagad viss ir vienkā rš i. Lidmaš ī nas biļ ete (tagad to pat nevajag, ir elektroniskā ), kupons viesnī cai, daž reiz arī automaš ī nas pasū tī juma apstiprinā jums. Tas, iespē jams, arī viss. Galvenais ir naudas pieejamī ba.

Tad vā rdam "dokumenti" bija pavisam cita nozī me.

Vissvarī gā kais un vienī gais tika saukts par "raksturī go - ieteikumu" un sā kā s ar vā rdiem par ieteicamā "morā lo stabilitā ti", lai gan nebija norā dī ts, kam un kam.

Š is svarī gais papī rs bija jā paraksta visiem – nodaļ as vadī tā jam, komjaunatnes sekretā ram, partijas š efam un augstā kajai vadī bai.

Tad sā kā s otrais "nā vessoda" posms - "veco boļ š eviku" komisija, kas sapulcē jā s toreiz svarī gā kā s un vienī gā s Padomju Savienī bas Komunistiskā s partijas rajona komitejā.

Š ī komisija, kurā galvenokā rt bija pensionē ti bijuš ie č ekisti, mani, protams, noraidī ja. Lai gan morā li stabils, viņ š vē l nav nobriedis, lai pā rstā vē tu Lielo valsti tā dā s Vidusjū ras valstī s kā Turcija un Grieķ ija. Kas ir sagaidā ms.

Izejot no š ī s "š ķ ī stī tavas", es uzskrē ju š ī s paš as rajona komitejas sekretā ram, savam kaimiņ am, un lū dzu palī dzī bu, ne uz ko ī sti necerot.

Bet mecenā tisms palī dzē ja – piecu minū š u laikā tie paš i "vecie boļ š eviki" atzina mani par piemē rotu pā rstā vē t mū su Dzimteni mā nī ga ienaidnieka priekš ā.

Tā lā k š is "dokuments" pā rvietojā s pa daž ā dā m "slē gtā m" instancē m, un drī z vien mani izsauca uz Intū ristu un informē ja, ka uz Vidusjū ru nebraukš u.

Bez komentā riem.

Bet, tā laika izņ ē muma gadī jums, viņ i piedā vā ja aizvietotā ju - ceļ ojumu uz Kubu.


Nu nebija tas sliktā kais variants, drī zā k otrā di. Vienkā rš i bija grū ti noticē t.

Un tikai vilcienā , kas veda mū su raibo grupu uz Maskavu, es pā rstā ju š aubī ties par notiekoš ā realitā ti.

Pati grupa tika komplektē ta stingri saskaņ ā ar Iestā ž u Instrukcijā m - lielā kā daļ a bija strā dnieku š ķ ira ar bezmaksas taloniem, plus daž i zagļ i un es, nav skaidrs, kā es š eit nokļ uvu bez sakariem. Acī mredzot pā rā k liels un neveikls birokrā tiskais dators pievī la.

Februā ris - mū su trī s nedē ļ u ceļ ojuma sā kuma laiks - bija auksts un sniegots.

Tik sniegots, ka dreifē š anas dē ļ mū su ā trvilciens ieradā s Maskavā divpadsmit stundas vē lā k nekā grafiks, un tikai vienpadsmitos naktī mē s nokļ uvā m viesnī cas Cosmos greznajā vestibilā , kas tolaik vē l bija pilnī gi jauns un kuru franč i uzcē la priekš dienā m. Maskavas Olimpiskā s spē les un š o vē lo stundu piepildī ja mums neierasta publika.

Š eit, vestibilā , bija jū tams labas kafijas aromā ts, nepazī stamas, bet acī mredzami dā rgas smarž as un labas importa cigaretes - vispā r sveš u zemju smarž a, nevis sociā listiskā , kur jau biju bijusi, bet visī stā kā . , kā mums toreiz š ķ ita, kapitā lisms.

Tomē r man ļ oti gribē jā s ē st. Visi uz ceļ a paņ emtie pā rtikas krā jumi tika apē sti vilcienā par tā m papildu divpadsmit stundā m, ko neviens negaidī ja.

Naktī s viesnī cā strā dā ja divi naktsbā ri un, protams, pieņ ē ma tikai konvertē jamo valū tu - dolā rus, frankus, mā rciņ as, liras, bet ne rubļ us, ko jau toreiz tautā sauca par "koka".

Un no rī ta, izsalkuš i, devā mies lejā uz restorā nu un nonā cā m pie bufetes. Tā s bija pirmā s š ā das brokastis man, un arī visai grupai. Varat iedomā ties, cik daudz mē s tur apē dā m.

