Brīnišķīgs ceļojums uz Šveici
Mū su ceļ ojums ar mammu, kā vienmē r, sā kā s ar rū pī gu sagatavoš anos. No interneta tika noķ erti jau Š veicē un Bavā rijā pabijuš o stā sti, izpē tī ts fotoalbums par Minhenes mā kslas galeriju "Old Pinakothek", tū risma firmas "Feeria" uzņ emta filma par mū su marš rutu "Š veice ir paradī ze” tika noskatī ts. Vī rs kā rtē jo reizi pamā cī ja par tē mu "Arhitektū ras objektu, dabas un cilvē ku fotografē š anas nianses daž ā dos apgaismojuma apstā kļ os", un mē s ar mammu zem š ī soliņ a iegā dā jā mies brī niš ķ ī gu Columbia vē jjaku (citā di kalnos var bū t auksti, bet mē s, nabagi, un nekas nav ko ģ ē rbt). Kā zinā ms, svē tku gaidī š ana ir ne mazā k priecī ga kā paš i svē tki, tā pē c gatavoš anos izbraukš anai pavadī jā m patī kami.
Un š ī diena - 2006. gada 17. septembris. - beidzot ieradā s.
Grupa, kā ierasts, tiekas centrā lajā dzelzceļ a stacijā norunā tajā vietā . Pirmais, kas iekrī t acī s, ir tas, ka mū su grupā ir daudz vecā ka gadagā juma cilvē ku. No vienas puses, patī kami, ka mū su ukraiņ u vecmā miņ as nesē ž mā jā s, bet var atļ auties ā rzemju braucienu, bet no otras puses, grupas mobilitā te manā mi samazinā s. Mū su gidu sauc Aleksandrs, un viņ u ļ oti atzinī gi novē rtē gan tū risti, gan tū risma aģ entū ras vadī ba. Un, kā zinā ms, labs gids lielā mē rā nosaka ekskursijas panā kumus.
Tā tad, pirmā ceļ ojuma diena ir virspusē ja iepazī š anā s ar grupu, gidam un vienmē rī gai vilciena riteņ u skaņ ai, kas mū s aizved uz Polijas pilsē tu Pš emislu.
Otrā diena.
Vilciens pienā k precī zi pē c grafika, tač u izrā dā s, ka Pš emislas stacija nepieņ em vilcienus sliež u ceļ a remontdarbu dē ļ . Tā pē c izejam vienu staciju ā trā k, gatavī bā uz vilcienu ar koferiem skrienam augš ā un lejā pa ejā m un pē c 20 minū tē m atrodamies muitā . Muitas ē kā karā jas lieli plakā ti, kas aicina neievest Eiropas Savienī bas teritorijā desu un nekā du tur esoš o gaļ u. Ak, mē s skatā mies viens uz otru, jo visi nē sā lī dzi zizli. Kas gan par padomju tū ristu bez konservu burciņ as un desu nū jiņ ā m. Darbinieki atver koferus, laiski ieskatā s iekš ā , jautā , ko vedam - tikai personī gā s mantas, dobzhe ! , un mierī gi ielaiž mū s Polijas teritorijā . Neviens nepamana desu, kas guļ paš ā augš ā , tā pē c iztiekam bez konfiskā cijas. Mū s izmitina autobusā , mums ir garš ceļ š pā ri Polijai lī dz Boleslavecas pilsē tai, kur mums ir viesnī ca. Gids Aleksandrs mū s izklaidē ar interesantiem stā stiem par Polijas vē sturi, par tā s krā š ņ ajiem pā rstā vjiem, mū sdienu dzī vi valstī , par dzejniekiem, aktieriem, mā ksliniekiem. Annas Hermanes balss ir tik sirdi plosoš a, ka gribas raudā t.
Treš ā diena.
Mums atkal bū s ilgi jā sē ž autobusā . Saskaņ ā ar programmu š odien ir mū su pirmā ekskursija pa Nirnbergas pilsē tu, bet ieraš anā s laiks ir aptuveni 16-17 stundas, atkarī bā no robež as š ķ ē rsoš anas vietas. Robež a mū s aizņ em divas stundas, lai gan rindu nav un esam pirmie. Bet robež sargi ilgi, ilgi klabinā s, pirms savā c mū su pases, un tad pavisam kaut kur pazū d. Nekā du seansu, man š ķ iet, ka viņ i ir palē ninā jumā , tikai laiski un lē nā m uzspiež vienu pastmarku ik pē c desmit minū tē m. Š ī miegainā valstī ba ir kaitinoš a, bet diemž ē l jū s nevarat izteikt pretenzijas. Beidzot viss ir beidzies, un mē s, laimī gi, dodamies uz Nirnbergu.
