"Богатая и красивая Швейцария" автобусный тур "Bagātā un skaistā Šveice" autobusa tūre

Nedaudz fona. Es paturu prā tā š o turneju kopš tā s atklā š anas pagā juš ajā gadā . Bet sā kotnē ji viņ a plā noja doties atvaļ inā jumā uz Skandinā vijas akordu turneju. Ak, grupai nepietika aprī ļ a braucienam uz Skandinā viju, man piedā vā ja divus citus aizvietoš anas variantus, bet es izvē lē jos š o Š veices tū ri.

Tā tad - reiss 507, izlidoš ana 24/04/10. Pavadoš ā gide - Svetlana Kovtun, š oferi - ukraiņ u ekipā ž a Mihails un Valē rijs, Mercedes busiņ š (š ķ iet, Turismo, bet par autobusu modeļ iem neko daudz nezinu). Sā kotnē jais grupas sastā vs bija 23 cilvē ki.

Pirmā diena.

Savā cā mies, iekā pā m autobusā un devā mies uz robež as – Krakovecas kontrolpunktu. Robež u tikā m ā tri - apmē ram 2 stundā s - ņ emot vē rā to, ka mums priekš ā bija trī s autobusi un viens pā ris no mū su grupas palika Ukrainā , mū s nelaida ā rā : (. Zaudē jā m apmē ram pusi stunda par š o jautā jumu. Polija Pa ceļ am apbrī nojā m Polijas mazpilsē tas, ī paš i daudzas baznī cas - gan senas, gan modernas ē kas ar modernu arhitektū ru.

Tad ap pulksten seš iem vakarā motoros apstā jā s vakariņ ā s. Pirms tam Svetlana mū s ī sumā iepazī stinā ja ar poļ u virtuves galvenajiem ē dieniem – kā tie skan un kā di tie patiesī bā ir. Kurš gribē ja izmē ģ inā t gan zhurek, gan bigos.

Tad atkal ceļ ā - apstā jā mies uz Polijas-Č ehijas robež as, samainī jā m naudu - kurss tur bija diezgan normā ls. Nakš ņ oš ana bija Olomoucā , viesnī cā ieradā mies ap 23.00, kamē r nedaudz riņ ķ ojā m apkā rt, jo blakus viesnī cai norisinā jā s remontdarbi un eja bija bloķ ē ta. Viesnī ca bija diezgan pieklā jī ga netā lu no vecpilsē tas centra (10-15 minū š u gā jienā ), sociā lisma laika ē ka, pē c laba remonta.

Otrā diena.

Brokastis - pieticī gi standarta - siera un desas š ķ ē les, olu kultenis, desiņ as, jogurts, dzē riens, piemē ram, sula, tē jas maisiņ i, kafija no kafijas automā ta.

Pirms izbraukš anas vē l paspē jā m nedaudz pastaigā t uz vecā centra pusi (un paš u "vardarbī gā ko"; ) mū su grupas biedri pirms brokastī m tur labi pastaigā jā s).

Izbraucā m no viesnī cas 8.30, dodoties virzienā uz Prā gu. Pa ceļ am Svetlana mē ģ inā ja pastā stī t par “aizbraucoš o” reljefu, jo ī paš i Austerlicas laukā .

Pirms Prā gas apstā jā mies uz 40 minū tē m, lai papusdienotu nā kamajā motorizē tajā vilcienā , kur es ē du savu iecienī to smē rē to hermelī nu.

Es negrasī jos doties Prā gas apskates tū rē , jo. Š ajā brī niš ķ ī gajā pilsē tā esmu bijusi ne reizi vien (un patiesī bā gandrī z visa grupa jau ir bijusi Prā gā ), bet, kad dzirdē ju, kurš vadī s ekskursiju, devos un nenož ē loju. Pirms tam par š o dzirdē ju tikai atsauksmes, nebaidos no liela vā rda, Prā gas leģ enda - Lī vijas kundze, tieš ā m super. Viņ a, zinot, ka esam jau izstaigā juš i tradicionā lo tū ristu taku, parā dī ja mums to paš u Gradu, Mala Stranu, Stare Mesto no cita rakursa. Ekskursija ilga gandrī z piecas stundas, tač u tā s paskrē ja vienā mirklī .

Mē s ar viņ u š ķ ī rā mies uz Vaclavak - tad mums bija pusotra stunda brī va laika. Tā kā pē c tā da maratona gribē jā s pasē dē t un uzkost, tad pā rcē lā mies uz Bredovska pagalmu - ž ebrivka + tumš ais alus - gan garš ī gi, gan lē ti, pē c kā lē nā m klejojā m pa Prš ikopu un Č eletnaju uz savā kš anas punktu, uz Orloi, doties uz apmetni. Ir vē rts atzī mē t, ka mū su izvē lē tā grupa bija precī za – gandrī z vienmē r visi ieradā s laikā .