Maskavas starptautiskā lidosta "Š eremetjevo - 2" dzirkstī ja ar savu jaunumu. Arī š eit, kā jau “Cosmos”, virmoja neparastas, sveš as smakas, jau aiz pasu kontroles sā kā s cita pasaule. Un, lai arī "ā rzemju" kafejnī cā s tika pieņ emti rubļ i, cenas tur bija debesī s.

Un priekš ā mū s gaidī ja kapitā lisma "gabaliņ š ".

Kapitā lisma pasaulē


Es lieliski sapratu, ka braucu uz parastu "sociā listisku" valsti.

Lai tā ir eksotika, lai tā ir citā puslodē , bet ar to paš u totalitā ro sistē mu, ar tā du paš u kā rtī bu kā mums.

Bet pa ceļ am radā s iespē ja mazliet ienirt pasaulē , kas mums toreiz š ķ ita ideā la, kapitā lismā - vismaz mazliet, mazliet, bet tomē r...

Pē c piecu stundu lidojuma mū su milzī gais IL - 62 nolaidā s Marokas galvaspilsē tā Rabatas pilsē tā . Lidostas josla tā dam kolosam bija nedaudz ī sa.

Lidmaš ī na samazinā ja ā trumu kā apdegums uz š osejas, lai, ja ne jostas, mē s visi bū tu kabī nē.

Š eit, Rabā tā , notika degvielas uzpilde un apkalpes maiņ a.

Mē s devā mies apskatī t kapitā lisma "š ausmas". Ilgi nebija jā meklē . Tā s sā kā s uzreiz pē c tam, kad mē s nokā pā m pa vecajā m, nobruž ā tajā m kā pnē m uz lidlauku.

Pē c drū mā s Maskavas ziemas š eit bija ļ oti patī kami, silts, bet ne karsts, septiņ padsmit grā di. Un apkā rt – nepazī stamas smarž as pē c ziedoš iem tropu augiem un viegls vē jiņ š no tuvē jā Atlantijas okeā na.

Galvaspilsē tas starptautiskā s lidostas lauks bija tik tikko izgaismots, tā lumā parā dī jā s kā das ē kas kontū ras. Un apkā rt nav nevienas lidmaš ī nas, izņ emot mū sē jo.

No kā pnē m lī dz terminā lim gā jā m pa neparastu ceļ u, drī zā k dzī vu koridoru. To veidoja, abā s pusē s gandrī z tuvu viens otram stā vot ar lož metē jiem bruņ otiem karavī riem.

Tā tas bija lī dz paš ai ieejai terminā lī , tajā paš ā ē kā , kuras kontū ras redzē ju no kā pnē m.

Netā lu no durvī m, tropu augu biezokņ os, bija arī daudz bruņ otu karavī ru. Tā eskorta pavadī bā mē s iekļ uvā m kapitā lisma pasaulē.

Kad visi pasaž ieri bija iekš ā , parā dī jā s vecs arā bs sarkanā marokā ņ u fezā , aizslē dza visas ā rdurvis un svinī gi devā s pensijā.

Rabatas lidostas tranzī ta zā le sastā vē ja no divā m blakus telpā m, katra trī sdesmit metru, ne vairā k.

Noskrā pē tas sienas un griesti, vairā kas sē dekļ u rindas, nevis atzveltnes krē sli, bet kaut kas lī dzī gs soliņ iem ar atzveltnē m.


Š eit viņ i novietoja apmē ram simt č etrdesmit cilvē kus gandrī z blakus.

Bet tur bija bā rs un tualete.

Sienu aiz letes rotā ja liels Marokas karaļ a portrets militā rajā uniformā , ko rotā ja daudzi rotā jumi un vairā kas aiguilletes rindas. Pā rē jie bija plaukti, kas piepildī ti ar aizdomī ga izskata pudelē m – vismaz neviens no š iem dzē rieniem man nebija pazī stams.

Bā rmenis, gara auguma marokā nis ar ū sā m, Aeroflot dē ļ visiem iedeva nelielu Coca-Cola pudeli. Tajā paš ā laikā viņ š kaut kā atcerē jā s visus un nevienam neizdevā s dabū t otro, bezmaksas porciju, lai gan bija, kas gribē ja. Par papildus samaksu - lū dzu. Bet bā rmenis nicinoš i novē rsā s no padomju rubļ iem, pieprasot dolā rus, frankus vai citu "normā lu" naudu.

