Vasaras romantika: Austrija un Šveice (3. daļa)
5. diena. Reinas ū denskritums. Cī rihe. Viesnī ca. Itā ļ u pica.
Reinas ū denskritums. Lielā kais un spē cī gā kais ū denskritums Eiropā . Tas pā rsteidz ar saviem izmē riem - ū denskrituma platums ir 150 metri, augstums aptuveni 23 m. Ū denskritums š eit pastā v jau aptuveni 14-17 tū kstoš us gadu. Ū dens tilpums mainā s atkarī bā no gada laika, sniega kuš anas periodā no akmeņ iem nokrī t ap 600 kubikmetriem ū dens sekundē.
Kā ds te gaiss! Viņ i ne tikai elpo, viņ i vē las to dzert un ē st...Viņ iem reibst galva. Aizrauj elpu. Viss ir apgriezts iekš ā . Izsmidzinā t. Vē jš rotaļ ī gi sabuč o matus. Es absorbē ju. Kamera aizvainoti noklikš ķ ina slē ģ i, kā pē c saimniece par mani aizmirsa? ! ))) Un es negribu bildē t. Es gribu to izbaudī t. Un salabot. Iekš ā . Piestipriniet š o sajū tu tuvu absolū tai laimei. Sapnis piepildī jā s! ! !
Sē ž amies laivā un virzā mies uz akmeņ aino apmali ū denskrituma centrā . Paceļ amies uz skatu laukumu.
Tā lā k klasiķ a vā rdiem: ...Ja ū denskritumu vē ro tuvplā nā , acī s paveras pā rsteidzoš s, neaprakstā ms skats. Tu stā vi putu, pē rkona, viļ ņ u haosā , ar pē rkonu, svilpienu un rū koņ u tev garā m lido daž i milzī gi rē gi, kas steidzas uz priekš u, virpuļ o, griež as, paceļ as dū mu mā konī , paceļ as svilpojoš u ū dens raķ eš u kū lī , š ķ ē rso ceļ u viens pie otra un, satiekoties, sadragā ja gabalos.../V. A. Ž ukovskis/
Liriska atkā pe. Kad man lū dz runā t par Š veici, es sā ku stā stu ar pieticī ga Š veices strā dnieka vidē jā s algas summu. Tas ir aptuveni 6000 franku. Mē s tulkojam grivnā s, reizinot ar 9. Pā rtika un apģ ē rbs - plus, mī nus mū su cenu lī menis. Mani vairs neviens neklausa)))) Kā ir ar Windows? Programma ir veikusi nelikumī gu darbī bu un tiks slē gta. Sarunu biedrs karā jā s)))
Cī rihe. Pilsē ta Š veices ziemeļ austrumos, kas atrodas Cī rihes ezera krastā . Vā ciski runā još ā Cī rihes kantona galvaspilsē ta.
Valsts lielā kā pilsē ta pē c iedzī votā ju skaita, aglomerā cijā dzī vo aptuveni miljons cilvē ku.
Lindenhof - "liepu pagalms". Š ī ir pati Cī rihes sirds, no kuras pilsē ta ir izaugusi. Lindenhof reiz bija romieš u muitas punkts, kas kontrolē ja preč u plū smu gar Limmatas upi. 1747. gadā arheoloģ isko izrakumu laikā š eit tika atrasts romieš u kapakmens, kas datē ts ar otro gadsimtu. Uz š ķ ī vja ir pirmā pieminē š ana par Cī rihi - Turī cum.
Galvenā katedrā le ir Fraumü nster. . Kā dreiz tas bija aristokrā tisku cilvē ku klosteris, un klostera abatei pilsē tā bija ievē rojama vara un pat naudas drukā š anas privilē ģ ija. Tagad katedrā le ir slavena, pirmkā rt, ar neparastajā m Marka Š agā la vitrā ž ā m.
Grossminster ir klostera baznī ca, kas viduslaikos konkurē ja ar sievieš u Fraumü nster.
Saskaņ ā ar leģ endu, Grosminsteru dibinā jis Kā rlis Lielais, kura zirgs nokrita ceļ os uz Cī rihes aizbildņ u Fē liksa un Regulas kapa.
Ļ eņ ina nams. Vadī tā js ī rē ja dzī vokli Speigelgasse 14, par ko tagad liecina zī me uz mā jas.
No mā jas paveras skats uz klusu zaļ u pagalmu. Tomē r Ļ eņ ina sieva nebija apmierinā ta ar š o vietu, zvē rē ja par trokš ņ ainajiem kaimiņ iem un blā vo skatienu. Eh ...Un tad cilvē ciskais faktors))) Ja Ļ eņ ins bū tu palicis Cī rihē , visa pasaules vē sture bū tu gā jusi savā dā k ...
Brī vais laiks. Mē s ejam. Pilsē ta. Ezers. Krastmala. Skats uz Alpiem. Karogi. Laternas. Tē ti ar bē rniem staigā . Putni atkal dzied. Centrs. Viss ir piepildī ts ar mī lestī bu un laipnī bu. Cilvē ki smaida. Gabaliņ š no ikdienas. Tā da, kā da viņ a var bū t. Tā da, kā dai viņ ai jā bū t.
Atgriež amies viesnī cā . Atgriež amies agri. Man tas ir ļ oti agrs. Tradicionā la vakara pastaiga pa Brē gencu. Atrodam jauku itā ļ u restorā nu ar gardu picu. Klasiskā Margarita ar alu.
Auksts vē jš . Silta sega.
6. diena. Atvadas no Konstances ezera. Lihtenš teina. Belinzona. Es mī lu Gelato! Lietus.