Viesnī ca, drī zā k pat viesnī ca, no vienas puses, nemaz neatradā s centrā , klusā dzī vojamajā rajonā , bet tajā paš ā laikā simts metru no metro stacijas (jauna stacija, moderna arhitektū ra - tā nebija pē dē jā gada bezmaksas kartes no informā cijas centra). Vē l 5 minū š u gā jienā bija Billa, kura, kas ir svarī gi, strā dā ja lī dz 22.00, neskatoties uz svē tdienu. Tā nu, iekā rtojies un atsvaidzinā jies ar duš u, paspē ju apmeklē t lielveikalu un uzkrā t alu/desu, un tad arī ielī st centrā , pastaigā ties pa vakara/nakts Prā gu.

Treš ā diena.

8:00 izbraucā m no viesnī cas. Atkal apbrī nojā m Prā gu pa autobusa logu un izspiedā mies cauri maziem sastrē gumiem tā s ielā s un braucā m uz Minheni. Minhenē ieradā mies 15:00. Pa ceļ am es personī gi piedzī voju vieglu kultū rš oku - visi dzirdē jā m par vā cu ordung, un te es uz autobā ņ a atpū tas zonā vē roju, kā acī mredzams iezemietis (spriež ot pē c numura uz maš ī nas) met cigareti. dibens tieš i zem kā jā m...un tā du izsmē ķ u peļ ķ ē ir vairā k nekā ducis...hmm...manā dvē selē sabruka vē l viens mī ts...

Netā lu no operas mē s paņ ē mā m savu ceļ vedi uz Minheni - Irinu, bijuš o Kijevas iedzī votā ja - š arma jū ra. Viņ as izsaukuma zī me, cik saprotu, ir “balkons ar ģ erā nijā m” – tā , kā viņ a vadī ja ekskursiju ģ ē rbusies bavā rieš u tautas tē rpā . Minhenes apskates ekskursija ar autobusu un kā jā m ilga tikai 2 stundas. Irina par š o skaisto pilsē tu centā s rā dī t un stā stī t maksimums 2 stundas, ļ oti, ļ oti maz. Bet no otras puses, es noteikti zinu, ka darī š u visu, lai vē lreiz apmeklē tu š o interesanto pilsē tu un reģ ionu.

Pē c tam mums tika dota vē l pusotra stunda brī va laika. Kā ds no grupas steidzā s uz iepirkš anā s centru mini iepirkties, kā ds devā s uz slaveno Hofbrä uhaus. Es vienkā rš i klejoju pa vecā centra kvartā liem.

Mums bija savā kš anas punkts pie jaunā rā tsnama - savā cā mies, devā mies uz autobusu un braucā m uz robež as pusi, uz nakš ņ oš anas vietu. Mums bija tranzī ta viesnī ca Austrijā , netā lu no Š veices robež as. Viesnī cā ieradā mies ap 23:00. Mazs, bet tajā paš ā laikā ar 4 *, ļ oti mazā ciematā .

Ceturtā diena.

8:00 izbraucā m no viesnī cas. Tā kā iepriekš ē jā dienā bija tumš s, tad kalnus ieraudzī jā m tikai no rī ta. Ceļ š uz Š veices robež u, manuprā t, ir ļ oti gleznains - no autobusa loga izdevā s nofotografē t vismaz duci interesantu fotogrā fiju : ).

Uz robež as mums pā rbaudī ja dokumentus - tos nesavā ca, vienkā rš i jauns puisis robež sargs gā ja cauri kajī tei un mē s viņ am parā dī jā m savas pases. Pē c Svetlanas teiktā , pat š ā da gaismas kontrole ne vienmē r notiek. Viņ a pat ieteica, ka, tā kā puiš i ir jauni, viņ i mā cā s, un tā pē c mē s esam kaut kā pā rbaudī ti. Visa š ī procedū ra aizņ ē ma aptuveni 20 minū tes. Lielā kā daļ a laika tika veltī ta autobusa tehnisko dokumentu noformē š anai.

Tā lā k mū s gaidī ja Lihtenš teina un tā s "galvaspilsē ta" Vaduca. Mē s tur ieradā mies 9:00. Mē s devā mies "apskates tū rē " pa galveno ielu. Ekskursija ir pē diņ ā s, jo visas viņ as vadī tā "gides tipa" priekš rocī bas bija tikai tajā , ka viņ a zinā ja krievu valodu. No viņ as praktiski nebija informā cijas, un vienkā rš i nebija kur pazust. Kā vē lā k mums paskaidroja Sveta, tikai tā s iemī tniekiem ir tiesī bas vadī t ekskursiju pa š ī s minivalsts teritoriju - nu, ar visu izvē les nabadzī bu, alternatī vas vienkā rš i nebija.

Kopumā Vaducā pavadī jā m pusotru stundu, pē c tam devā mies uz Cī rihi, kur ieradā mies 12.00. Š ajā dienā mums acī mredzot nepaveicā s ar vietē jiem gidiem : (. Ludmila, Cī rihes gids bija sava veida informatī vs, bet š ī s informā cijas pasniegš anas stils. . . Varbū t viņ as dē ļ Cī rihe uz mani neatstā ja ī paš u iespaidu .