Tikai viens puisis izdarī ja bā rmenim labu, izsniedzot š o nož ē lojamo pudeli apmaiņ ā pret daž iem kolekcionē jamiem metā la rubļ iem. Starp citu, jau toreiz to cena bija krietni augstā ka par nominā lvē rtī bu.

Tualetē , kas sastā v no divā m kabī nē m, divas paralē las rindas, atbilstoš i dzimumam. Tie, kuri jau bija veikuš i š o procedū ru, iznā ca ar dī vainu sejas izteiksmi un stingri ieteica pā rē jiem apmeklē t š o unikā lo iestā di.

Tieš i aiz durvī m atradā s maza kabī ne, kuras lielā ko daļ u aizņ ē ma veca, saplaisā jusi tualete, kas bija lī dz pusei piepildī ta ar smirdī gu vircu, un sienas bija nosē tas ar daudziem prusakiem, milzī giem izmē riem un pat spā rniem. Apmeklē tā jam pē c tualetes un dzī vniekiem vietas palika pavisam maz. Nebija tā das ierī ces kā izlietne un jaucē jkrā ns ar ū deni roku mazgā š anai.

Stundu vē lā k mū su milzī gais IL - 62, prasmī gi paceļ oties pa ī su skrejceļ u un aplidojot mazo, spilgti apgaismoto Rabā tu, pā rlidoja naksnī go Atlantijas okeā nu, aizvedot mū s prom no Ā frikas "kapitā lisma" pasaules uz spož ajiem aizjū ras plaš umiem. "sociā lisms".

Pirmā diena Rietumu puslodē

Desmit stundu lidojums pā ri Atlantijas okeā nam. Mē s atgriež amies pie vakardienas vā rda tieš ā nozī mē.


Lejā , bezgalī gajā ū dens klajumā , sā ka saskarties kuģ u gaismas. Un tad parā dī jā s zeme. Seš padsmit stundu lidojums Maskava - Havana ir pabeigts.

Hosē Marti lidosta. Nav č eku un muitas.

Galu galā ieradā s Lielā brā ļ a pā rstā vji, kā das var bū t pretenzijas.

Tā nu mē s gandrī z bez apstā jas gā jā m cauri ieraš anā s zā lei.

Bet kā viņ i satricinā ja kanā dieš us, japā ņ us un citus imperiā listus, kuru, man par pā rsteigumu, š eit izrā dī jā s diezgan daudz, pat vairā k nekā Maskavā.

Iznā kot no terminā ļ a ē kas, kas izskatī jā s pē c padomju provinces lidostas, mē s it kā ienira biezajā , mitrajā , karstajā gaisā.

Neskatoties uz ziemu, pat tagad divos naktī pē c vietē jā laika bija maigi izsakoties silts.

Savukā rt tū ristiem, kuri sniega sanesumu dē ļ iestrē ga vilcienā tikai pirms dienas, š ā da februā ra metamorfoze ir tikai daļ a no iepriekš gaidī tā s eksotikas.

Gids, kurš mū s sagaidī ja - pilnī gi eiropeiska izskata resns kubietis, kura kaklu apņ ē ma vairā kas zelta važ u rindas, bija runī gs un teicami runā ja krieviski. Viņ š visur izstaroja optimismu, slidinot acis pā r krievu meitenē m. Un, skatoties uz priekš u, es teikš u, ka viņ š atrada sevi par sirds dā mu trī s nedē ļ as, kas ilga mū su tū re.

Autobuss bija auksts un kondicionieris darbojā s. Braucā m pa skaistu daudzjoslu š oseju – mū su ziemeļ u kaimiņ u – ASV mantojumu.

Pirmais, kas mani pā rsteidza, ieejot Havanā , bija cilvē ku piepildī tā s ielas un š ajā nakts stundā atvē rto kafejnī cu masa. Tiesa, rī t, tas ir, jau š odien, bija svē tdiena.

Beidzot ieradā mies viesnī cā ar lepno nosaukumu "National".

Arī plaš ajā vestibilā , kur pie griestiem karā jā s milzī gas kristā la lustras, par spī ti vē lajam laikam bija daudz cilvē ku. Tā du krā š ņ umu nebiju redzē jusi - marmora sienas, spī dī ga granī ta grī da, kas atspoguļ o dzirkstoš o lustru kristā lu.

Tiesa, vē lā k mū su gide teica, ka padomju grupā m paredzē ta pavisam cita viesnī ca un pat izrā dī ja. Bet, mums par laimi, š ī viesnī ca tika remontē ta un izskatā s, ka vairā k nekā gadu. Tā nu mē s nokļ uvā m Nacionā lajā , vienā no Havanas greznā kajā m viesnī cā m – toreiz un tagad.