Atvadī š anā s no Konstances ezera. Ar prieku atgriezī š os ezerā ! Cik vē l daudz jauku pilsē tu slē pjas tā s piekrastē...
Viens no lielā kajiem ceļ ojuma pā rsteigumiem - Eiropā viņ i svin pirmo maiju! ! ! Viss slē gts. Svē tku karogi augš ā . Un es domā ju, ka š ie svē tki ir sveiciens no padomju pagā tnes ...
Lihtenš teina ir pundurvalsts (160 km² ) Centrā leiropā , kas saistī ta ar Š veici. Valsts nosaukums cē lies no Lihtenš teinas valdoš ā s dinastijas. Valsts ir konstitucionā la monarhija. Valsts galva faktiski valdī ja valsti kopš.1984. gada. Galvaspilsē ta ir Vaduca. Tā nu mē s ieradā mies galvaspilsē tā.
Maija diena. Ugunsdzē sē ji galvenajā laukumā uzcē luš i bufetes telti, notiek neformā la sapulce, kā ds saka runas, kā ds lē nā m dzer vī nu...Blakus ir svinī gi izrotā tas ugunsdzē sē ju maš ī nas...
Apskates ekskursija pa Vaducu. Rotaļ lietu pilsē tiņ a. Pilsē tas simbols un galvenā atrakcija ir Vaducas pils, kas atrodas uz Trī s mā su klints. Š ī ir bijusī Vaducas dibinā tā ja Š vā bu prinč a Hartmaņ a rezidence. Tagad prinč u ģ imene pilī dzī vo kopš.1938. gada, tā ir slē gta tū ristiem un glabā jas seni antī ki priekš meti, bruņ inieku bruņ as, senlietas. Savukā rt valsts svē tku dienā – 15. augustā pili var apmeklē t ikviens.
Pilsē tas galvenā iela ir Stedle, kas puslokā apņ em klinti ar pili, tā ir visas Vaducas dzī ves centrs. Š eit atrodas visas pilsē tas vitā li svarī gā s ē kas - Lihtenš teinas banka, rā tsnams un citas valsts iestā des, sava veida lauku rezidence, kā arī muzeji un veikali.
Atmosfē ra ir patiesi svē tku un nepiespiesta. Vī na dā rzi. Kalni. Kalni. Kalni! ! ! ! Zilas debesis. Modernā mā ksla.
Vā rti uz nā kotni. Dī vaini zirgi. Rubeņ a sieviete. Pastkarte mā jā s. Zī mogs pasē – biju Lihtenš teinā . Vī na degustā cija. Garš ī gi ooooo…. .
Mē s ejam prom. Ceļ š iet cauri Alpiem. Skaists? Nē , ne š ā di. Tas ir kaut kas vairā k. Pasakains. Harmoniski. Pilis uz akmeņ iem. Mā koņ i ar baltiem vā ciņ iem ir tē rpuš ies kalnos. Sniegs virsotnē s. slavenā s pļ avas. Zaļ ais sā p acis. Koroooooovki)))
Apstā jam fotopauzi. Pass. Augstums 1550 m. Sniegs. Esam sandalē s. Sajū tas ir nereā las. Skati sirreā li. Iebraucā m miglā . Attē ls aiz loga mainā s. Cik daudzveidī ga un skaista tu esi, Š veice!
Belinzona – Tič ī no kantona galvaspilsē ta Š veices dienvidos – ir trī s piļ u pilsē ta. Pateicoties tā s stratē ģ iskajai pozī cijai uz Alpu pā rejas sliekš ņ a, Belinzona jau sen ir bijusi strī da kauls starp Milā nas aristokrā tiju un Š veici. Tomē r 16. gadsimta sā kumā pilsē ta stingri kļ uva par Š veices daļ u.
Vē sture tika atspoguļ ota pilsē tas ainavā spē cī gu viduslaiku aizsardzī bas nocietinā jumu pā rpilnī bā . Virs dombarda stilā celtā s vecpilsē tas paceļ as Kastelgrandes pils (12. -13. gs. ), bet uz austrumiem no tā s atrodas Montebello (13. -15. gs. ), viena no Š veices skaistā kajā m pilī m. Augstu kalnos zudusi treš ā pils – Sasso Corbaro (15. gs. ). Visas pilis ir iekļ autas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Itā lijas Š veice. Itā lija š eit ir tik taustā ma un tik tuvu. Itā ļ u temperaments. Itā ļ u ē diens. Labā kais itā ļ u saldē jums pasaulē ))) Un Š veices ienā kumi apvienojumā ar Š veices stabilitā ti. Es domā ju, ka es zinu, kur ir debesis...)))
Pilsē ta ir iegrimusi ziedos un zaļ umos. Kalni mā koņ os un miglā . Mē s ceļ amies uz cietoksni. Skats uz pilsē tu. Vē l viens cietoksnis. Skats uz apkā rtni. Lī st. Bet kurš gan viņ am pievē rš uzmanī bu! Cik daudz emociju! Cik daudz prieka! Nu kā!
Dodamies uz nakš ņ oš anas vietu. Viesnī ca Lugā no. Paradis apgabals.
Rī t nenotiks izvē le. Viena diena bez cilvē ciskā faktora. Kā klā jas modernā popa klasikai? …Labā kā diena…
Lī st. Duš a. Ū dens plū sma no augš as. Debesis atvē rā s. Pē c iereģ istrē š anā s viesnī cā nonā cā m krastmalā . Izmē rcē ta lī dz ā dai. Lietussargs nepalī dz. Apbrī nojiet vakara pilsē tas gaismas. Putni dzied))) Ezers miglā . Liepas. Puķ u dobes. Kalni. Lietus. Lietus. Lietus. Viesnī ca. Es aizmiegu laimī ga.