Pē c 2 stundu Cī rihes apskata tiem, kas devā s uz Reinas ū denskritumiem, bija stunda brī va laika (pā rē jiem, protams, vairā k). Stundu braucā m lī dz ū denskritumam. Ludmila mums kaut ko stā stī ja pa ceļ am, bet es godī gi atzī stu, ka es tikko aizmigu zem viņ as monologa. Kā izrā dī jā s, ne tikai es aizmigu. : )

Pie ū denskrituma gids patiesī bā nebija vajadzī gs – tā ir tikai izrā de. Pastaigā jā mies, peldē jā m ar laivu lī dz skatu laukumam uz klints, pastaigā jā mies pē c suvenī riem un pē c pusotras stundas devā mies atpakaļ uz Cī rihi. Atceļ ā Ludmila turpinā ja savu nomierinoš o monologu, bet visi klausī jā s viņ ā ar pusi auss. Cī rihē , netā lu no dzelzceļ a stacijas, bez lielas nož ē las mē s ar Ludmilu š ķ ī rā mies, savā cā m pā rē jo grupu un devā mies reģ istrē ties viesnī cā . Un tad ar mums notika maza jocī ga lieta - ar navigatoru nonā cā m viesnī cas adresē , bet viesnī cas nav; ). Izrā dī jā s, ka viesnī ca patiesī bā atrodas priekš pilsē tā netā lu no lidostas, un Cī rihē ir tieš i tā da iela - un, kad š oferi ievadī ja adresi, viņ i nedaudz palaida garā m. Tomē r viņ i nebija vieni savā s maldā s - es arī savā navigatorā ievadī ju nepareizu adresi; ). Vispā r jau diezgan ā tri izdomā jā m un pē c kā das pusstundas bijā m viesnī cā . Š ajā dienā ieradā mies viesnī cā agri – ap 20.00. Viesnī ca ir jauna, 4*, netā lu no viesnī cas ir stacija - varē ja ar vilcienu aizbraukt uz Cī rihi pastaigā ties, bet visi deva priekš roku atpū tai un izgulē š anai. Starp citu, vē l viens vietē jais pieskā riens - Š veicē lidmaš ī nas nelido naktī s, lai netraucē tu cienī jamiem š veicieš iem miegu - tā ds ir referenduma rezultā ts, kurā iedzī votā ji pieņ ē ma š ā du lē mumu un tagad nakts pacelš anā s/nolaiš anā s plkst. Š veices lidostas principā nepastā v. . .

Piektā diena.

Atkal izbraucā m 8:00

Noteicā m kursu uz Cī rihi – viņ i stacijā paņ ē ma mū su nā kamo gidu un izlaida trī s tū ristus, kuri nedevā s uz Bā zeli. Atceroties vakardienas gidi Ludmilu, ar bailē m gaidī jā m, kas notiks š odien. Tā tad, š eit ir mū su galvenais ceļ vedis Š veicē - Klā ra nebija slavē jama - tikai š arma jū ra, informā cijas krā tuve un enerģ ijas vulkā ns : ). Raugoties uz priekš u - ekskursijas beigā s esoš ajā anketā es personī gi ierakstī ju novē lē jumu - vienmē r aicinā t Klā ru pavadī t ekskursijas.

Bā zelē ieradā mies pulksten 10.00 (mana pirmā ielas fotogrā fija tika uzņ emta pulksten 10.04 - š ī ir trī s paaudž u strū klaka). Apskates ekskursija - 2 ar pusi stundas. Viss bija lieliski. Pilsē ta atrodas trī s valstu robež u krustpunktā un ir ļ oti atš ķ irī ga. Turklā t mū su gida harizma tika uzklā ta uz pilsē tas š armu - rezultā ts bija vienkā rš i lielisks.

Piemē ram, Klā ra mū s veda uz š auru, strauji augoš u ielu, ko sauc par 1.000 skaistulē m. Viņ a stā stī ja skaistu leģ endu, kas saistā s ar ielas nosaukumu, un paziņ oja, ka, lai tiktu attī rī ts no grē kiem, ir daž as reizes jā iet pa š o ielu un vienlaikus jā dzied “Ave Maria”. Protams, mē s visi par to ķ iķ inā jā m. Sā kam kā pt pa ielu un tad Klā ra nodziedā ja "Ave Maria" - viņ ai ir forš a balss (cik sapratu, agrā k viņ a bija profesionā la dziedā tā ja, vai nu opera, vai koris - viņ a pati ir no Minskas). Efekts bija pā rsteidzoš s - pē c stā va kā puma mē s visi “uzlauzā mies”, un viņ as balss pat nenomaldī jā s. Un "Ave Maria" skanē jums š ajā "pilsē tas aizā " bija vienkā rš i neaprakstā ms. Mē s viņ ai sirsnī gi aplaudē jā m no augš as.