Š odien š ai viesnī cai ir piecas zvaigznes un, protams, pā rmē rī gas cenas.

"National" tika uzcelta 1930. gadā un izskatā s pē c aizlieguma laikmeta amerikā ņ u debesskrā pjiem.

Mū s uzreiz brī dinā ja, ka gaisa kondicionieri š eit ir bijuš i jau no "pirmsrevolū cijas laikiem". Tā pē c ar tiem jā rī kojas ļ oti uzmanī gi, pretē jā gadī jumā mū su istabā bū s visi tropiskā s ziemas jaukumi.

Reģ istratū ra ienesa mū su koferus istabā , bet dzeramnaudu nesaņ ē ma - mē s vienkā rš i toreiz pat nezinā jā m, kas tas bija.

Istaba sastā vē ja no milzī gas telpas apmē ram č etrdesmit metru platī bā , neliela gaiteņ a un milzī gas vannas istabas.

No astotā un patiesī bā desmitā stā va loga pavē rā s skats uz pilsē tu, kas iegrimis nakts tumsā . Š ur tur mirdzē ja viesnī cu neona izkā rtnes, no kurā m lielā kā bija Havana Libre.

Laiks bija sajaukts, un es negribē ju gulē t.

Mans kaimiņ š izrā dī jā s jauns puisis, kalnracis. Domā jā m, domā jā m un atvē rā m "atlicinā t".

Tajos laikos katram, kas brauca uz ā rzemē m, uz "sociā listiskajā m" valstī m, uz visā diem "draudzī bas vakariem" drī kstē ja un pat ļ oti ieteica paņ emt lī dzi divas pudeles degvī na. Un es vienmē r tiku izvē lē ts par grupas apkopē ju, pamatoti uzskatot, ka tā ds kā es neiejauksies valsts rezervē s. Un te viņ š iekoda.

Mē s ar kaimiņ u nolē mā m nosvinē t ieraš anos un š im nolū kam atvē rā m grupu "atlicinā t".

Tā tad, neskatoties, degvī na pudele atstā ja š okolā dei, arī publiska.

Ā rā bija tā pati tropiskā nakts, tumš a un mitra.

Debesis sā ka kļ ū t nedaudz pelē kas un pē kš ņ i, it kā kā ds bū tu ieslē dzis gaismu, kļ uva pavisam gaiš as un mū su priekš ā pavē rā s neparasts skats.

Lejā atradā s milzī ga pilsē ta. Visapkā rt pacē lā s neskaitā mi daž ā du formu debesskrā pji. Aiz tiem bija redzams slavenā Malecon gabals, bet tā lā k - tirkī zs, kas stiepā s aiz horizonta, Atlantijas okeā ns.

Jū s nevarē jā t atraut acis no š ī skata. Bet tomē r nolē mā m doties lejā lī dz okeā nam.


Viesnī ca "National" atrodas krastā , bet ne tieš i uz krastmalas, bet gan uz neliela kalna, tā pē c, lai nokļ ū tu Malecon, jums ir jā apiet blakus esoš ais kvartā ls. Un paš ā kalnā ir izeja no vestibila, tieš i tropu parkā , kur starp nezinā miem augiem ir izmē tā tas balta marmora skulptū ras.

Ir arī daudzi cirtaini soliņ i atpū tai ē nā , kas š eit stā v visu dienu. Viesnī cā bija vairā ki restorā ni, un katrs savā veidā ir neparasts.

Padomju tū ristiem nebija tā du jē dzienu kā tikai brokastis vai puspansija. Mums bija paredzē tas regulā ras trī s ē dienreizes dienā , un, kas bija ī paš i neparasti, visas dienas garumā brokastis, pusdienas un vakariņ as notika daž ā dā s vietā s. Mū su gids pē c, piemē ram, brokastī m ziņ oja, kur mē s pusdienosim. Tad š ī sistē ma kļ uva saprotamā ka un paredzamā ka.

Nabaga, izsalkuš ā Kuba mū s tik ļ oti pabaroja, ka š o trī s nedē ļ u laikā es pieņ ē mos svarā par pieciem kilogramiem. Un tas ir ar ļ oti aktī vu dzī vesveidu.

Vakariņ as parasti notika nelielā restorā nā , kas atradā s zem vestibila lī meņ a. Priekš nama sienas tika apdarinā tas ar tumš i zaļ u zī du ar zelta rakstu, un uz š ī fona izcē lā s baltā s mē beles retro stilā.

