Čīles robeža
Un nu jau otro reizi esam pie Č ī les robež as.
Atgā dinā m, ka toreiz Č ī lē nenokļ uvā m, jo bijā m ar ī rē tu automaš ī nu un bez apdroš inā š anas.
Starp citu, no Maisondas braucā m pa pā rejā m un tuneļ iem. Tā ds skaistums!
Un tad mē s nokļ uvā m muitas kontrolē . Ak, tā s kilometru rindas, pases un papī ri. . . mums tevis "pietrū ka", tieš ā m!
Bet nekur nav jā dodas, jā gaida sava kā rta. Š ajā laikā Mariannai izdevā s ā tri aizpildī t dokumentus nepazī stamā spā ņ u valodā (pateicoties pieredzei).
Un tiklī dz rinda mums tuvojā s, sā kā s jautrī ba.
Ar dokumentiem problē mu nav, bet Saulespuķ e kļ uvusi par robež sargiem nesaprotamu, š oka maš ī nu.
Protams, visi ir dzirdē juš i par Ukrainu, bet neviens nav redzē jis tā du "aizjū ras brī numu".
Nu ko lai dara, viņ i skraidī ja no viena posta uz otru. Viņ i savā ca veselu padomi, eh.
Pat dokuments par atļ auju ievest auto nepalī dzē ja...mū s nosū tī ja pie muitas priekš nieka.
Bet viņ i mū s palaida. . . ne uz ilgu laiku.
Priekš ā muitas kontrole.
Mē s ar bailē m vē rojam, kā pilnī gi viss tiek izņ emts un izmests no maš ī nas, un te nu mē s esam, "aizdomī gie ukraiņ i".
Vienu sekundi tikai iedomā jā mies, kā nabaga robež sargi ievieš kā rtī bu mū su maš ī nā , iznesot 33 sievieš u kosmē tikas somas, 20 litru kannas, kastes utt. Ž ē l viņ us. .
Bet ne tikai mē s kļ uvā m, bet viņ i paš i nolē ma sevi paž ē lot, ieraugot mū su nekā rtī bu.
Pat dienesta suns, un viņ š bija nobijies. Hee hee!
Tā pē c muita pagā ja lielā mē rā . Un robež sargi piemiņ ai atstā ja karogu.