Pē c apskates mums bija tikai 1 stunda brī va laika. Izstaigā jā m kvartā lus ap Radhausu un lauksaimniecī bas produktu gadatirgu tā s priekš ā (starp citu, tur bija lieliski nogarš ot daž ā dus sierus, sapulcē jā mies un pā rcē lā mies atpakaļ uz Cī rihi, kur savā cā m pā rē jos tū ristus netā lu no stacijas un tad devā mies uz Lucernu, kur ieradā mies ap 18.00, iekā rtojā mies viesnī cā gandrī z paš ā centrā (4*). Pē c pusstundas visa grupa brauca lī dz paš am centram (Clara, bonusā - lure, izdalī ja mums skrejlapas, pē c kurā m Buš erera firmas veikalos saņ ē mā m suvenī ru kafijas karotes), piegā jā m pie mirstoš as ​ ​ lauvas (pē c Klā ras uzskata par savu pienā kumu parā dī t un pastā stī t par š o Lucernas galveno pieminekli visiem, un ne tikai tiem, kas dodas vakara ekskursijā ) un tad daļ a grupas devā s pastaigā paš i, bet pā rē jie fakultatī vā vakara ekskursijā + fondī . par š o izvē les priekš metu - ļ oti patika Lucernas tū re Klā ras izpildī jumā , tam pievienotais fondī bija tik un tā . Mū su grupas puiš i, hum tie, kas apmeklē ja Lucernu (un tā s vē sturiskā daļ a ir maza), paš i ē da fondī kā dā stilī gā kā iestā dē - pirmkā rt, viņ iem bija visi trī s varianti pret tikai sieru mū su valstī , otrkā rt, to pavadī ja tautasdziesmas un visā das folkloras un muzikā li niš tjaki, piemē ram, jodeles, spē les uz slotā m, zā ģ iem un govju zvaniņ iem : ) (iestā des nosaukums ir "Stadtkeller", kas atrodas pie Rā tsnama).

Pats siera fondī mani ī paš i nepā rsteidza - garš ī gi, forš i, bet nekas vairā k. Pē c tam gā jā m pa krastmalu, jo tā bija ceļ ā uz viesnī cu un ap 21.30 ieradā mies viesnī cā .

Sestā diena.

Š ajā dienā mums bija izvē les priekš mets “Galvenais ir nesteigties” (Interlaken-Bern. ). Izbraukš ana tradicionā li pulksten 8.00. Gā ja gandrī z visa grupa – Lucernā bija tikai viens pā ris, kuram bija sava ideja-fix uzkā pt Pilatusā , ko viņ i arī izdarī ja.

Pā rē jie Klā ras vadī bā lē nā m virzī jā s uz Interlakenu. Ļ aujiet man jums pateikt, š ī diena bija mana mī ļ ā kā . Krā š ņ as ainavas aiz autobusa loga nomainī jā s pret vē l krā š ņ ā kā m : ). Klā ra uzstā ja, ka iebraucam ū denskritumu ielejā pirms Interlakenas, diemž ē l ciemata nosaukums manā “apjukumā ” nepalika, bet tur bija tieš ā m forš i - ielejas augstie akmeņ ainie mū ri, pa š o sienu lejup tek ū denskritums, sniegota virsotne ielejas spraugā , biš u troksnis virs ziedoš iem kokiem un neliela ciemata klusums un neliela protestantu baznī ca - atvē rta ikvienam, tajā paš ā laikā aizkustinoš i neaizsargā ta un pilna iekš ē ja spē ka...

Pē c tam bija Interlakena, jauka maza pilsē tiņ a (pē c mū su standartiem, iespē jams, pat pilsē tas tipa apmetne). Bet kā ds tur kū rorta gars. . . Un skats uz Jung Frau. . . Sasodī ts, atceros un. . . ļ oti gribas tur aizbraukt vē lreiz : ).

Vē l viens piemē rs – Interlakenas greznā kā s viesnī cas priekš ā ir liela tuksneš a zeme. Viesnī ca nopirka zemi un neļ auj tur neko bū vē t, lai neaizsegtu skatu no Jung Frau istabu logiem. Kā saka - bravo uz viesnī cu. Bet tas vē l nav viss. Š ī tuksneš a zeme - dabā elegants zā liens - pa perimetru ir klā ta ar auklu un karā jas zī mes - "tikai govī m".... Tas ir, cilvē kiem, cilvē kiem nav piekļ uves š im zā lienam...

Interlakenā visi pirka Š veices pulksteņ us. Klā ra mums iedeva skrejlapas par 8% atlaidi vienā no veikaliem (bet pā rsvarā bija tikai kvarca bateriju pulksteņ i), plus skrejlapas parastajā m karotē m no Bushehrer. Paņ ē mu sev pulksteni Boucherer - mehā nika, paš tinoš s, klasisks stils, ā das siksniņ a - 290 eiro ieskaitot beznodokļ u. Kvarca pulksteņ us tuvē jā Kirdhoferā (ņ emot vē rā Klā ras izdalī tā s skrejlapas) mani grupas biedri paņ ē ma lē tā k.

12.30 startē jā m no Interlakenas uz Bernes pusi. Kur ieradā mies aptuveni 13.30 (atkal laboju pirmo Bernes fotogrā fiju laiku). Apskates ekskursija ilga 2 stundas. Sā kā m pie lā č u bedres. Tiesa, lā č i visi atradā s vasaras rotaļ u laukumā , kur tos vē l bija jā uzmana – ī paš i mazuļ us, kas draiskojā s koku zaros. Tā lā k - pā ri upei uz vecpilsē tu, uz radhouse. Uz galvenā laukuma - kur valdī bas nams, Š veices Nacionā lā s bankas ē ka utt. - ģ erā nijas gadatirgus ritē ja pilnā sparā - š veicieš iem bija pienā cis laiks izdekorē t balkonus. Man kaut ko tā du Bankovajā neizdevā s iedomā ties, vismaz Institutskaya ; )

Pē c ekskursijas - stunda brī vā laika.