Visu procesu pavadī ja klasiskā mū zika, ko izpildī ja neliels trī s cilvē ku sastā vs – divi afrikā ņ i un viens eiropietis – kontrabass, vijole un klavieres. Savienojumā ar interjeru š ī mū zika kaut kā relaksē ja, nomierinā ja un mazinā ja nogurumu pē c smagas tū ristu dienas.

Gribē jā m palikt š ajā vidē pē c iespē jas ilgā k, bet neviens mū s nesteidzinā ja, sē di cik gribi.

Vakariņ as visbiež ā k tika ieturē tas restorā nā Terrassa, kura zā le bija izliekta ap viesnī cas sā nu fasā di, un milzī gie pusapaļ i logi radī ja sajū tu, ka sē di nevis istabā ar gaisa kondicionē tā ju, bet gan atklā tā verandā jū ras krastā.

Bet galvenā atrakcija š eit bija bufete.

Tagad, pietiekami daudz ceļ ojis pa pasauli, varu teikt, ka neko tā du nebiju redzē jis.

Lū k, es atvainojos, es nevaru atturē ties no apraksta.

Viss sā kā s ar salā tiem – vairā ki desmiti sugu – zivis, gaļ a, dā rzeņ i, augļ i un vē l daž i nezinā mi.

Tā lā k sekoja zupas, visdaž ā dā kā s, apmē ram tikpat daudzā s š ķ irnē s.


Tos, š ī s zupas, kā arī pamatē dienus izdalī ja aiz letes stā voš s ducis kubieš u, pā rsvarā afrikā ņ u izcelsmes, tē rpuš ies kaut ko lī dzī gu respiratoriem - nedod Dievs, kaut kā da infekcija.

Pē c galvenajiem ē dieniem sekoja galdi, kas bija piepildī ti ar milzī gā m paplā tē m ar desmitiem veidu kū ku, konditorejas izstrā dā jumu un citu saldumu.

Attē lu pabeidza gleznaini augļ u kalni, biež i vien nezinā mi, lai gan bija arī kā ds pazī stams, biež i no grā matā m, "blē ņ as", piemē ram, banā ni, mango vai ananā si.

Un tad - sulas, saldē jums un viss pā rē jais.

Turklā t uz galdiem pie katras iekā rtas bija obligā tā alus pudele.

Ja vē laties vairā k, lū dzu, vienkā rš i pastā stiet viesmī lim, kurš , neskatoties uz to, ka bufete nozī mē paš apkalpoš anos, zā lē bija diezgan daudz.

Es arī negribē ju pamest š o restorā nu, tā pat kā to, kurā ir mū zika, bet cita iemesla dē ļ - pē c š ā dā m vakariņ ā m nebija iespē jams noplē st savu dibenu no krē sla.

Visā š ajā pā rpilnī bā badā mirstoš ā s valsts vidū bija kaut kas sirreā ls.

Turklā t katra restorā na ieejas priekš ā es pastā vī gi pamanī ju nelielu pulciņ u kalsnu, slikti ģ ē rbtu kubieš u. Izrā dī jā s, ka viņ i gaidī ja mū su ē diena pā rpalikumus. Un ne vienmē r tā s tika saņ emtas, jo pē c slē gš anas vietē jā ē dinā š anas sektora darbinieki aizveda visu, kas bija palicis, knapi vilkot sev virsū smagas somas, bet tajā paš ā laikā to absolū ti neslē pjot.

Kā tie cilvē ki, gaidot pā rpalikumus, tika iekš ā viesnī cā , neskatoties uz daudzajiem atklā tajiem un slē ptajiem apsargiem, man palika noslē pums.

Pē c garā lidojuma un farsa ar pā reju uz vietē jo laiku - un atš ķ irī ba ar Maskavu ir astoņ as stundas - uzreiz pē c brokastī m lielā kā daļ a no mū su grupas izslē dzā s, pā rē jie bija drosmī gi - tas izpaudā s apkā rtnes ķ emmē š anā , meklē jot veikaliem. Bet tie atseviš ķ ie, kas tika atrasti, š o svē tdien bija slē gti.

Un galu galā š ie drosmī gie vī ri pievienojā s pā rē jiem, kuri ceļ ojuma laikā izgulē ja daļ u miega.

Visi gulē ja tik cieš i, ka, sapulcē jusies pastaigā vakara Havanā , neatradu sev kompanjonu un devos ceļ ā viena.


Tieš i no mū su viesnī cas galvenā s ieejas sā kā s viena no Kubas galvaspilsē tas centrā lajā m ielā m ar numuru 42. Tā skrē ja perpendikulā ri okeā nam, griež oties cauri š ai Havanas daļ ai – Vedado rajonam.

