Новые виды на Женевское озеро Jauni skati uz Ženēvas ezeru

Mū su pirmais ceļ ojums uz Š veici sā kā s no Ž enē vas, un, godī gi sakot, man tas nepatika. Pavisam. Putekļ aina, netī ra, vadiem sapinusies, apš aubā mi skati, arhitektū ra pilnī bā dzelzsbetona kaste, pilns ar biznesiem un veltī giem pilsē tas viesiem. Š eit ir afrikā ņ u klaipi, kas mazā s grupā s mī da apkā rt, š ur un tur, liekot man justies ne-š veicietiskam nemierī gam, neē rti, ā rpus savas stihijas.

Bet man patika Montrē ! Tagad ir skaidrs, kā pē c š eit notiek nozī mī gā kais dž eza festivā ls – dž ezs ir visapkā rt! Tagad ir skaidrs, kā pē c Nabokovs savu dzī vi nodzī voja š eit - š eit, pavisam netā lu, tajā jau Francijas pusē Ž enē vas ezerā "deg kalni".

Un ļ oti patī kams iespaids atstā ja kaimiņ u Vevey. Vasarā no Montrē lī dz Vevei atpū tnieki brauc ar velosipē diem vai burā ar jahtā m. Vevey nav bizness Ž enē va, kur ir Palexpo, kur ir bankas un veikali ar pulksteņ iem. Un ne absurdā intelektuā le Lozanna, kas aplī mē ta ar teā tra plakā tiem, kas izkā rta ar Olimpiskā s komitejas karogiem. Bet Vevey nav Š veices ciemats ar govī m un vī na dā rziem, bet gan ī sta pilsē tiņ a ar lielu un plaš u krastmalu un vairā kā m katedrā lē m, starp kurā m ir arī pareizticī go baznī ca.

Č ā rlijs Č aplins savu gadsimtu nodzī voja š eit savā villā — Vē vejas krastmalā izcilajam mā ksliniekam tika uzcelts bronzas piemineklis. Š eit atrodas Nestle galvenā mī tne, un Vevey iedzī votā ji ar to lepojas. Š eit no rī tiem dzī ve ir trokš ņ aina, uz ielā m ir daudz cilvē ku (un viņ i pat skrien pa krastmalu - vingrojiet! ). Cilvē ki steidzas uz aptiekā m un veikaliem – maiznī cā m, dā rzeņ u, gaļ as un zivju veikaliem. Vevejas iedzī votā ji ir ī paš i, par ko liecina grafiti trū kums pilsē tā . Un blakus Lozannā , kur atrodas universitā te un cienī jama izdevniecī ba, kas raž o visgudrā kā s grā matas, grafiti ir gandrī z visur — no smieklī gā m metro stacijā m lī dz picē rijā m un bankā m.

Montrē un Vē vē ir provinces Š veices pilsē tas, kas lieliski piemē rotas tiem, kas vē las bezmē rķ ī gi klī st pa slapjo uzbē rumu ar platanā m un skatī ties uz gulbjiem – brū najiem, baltajiem un melnajiem, kas lido pā ri Lemā nai no rī ta, sacenš oties ar pī lē m. Viņ u š arms slē pjas apstā klī , ka š ī s ir, lai arī mazas, bet tomē r pilsē tas, kurā s var pavadī t divas vai trī s dienas (ilgā k palikt neiesaku, var apnikt).