Vē l viens sitiens. Apskates ekskursijas beigā s Klā ra mū s aizveda uz Migros lielveikalu un komentē ja vitrī nas saturu ar sieriem, š okolā di un kafiju.

Š ī notikuma vadmotī vs bija viņ as vā rdi - “Es saprotu, ka jū s neesat miljonā ri. Ka jū s NOPELNĪ JIET naudu savam atvaļ inā jumam, tā pē c es gribu jums pateikt, lai jū s savu NOPELNĪ TO naudu netē rē tu velti vai, pareizā k sakot, netē rē tu to bez vajadzī bas. Es personī gi esmu pateicī gs Klā rai par š ā du attieksmi un rī cī bu.

Brī vais laiks Bernē beidzā s 17.30. Kopā iekā pā m autobusā un devā mies uz bā zi Lucernā . Mē s atgriezā mies rī tausmā . Nu, vai arī bija gandrī z tumš s, bet diemž ē l neatceros precī zu laiku un tajā vakarā neuzņ ē mu nevienu attē lu, tā pē c nav iespē jams precizē t.

Septī tā diena.

Š ajā dienā pē c plā na mums bija izvē les priekš mets "Saldā vā rdā Š veice" (Montrē -Š ilonas pils-Vē veja-Ž enē va). Uzreiz jā saka, ka, pateicoties Klā ras nenogurstoš ajai enerģ ijai un Svetlanas konstruktī vajai pozī cijai š ajā dienā , mums praktiski izdevā s “izgrū st neaptveramo”. Bet vispirms vispirms.

Pē c tradī cijas 8.00 izgā jā m no viesnī cas. Lī dz 10.00 ieradā mies Fribourg pilsē tā , kur dzī vo Klā ra, paņ ē mā m viņ u un kā bonusu saņ ē mā m zibenī gu ekskursiju pa š ī s mazā s vecpilsē tas centru. Pē c tam devā mies virzienā uz Grueru, siera ciematu. Kā teica Klā ra: “Man nepatī k vest tū ristus uz modernā m siera raž otnē m, tur nav ko redzē t. Labā k apskatī sim Grueru, protams, ka mē s netiksim lī dz siera raž otnei, tač u š is Š veices ciemats pats par sevi ir apskates vē rts. Ciemats ir patieš ā m interesants. Tur, mazā veikaliņ ā , izmē ģ inā jā m daž ā das Gruyeres siera š ķ irnes un nopirkā m gabaliņ u no tā , kas mums patika. Uz vecā ciemata ielā m un uz ī stas pils fona viņ i sarī koja fotosesiju. Viss par visu mums aizņ ē ma apmē ram 40-45 minū tes, pē c Klā ras vā rdiem - "valš a tempā ". Pē c tam ā tri aizbraucā m uz kaimiņ u ciematu (diemž ē l tā nosaukumu aizmirsu), kur atradā s Nestle š okolā des fabrika. "Š okolā des tū re", kā arī Gruera apmeklē jums programmā nebija iekļ auts - tā bija tī ri Klarina, Svetlanas atbalstī ta iniciatī va. Un, ja mums Grū ers tieš ā m bija bez maksas tū ristiem, tad uz tī ras bezmaksas “š okolā di” tas neizdevā s; ) neizdevā s - mums piedā vā ja maksā t 5 eiro (vai 7 frankus) par ekskursija ar š okolā des degustā ciju. Visi bija vienisprā tis - ja godī gi, ņ emot vē rā cenas š okolā dei Š veices lielveikalos, es personī gi degustā cijas procesā apē du š okolā di vairā k nekā.5 eiro vē rtī bā . ; )

Kas ir š ī ekskursija - vairā kas istabas pē c kā rtas (tā s nevar saukt par zā lē m - jo 20 cilvē ki mū su grupā uzkā pa tur augš ā ). Hronoloģ iski ir aprakstī ts periods no eiropieš u iepazī š anā s ar kakao pupiņ ā m Dienvidamerikā Kortesa laikā lī dz galma franč u karstā s š okolā des periodam lī dz Š veices š okolā des fabriku organizē š anai (tā felel š okolā des parā dī š anā s). Telpas iegrimst tumsā un zem diktora teksta pā rmaiņ us tiek izcelts viens vai otrs objekts-eksponā ts. Mū su grupas pā rejas laikā teksts bija franč u valodā (viņ iem nav krievu balss aktieru), un Klā ra mums nodroš inā ja sinhrono tulkojumu. Pē c ekspozī cijas nonā cā m telpā , kur bija maisiņ i lī dz viduklim un pusotra metra diametrā ar kakao pupiņ ā m, daž ā du š ķ irņ u riekstiem un kakao sviesta kastē m - ē d, pamē ģ ini, cik tev ietilps. : )