Es devos atpakaļ , bet pa citu marš rutu, un drī z vien jutu, ka esmu apmaldī jies. Priekš ā bija maza, gandrī z neapgaismota ieliņ a, kurai abā s pusē s stiepā s augsti, tukš i, balti krā soti ž ogi.

Nogā jis no pā rdesmit metriem, es dzirdē ju kliedzienus, kas nā ca no nekurienes, piemē ram, cilvē ku, bet tie bija mež onī gā ki, zvē rī gā ki. Iedomā jieties situā ciju. Vē ls vakars. Tukš a aleja, ko apgaismoja viena blā va laterna un tā zvē riskā gaudoš ana no tumsas.

Paceļ ot galvu, es redzē ju, ka no augš as, uz ž oga, nolaistā m kā jā m, sē ž daž i cilvē ki, daudz cilvē ku, un viņ i izdod š ī s mež onī gā s skaņ as.

Vispā r aiz ž ogiem abā s ceļ a pusē s atradā s psihiatriskā slimnī ca.

Gandrī z noskrē jis pā rē jo ielu, es atrados milzī gā laukumā un uzreiz to atpazinu.

Jā , aiz vā jprā tī go patvē ruma atradā s Kubas galvaspilsē tas centrā lais laukums – Revolū cijas laukums.

Tieš i š eit Comandante Fidel teica savas runas, kas ilga piecas un biež ā k vairā k nekā stundu. Tajā paš ā laikā š eit parasti pulcē jā s no piecsimt tū kstoš iem lī dz miljonam cilvē ku.

Stā vot zem dedzinoš ā s tropiskā s saules, š ie nabagi bija spiesti klausī ties verbā lā s muļ ķ ī bas, vienlaikus pat dabisku iemeslu dē ļ viņ iem nebija tiesī bu doties prom.

Tiesa, lī dz ar vecumu Fidels lē nā m samazinā ja savu monologu ilgumu. Un, jā saka, viņ š ir lielisks orators.

Revolū cijas laukums ir milzī gs lauks, kurā no apkā rtē jā s leknā s veģ etā cijas, ieskaitot to paš u trako namu, lū r ā rā daž ā da veida un nolū ka ē kas.

Laukuma centrā ir diezgan dī vains Hosē Marti piemineklis - milzu stē la, kas iet mā koņ os, un tā s pamatnē - mazs vecs vī rs - dzejnieks, Kubas tautas varonis, izcils cī nī tā js par salas neatkarī bu.

To daž u ē ku sienas, kuras var redzē t no š ī lauka, ir pilnā augumā dekorē tas ar portretiem, galvenokā rt Fidela Kastro un Č e Gevaras portretiem.

Pē dē jais vairā k atbilst patiesī bai.

No š ejienes, no Revolū cijas laukuma, sā kas visas ekskursijas Havanā.


Bet tas bū s rī t.

Un š odien es stā vē ju viens uz lauka, tukš s š ajā vē lajā stundā , un uzkrā ju spē kus pē dē jam pē das metienam uz viesnī cu.

Havana - skats no augš as

Karstā tropiskā saule ar savu gaismu pā rpludinā ja bezgalī go okeā nu un milzī go pilsē tu, kas izplatī jā s lejā.

Viņ š pamā ja un piesaistī ja – ej lejā ā trā k un ienirt manī , it kā jū ras viļ ņ os.

Havana ir liela metropole ar diviem miljoniem iedzī votā ju. Tas stiepjas gar Atlantijas okeā na piekrasti daudzu kilometru garumā , un to var iedalī t trī s daļ ā s.

Mū su viesnī cas rajons Vedado ir tipiska Ziemeļ amerikas pilsē ta.

Taisnas platas š osejas krustojas taisnā leņ ķ ī.

Okeā nam perpendikulā ras ielas ir apzī mē tas ar cipariem, bet paralē lā s – ar burtiem.

Tā saka – stū ris ir 23 un G ir tipisks š aha izkā rtojums, ko š urp pā rcē lis ziemeļ u kaimiņ š.

Š eit atrodas gandrī z visi Havanas debesskrā pji, kas kopā ar Malecon panorā mu veido pilsē tas tē lu. Apgabala skati no okeā na attē lo Havanu kā daudzstā vu ē ku kopu, tipisku ASV pilsē tu.

Mana iepazī š anā s ar Havanu sā kā s vakar vakarā no š ī rajona galvenā s ielas.

Tomē r š ī "amerikā ņ u pilsē ta" ir tikai daļ a no Kubas galvaspilsē tas un tā lu no lielā kā s.