Pē c neilga skrē jiena pa gaiteņ iem aiz stikla sienā m, kur ritē ja š okolā des gatavoš anas process. Pa ceļ am - pirmā degustā cijas vieta - paplā te ar tikko pagatavotajā m konfektē m, sasmalcinā jā m vienā mirklī . Vē l pā ris panorā mas no tehnoloģ iskā procesa un degustā cijas telpa uzkodam - kaut kur ap 3 * 6 metri galdiņ š centrā - pa perimetru, kas izklā ts ar š ajā rū pnī cā raž oto produktu paraugiem - ē d, es ne gribu. Man par lielu nož ē lu man neizdevā s visu izmē ģ inā t - atcerieties joku par “saturē š anos” attiecī bā pret “piekto punktu”, un tā mē s bijā m kopā...kaklā . Viss bija ļ oti garš ī gi, bet ļ oti gribē jā s to visu izdzert, bet ai, samazinā jā m ā trumu un ū dens palika autobusā : (. Tā tad, ja pē kš ņ i nokļ ū stat uz š ā du pasā kumu, noteikti paņ emiet lī dzi pudeli ū dens tev, tas noderē s.

Nā kamais ir Vevejs. Tā kā sā ka nedaudz lī t, tas bija "valš a tempā " - piespiedu gā jiens uz krastmalu, bildes uz ezera un "dakš as" (vietē jais piemineklis no Nestles) fona, apskā viens Č aplins un tuvu pieminekli Gogolim un atpakaļ uz autobusu.

Tā lā kais kurss uz Ž enē vu. Lī dz tam bija jā brauc apmē ram stunda. Bet : ( pie iebraukš anas Ž enē vā iekļ uvā m konkrē tā sastrē gumā , kur pazaudē jā m gandrī z stundu. Š ī iemesla dē ļ mū su autobusa-gā jē ju aptauja bija nedaudz saburzī ta (par to visu tā ilga pusotru stundu, bet Ž enē vai ar to ir par maz). Brī vā laika Ž enē vā mums tā nebija, pazaudē jā m to sastrē gumā un pavadī jā m uz Grueru un “š okolā di”. Pā rskata beigā s atvadī jā mies no Klā ras. ar nož ē lu nofotografē jos ar ziedu pulksteni un uz Ž enē vas strū klakas fona un pā rcē lā mies atpakaļ uz Lucernu. . Viesnī cā ieradā mies kaut kur starp 22.00 - 23.00 Bet, diemž ē l, precī zi neatceros.

Astotā diena.

Š ajā dienā mē s izrakstī jā mies no viesnī cas Lucernā , kur pavadī jā m trī s naktis, un pā rcē lā mies uz Milā nu. Izbraukš ana notika pulksten 8:30.

Izbraucot no Lucernas, mē s devā mies uz St. Gothardu. Bet ne uz pā rejas, bet gan uz tuneļ a. Tuneļ a priekš ā uz š osejas bija specifisks “ī riss”, acī mredzot š veicieš i brauca uz Itā liju “maija brī vdienā s”. Pē c tuneļ a piestā jā m sanitā rajā pieturā (piestā jā m degvielas uzpildes stacijā un iepirkš anā s kompleksā - tā mē rogs un pā rdomā tī ba ir vienkā rš i iespaidī gi), tajā paš ā laikā bija iespē ja nofotografē ties uz apkā rtē jo kalnu fona .

Un tad devā mies uz Lugā no, kur ieradā mies 12.30. Satikā m gidi - Gaļ inu, salī dzinot ar Klā ru, viņ a ir daudz mierī gā ka un klusā ka; ). Ekskursija, pusotras stundas garumā , bija lē na, bet interesanta. Pē c tam mums bija stunda brī va laika - š o laiku pavadī ju pastaigā joties pa ezera krastmalu.

Sapulcē jā s grupā , iesē dā s autobusā un - uz Milā nu.

Bija sestdiena, 1. maijs. Es atzī mē ju š o faktu, jo Itā lijā arī ir svē tki, un ī si pirms mū su ieraš anā s pilsē tas centrā beidzā s sociā listu demonstrā cija - vē l joprojā m karabinieru bloķ ē tajā s ielā s notika tī rī š ana - arī itā ļ u demonstrā cijas atstā j aiz sevis atkritumu kaudzes. .

17.00 satikā mies ar savu gidu Fortesco un sā kā m ekskursiju pa Milā nu.

Godī gi sakot, pē c tī rā s, mierī gā s Š veices es personī gi pirmajā brī dī biju apmulsusi no Milā nas trokš ņ a un trokš ņ a. Milā nas gide Ludmila man ļ oti atgā dinā ja Klā ru - arī ļ oti enerģ iska sieviete; ), ekskursija bija dzī va un izzinoš a.

Apskatī jā m Fortesco kompleksu, iegā jā m parkā aiz tā , atgriezā mies autobusā - ar to riņ ķ ojā m pa Milā nas ielā m (pavadī jumam skaidrs - "skaties pa kreisi - paskaties pa labi") un izkā pā m. netā lu no Doma katedrā les - iespaidī gs koloss, tad Doma laukums, Viktora galerija Emanuels un netā lu no La Scala ē kas, mū su ekskursija beidzā s. Tas viss aizņ ē ma kā das divarpus stundas un tad vē l stundu gā jā m paš i.

Par godu svē tkiem sabiedriskais transports Milā nā (arī metro) pā rtrauca darbu plkst. 19.30. Kā da bija rinda uz taksometru pie Doma - uzreiz atcerē jos mū su rindas no aizlieguma laikiem; )...Mū su gidei Ludmilai mā jā s bija jā brauc ar velosipē du! Starp citu, Milā nā interesanta ir divriteņ u transporta nomas sistē ma - pirmkā rt, to var izmantot tikai vietē jie iedzī votā ji ar gada abonementu, otrkā rt, abonē š anas karte dod tiesī bas izmantot velosipē du stundu - pē c tam vajag piestā t pie velo nomas un "nodot" moci - ja vē l neesi sasniedzis - uzreiz ņ em vē lreiz un brauc vē l stundu.

Vispā r pastaigā jā mies un, par laimi, mums bija savs autobuss, devā mies reģ istrē ties viesnī cā Milā nā , bet ne centrā (iekā rtojā mies ap 22.00).

Devī tā diena.

Š ajā dienā , pē c sā kotnē jā plā na, no rī ta bija jā izbrauc uz izvē les kursu Dž enovā , atceļ ā ieč ekojoties outlets iepirkš anā s reizē s uz 3 stundā m un tad vē l kā du brī vu laiku Milā nā . Š ajā variantā izvē les viela netika savervē ta - mums grupā nebija š opaholiķ u un vienkā rš i bija ž ē l š ī s trī s stundas izniekot uz Milā nas brī vā laika rē ķ ina.

Svetlana problē mai piegā ja radoš i : ) un ieteica citu variantu papildu ekskursijā m - iepirkš anā s tika izmesta no izvē les, izbraukš ana uz Dž enovu tika pā rcelta uz 12.00 un no rī ta mums bija gandrī z 4 stundas laika Milā nas centrā (kur mū s atveda no viesnī cas ar mū su autobusu). Š im variantam bija pietiekami daudz gribē tā ju un brauciens uz Dž enovu notika, un Milā nā arī pastaigā jā mies.

Dž enovā ieradā mies 15:00. Ļ oti interesanta pilsē ta, bet š eit laikapstā kļ i mū s nedaudz lutinā ja : ( apmē ram 2 stundu ilgas apskates ekskursijas vidū sā ka stipri lī t, tā pē c virzī jā mies tā lā k no galerijas uz galeriju, kur sarunā jā s Dž enovas gide Svetlana par nā kamo taciņ as posmu un tad gā jā m un skatī jā mies (jo grupai zem lietussargiem bū tu grū ti stā stī t).

Protams, Dž enovā mē s neredzē jā m visu - mē s atceramies pirmā s banku mā jas, divas lieliskas katedrā les, Kolumba mā ju...

Atceros arī tvē rī gos...mmm . . Ā frikas tautī bu pā rstā vjus, kuri gudri mē ģ inā ja mums pā rdot nepretenciozus lietussargus (un daļ a no grupas bija tikai jakā s ar kapuci) gandrī z par lidmaš ī nas spā rna cenu. : )

Pē c ekskursijas bija vē l stunda brī va laika un atpakaļ uz Milā nu. Viesnī cā atgriezā mies ap 21:00.

Desmitā diena.

Tā bija ilga ceļ ojuma diena – no Milā nas uz Vī ni cauri Alpiem. Ceļ š ir ļ oti ainavisks, bet garš...

Netā lu no Insbrukas atpū tai piestā jā m Swarovski muzejā . Š ķ iet, ka man ir vienaldzī gi "strases", bet nolē mu aiziet uz muzeju, paskatī ties, kas tad ir tik ī paš s š ajos "kristā ļ os". Visu laiku muzejā un uzņ ē muma veikalā mani nepameta doma - "Tomē r, kā ds bija Daniels Svarovskis talantī gs cilvē ks - tā pē c" atš ķ aidiet pasauli slī pē tā stiklā..." Tomē r es arī daļ ē ji padevos. š o “ā rprā tu” veikalā paņ ē mu sev baltu metā la rokassprā dzi ar tumš i -sarkaniem kristā liņ iem (no pirmā Prā gas brauciena atvedu sev lī dzi sudraba komplektu ar č ehu granā tiem, tā pē c š ī rokassprā dze brī niš ķ ī gi iederē jā s komplektā ). Finanš u informā cija - biļ ete uz muzeju 9 eiro (tad š ī biļ ete dod tiesī bas uz atlaidi 2 eiro apmē rā , pē rkot kaut ko uzņ ē muma veikalā ). Rokassprā dze man izmaksā ja 29 eiro, ieskaitot atlaidi. Veikalā lē tā kie - vienkā rš ie zī muļ i ar kristā la virsiņ u 3 eiro, pildspalvas ar kristā liņ iem korpusā - 11 eiro. Liela izvē le visdaž ā dā ko spī guļ u - un piekariņ u, un auskaru, un visu veidu rokassprā dzes. . .

Tad ap 19.00 piestā jā m vakariņ ā s Rozenbergā un tradicionā li ieradā mies viesnī cā lī dz 23.00. Viesnī ca 3 *, netā lu no Vī nes centra, otrpus Donavai.

Vienpadsmitā diena.