Nā kamā zona, kurā vienmē rī gi ieplū st Vedado apgabals, aizņ em lielā ko daļ u Havanas. Tā patiesī bā ir pilsē tas ī stā seja – Centro.

Š ī teritorija ir blī vi apbū vē ta ar divdesmitā gadsimta sā kuma augstceltnē m, un to arhitektū ra ļ oti atgā dina Spā nijas pilsē tas.

Tā izskatā s Havanas centrs – amerikā nis – spā nis.

Visas š ī s teritorijas vieno slavenā Malecon promenā de, kas stiepjas gar Atlantijas okeā na piekrasti. Š is ir pilsē tas simbols, kas savieno kopā ne tikai Kubas galvaspilsē tas rajonus, bet arī paš us kubieš us – melnos, baltos, mulatus – tautu, kas, neskatoties uz ilgajiem diktatū ras gadiem, saglabā jusi savu dabisko optimismu.

Visi svarī gā kie notikumi, brī vdienas, karnevā li, kopumā visa Havanas kultū ras dzī ve ir Malecon.


Š eit savulaik atradā s viena no prestiž ā kajā m vietā m pilsē tā un tā pē c piekrastē tika celtas arhitektoniski interesantā kā s ē kas.

Turī gi cilvē ki, kuriem piederē ja š ī s daudzdzī vokļ u mā jas, sacentā s savā starpā par oriģ inalitā ti. Daž reiz tas vienkā rš i nonā ca lī dz absurdam.

Tā viens no mā jas ī paš niekiem š eit, krastmalā , uzcē la daudzstā vu ē ku savas miruš ā s meitas piemiņ ai.

Ē ka ar priekš pusi, kas sastā v no zā rkiem, kas sakrauti viens virs otra, sajaukti ar kuģ u vrakiem, skatā s uz okeā nu, kā kluss pā rmetums š ai ū dens stihijai, kas aprija nabaga meiteni.

Dienu vai nakti, visu laiku uz Malecon dzī ve neapstā jas. Jau no agra rī ta bē rni nirst, peldas vai peld uz melnajā m auto caurulē m, veci cilvē ki dodas makš ķ erē t. Tač u jau pē cpusdienā var redzē t iemī lē juš os pā rus, kas bauda sauli un sā ļ o okeā na vē ju. Un vakarā š ī vieta pilnī bā pieder Kubas jaunieš iem. Visā.3 kilometru garumā Maleconā un tai pieguloš ajā s ielā s un laukumos skan daudzveidī ga mū zika, neskaitā mas jaunieš u kampaņ as rī ko improvizē tus koncertus, ielu kafejnī cas piepilda apmeklē tā ji - ī sta svē tku diena!

Havanas nomalē ir bezgalī gi villu rajoni, un katrs, tā pat kā piekrastes mā jas, konkurē ar citiem oriģ inalitā tes un bagā tī bas ziņ ā.

Havanas priekš pilsē tā Kodž imarā atrodas Hemingveja villa. "Š ī ir vieta, kur ir patī kami atgriezties no jebkuras vietas, lai kur jū s atrastos, " par savā m Kubas mā jā m teica rakstnieks. Tagad š eit ir muzejs, un kā dreiz š eit ieradā s rakstnieka draugi. Kopā viņ iem patika peldē ties un spē lē t ū denspolo dziļ ajā baseinā . Lai atdzesē tu tajā esoš o ū deni, tajā tika iebē rta vesela kravas kravas ledus. Tač u muiž as galvenā atrakcija ir jahta Pilar, ko rakstnieks iegā dā jā s Bruklinas kuģ u bū vē tavā . Otrā pasaules kara laikā ASV flote piebā za jahtu ar visā diem ieroč iem. Divus gadus rakstnieks cī nī jā s par to, nometot dziļ uma lā diņ us vā cu zemū denē m, kas dež ū rē ja Karī bu jū ras reģ ionā.


Un š ajā dienā , otrajā Kubā , kamē r citi gozē jā s baseinā , mē s, neskatoties uz trī sdesmit grā du karstumu un gandrī z simtprocentī gu mitrumu, devā mies pā rgā jienā pa karsto pilsē tu.

Bet š eit, Kubā , bija ziema. Kas tad vasarā?

Zemes lī menī pilsē ta izskatī jā s savā dā k nekā no viesnī cas loga. Likā s, ka tu esi kaut kā dā fantastiskā , citpasaules pasaulē . Te it kā laiks apstā jies un tas noticis kopš varas nodoš anas Fidela Kastro vadī tajiem "revolucionā riem – atbrī votā jiem".