8.30 izbraucā m no viesnī cas Marijas Terē zes laukuma virzienā , kur sā kā s mū su Vī nes apskates tū re. 20 minū tes mums bija jā gaida gide Katja (viņ a dabū ja kaut kā du spraudni ar transportu) un sā kā m. Ekskursija kopumā ilga 3 stundas. Pagā juš ajā gadā biju Vī nē , bet tad mums ar gidu aptaujā nepaveicā s, bet š oreiz biju apmierinā ta.

Tad bija brī vs laiks lī dz 14.30 un tad pē c programmas devā mies uz Tokaju. Braucā m caur Budapeš tu. Svetlana pa ceļ am pievē rsa to cilvē ku uzmanī bu, kuri vē l nebija bijuš i Budapeš tā , uz galvenajā m apskates vietā m.

Tokai ieradā mies ap 21:00. Piefiksē jā m ceļ ojuma iespaidus ar brī niš ķ ī gu vī nu; ) un uz viesnī cu, pā rnakš ņ ot.

Viesnī ca bija Niredgazā , 2* - maza, š aura, bet tī ra un a) bija lifts, b) pretī viesnī cai bija Tesco, kas strā dā ja no 6 rī tā .

Divpadsmitā diena.

Pirms izbraukš anas (plkst. 8.00 CET) paspē ju apmeklē t Tesco, kur veselī bas nolū kos iegā dā jos pudeli Unicum - š oziem novē rtē ju š ī dzē riena ā rstnieciskā s ī paš ī bas; ). Pē c Svetlanas apliecinā jumiem, bija iespē jams maksā t eiro (izmaiņ as forintos). Nez kā pē c pie kases atteicā s ņ emt eiro, bet es bez problē mā m samaksā ju ar karti.

Robež u š ķ ē rsojā m ā tri, benzī ntankā pie Chop ieradā mies 11.30 pē c Ukrainas laika. Atrisinā ja sanitā ros jautā jumus un devā s cauri Karpatiem uz Ļ vovu. Pa ceļ am piestā jā m pusdienā s pie Okeā na. Ļ vovas dzelzceļ a stacijā ieradā mies 16.45. Grupā bija vairā ki cilvē ki ar biļ etē m uz Dņ epropetrovskas vilcienu - viņ iem izdevā s tajā droš i iekā pt.

Tā tad, es apkopoju savus iespaidus par š o braucienu.

Ekskursija "uzasinā ta", lai parā dī tu Š veici. Prā ga, Minhene, Milā na, Dž enova, Vī ne – nekas vairā k kā piedevas pamatē dienam.

Š ajā tū rē nevajadzē tu cerē t uz iepriekš minē tajā m pilsē tā m detalizē ti - jū s tikai nobaudī siet tā s. : )

Vienī gais, ja nebrauc uz Dž enovu, tad pusotras dienas laikā var apskatī t Milā nu diezgan detalizē ti, bet, kā teica mū su Milā nas gide Ludmila, “š ajā pilsē tā ir jā zina, ko tu esi. gribu redzē t. " Tas ir, ja plā nojat apskatī t Milā nu brī vā dienā , jums iepriekš jā sagatavojas - jā atrod informā cija par galerijā m, muzejiem utt. Un ieraksts "paskatī ties uz pē dē jo vakarē dienu" parasti ir mē nesis (vai pat vairā k).

Š veice š ajā tū rē , manuprā t, ir parā dī ta ļ oti pilnī bā (protams, ņ emot vē rā tū res autobusa formā tu).

Joprojā m sagremoju un sakā rtoju iespaidus par š o valsti.

Atseviš ķ i es vē los atzī mē t jautā jumu ar vī zu. Š ī ekskursija tiek veikta saskaņ ā ar Č ehijas Š engenu, interpretē jot Č ehiju kā ieceļ oš anas valsti, pamatojoties uz pirmo Č ehijas nakš ņ oš anu. Tā kā Ukrainai un Č ehijai nav kopī gas robež as, un autobuss nevar lidot : ), tad Polija ir tikai tranzī ts.

Es neesmu pā rā k liels vī zu noteikumu eksperts, bet, manuprā t, š eit viss ir uz pieņ emamī bas robež as.

Kopumā ekskursija ir diezgan labi organizē ta. Braucieni, izņ emot pirmo un desmito dienu, nav pā rā k nogurdinoš i, pieturas vietas ir pā rdomā tas.

Mū su pavadoš ā gide Svetlana Kovtun ir lieliska gudra meitene : ). Burvī gs, sabiedrisks, viegli risinā mi organizatoriski jautā jumi.

Tač u nedomā ju, ka mū su grupa viņ ai sagā dā ja kā das ī paš as problē mas - tikai 21 cilvē ks, ne visi pirmo reizi autobusu tū rē s un visi ir diezgan punktuā li. Skandā lu nebija – skandā liem nebija pamata. Viss bija vienkā rš i brī niš ķ ī gi.

Š oferi mierī gi, pieklā jī gi profesionā ļ i. Ī paš i Valē rijs - man bija patiess prieks skatī ties, cik gudri viņ š š aurajā s ieliņ ā s š o "begemotu" pā rvalda.

Ī sā k sakot, š is atvaļ inā jums bija veiksmī gs. Laiks gatavoties nā kamajam ceļ ojumam. ; )