Bet ar kā du prieku satikā s galvaspilsē tas iedzī votā ji un no visdaž ā dā kajiem iedzī votā ju slā ņ iem, ienā kot bā rdaino "partizā nu" pilsē tā . Un viņ i dabū ja to, kas viņ iem ir.

Vedado rajons, jaunais amerikanizē tais centrs, joprojā m izskatī jā s diezgan pieklā jī gs. Š eit papildus daudzā m viesnī cā m atradā s galvenā s valdī bas aģ entū ras, Kubas televī zijas ē ka un daļ a vē stniecī bu.

Neskatoties uz to, ka Kubai un ASV nebija diplomā tisko attiecī bu, bijusī vē stniecī ba - milzī ga daudzstā vu ē ka netā lu no Malekonas - aktī vi pildī ja savas agrā kā s funkcijas, tiesa, zem Š veices karoga. Tikai tagad š o iestā di sauc par "ASV intereš u pā rstā vniecī bu". Attiecī bas tiek sarautas, bet intereses paliek un, acī mredzot, abā m pusē m.

Pā rceļ oties no Vedado uz Centro rajonu, jū s nonā kat š auru ieliņ u haosā.

Attē ls š eit ir diezgan nomā coš s. Skaistā s vecā s daudzstā vu ē kas, piedū motas un novā rtā atstā tas, pamazā m nī kuļ o, daž as no tā m jau sabrukuš as, bet citas, kurā s vē l dzī voja, atradā s tai tuvu.

Ejot pa š ī m ielā m varē ja ielū koties mā ju iekš ienē.

Karstā klimata dē ļ visi dzī vokļ i tika izbū vē ti ar logiem uz divā m pusē m, kas deva vismaz kaut kā du gaisa kustī bu iekš ā.

Daž reiz runa ir pat par sitieniem. Pats Fidels Kastro ir kaislī gs beisbola fans.

Š o ielu krustojumā nereti pat darba dienas augstumā bija piepildī ti nelieli bā ri. Un viņ i tur dzē ra nekā dā gadī jumā ne alu, bet kaut ko stiprā ku. Un tas ir š ajā karstumā.

Katram bā ram bija pieejamas divas ielas, un tā pē c mē s biež i saī sinā jā m savu ceļ u, ejot pa tā m, bet cenš oties neuzkavē ties.


Tuvojoties Paseo del Prado bulvā rim, kur paceļ as pompozā Zinā tņ u akadē mijas ē ka - Vaš ingtonas Kapitolija kopija, starp citu, skaisti atjaunota, acī mredzot pateicoties Kastro, toreiz galvenā akadē miķ a dē lam, ieraudzī jā m nelielu pū li. pretē jā ielas pusē.

Kā izrā dī jā s, š eit izvietotajā daudzstā vu ē kā sabrukuš as sapuvuš as koka grī das starp stā viem un, acī mredzot, ir cietuš ie.

Bet kurš lai saka.

Redzē jā m tikai to, kā nelaimī gie ī rnieki mē ģ inā ja glā bt savas vienkā rš ā s mantas - spilvenus, segas, matrač us.

Spriež ot pē c mazā pū ļ a, š is skats š eit acī mredzot bija ierasts.

Apskatī juš i krā š ņ o, bet atš ķ irī bā no kaimiņ a Kapitolija dū makaino Liceo teā tra ē ku, turpinā jā m virzī ties paralē li okeā nam vē sturiskā centra virzienā.

Dī vaini, bet pa ceļ am veikalus tikpat kā nesastapā m, tikai, pā rsvarā dā rzeņ u veikaliņ us, no kuriem bija jū tama stipra smaka un smeldzī gs š ķ idrums tecē ja tieš i uz ietves, kurā rosī jā s raustī gi nē ģ eru bē rni.

Daž us kvartā lus vē lā k parā dī jā s Galliano iela, bijusī galvenā iepirkš anā s iela. Bet kā pē c bijuš ais?

Visi augstceltnes iepirkš anā s centri abā s ielas pusē s bija atvē rti, tā pat kā daudzi veikali blakus joslā s.

Mē s devā mies uz vairā kiem no š iem universā lveikaliem un atkal mū su acu priekš ā parā dī jā s tā pati nomā coš ā aina..

Kubā pastā vē ja un joprojā m pastā v patē riņ a preč u izplatī š anas sistē ma ar kartē m, tikai š odien š is saraksts ir ievē rojami palielinā jies.

Galu galā tajā laikā gandrī z visi galvenie

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (0) Atstājiet savu komentāru
iemiesojums