Ak Nirnberga! Pilsē ta valdzina jau no pirmajā m minū tē m. Jā saka, ka man ļ oti patī k lielā s pilsē tas, kur vē sturiskais centrs aizņ em vairā kus kvartā lus, kur ir daudz katedrā ļ u un strū klaku. Man patī k staigā t pa kā du garu ielu un prā tot, kas mani sagaida aiz stū ra. Attiecī gi man nepatī k mazpilsē tas, kur centrs ir divas ī sas ieliņ as, iedzī votā ji lepojas ar kā du panī kuš u 16. gadsimta ē ku un visu pilsē tu var izstaigā t stundā pa perimetru.
Iebraucot pilsē tā , braucam garā m Zippelin laukiem, bet grupa nevē las izbraukt, ak vai, tā pē c nacistu pilsē tas vē stures daļ u atstā jam malā . Viņ i mū s aizved uz seno Frankonijas valdnieku pili-rezidenci, kas skaisti iestrā dā ta klintī . Pie pils atrodas skatu laukums, no kura paveras brī niš ķ ī gs skats uz jumtiem un smailē m. Pilsē tā ir daudz 15. gadsimta rež ģ u mā ju, uz vienas no tā m ir zī me, kas norā da, ka š ī ir Albrehta Dī rera mā ja. Netā lu, mazajā laukumā Tiergartnertorplatz, atrodas liels piemineklis Dī rera zaķ im.
Ar š o krievu ir vesels stā sts. Nu Dī rers uzzī mē ja sev parastu zaķ i, gluž i dabiski, bet arī nekas ī paš s. Bet vā cieš i sā ka steigties ar š o zaķ i gluž i kā ar ikonu, zī mē jums tika pā rvadā ts no pilsē tas uz pilsē tu, ļ auž u pū ļ i nā ca skatī ties zaķ i, parā dī jā s mode izkā rt "Zaķ a" kopijas katrā kā rtī gā pilsē tnieka mā jā . . Dā mas ar rokā m pieskā rā s akvareļ iem. Priekš kam? Vai nu ticē ja, ka, pieskaroties, uzreiz paliksi stā voklī , vai arī otrā di, atbrī vosies no nevē lamā s grū tniecī bas. . . Zaķ a paplaš inā tajā zī lī tē atspī d loga restī te, kas joprojā m kalpo par ieganstu. daž ā dā m slē ptā s simbolikas interpretā cijā m.
Pats zī mē jums glabā jas Albertī nas muzejā Vī nē , un Nirnbergieš i cenš as atgriezt ausaino relikviju mā jā s. Zaķ im ir vairā ki pieminekļ i, bet mū sē jais izrā dā s zaķ is, kas sē ž kaut kā dā kastē un no visā m pusē m noklā ts ar zaķ iem.
Kopumā pilsē tā ir daudz interesantu pieminekļ u un strū klaku. Piemē ram, strū klaka "Laulī bu karuselis". Jums jā apiet ap strū klaku pa apli, un figū ra pē c figū ras parā dā s visas ģ imenes dzī ves hipostā zes, sā kot no laimī giem mī ļ otā jiem un beidzot ar naidu vienam pret otru, kā vecu vī ru skeleti. Vai arī lieliskā vecā strū klaka Tirgus laukumā ar daudzā m krā š ņ ā m figū rā m. Uz strū klakas rež ģ a karā jas zelta gredzens, kur acs neredz nevienu savienojumu. Saskaņ ā ar leģ endu, gredzenu 13. gadsimtā izgatavoja iemī lē jies mā ceklis, lai pā rsteigtu savas mī ļ otā s meitenes tē vu ar prasmi. Regulā ri griež am š o gredzenu, meklē jot kaut vai salaiduma mā jienu, bet neatrodam.
Pilsē tā ir divi interesanti muzeji - Rotaļ lietu muzejs (obligā ti jā apmeklē ) un Nacionā lais vā cu muzejs (lielā kais Vā cijas vē stures muzejs pasaulē , kurā ir 2 miljoni eksponā tu).
Ir ļ oti patī kami pastaigā ties pa Nirnbergu. Ir daudz vecu ielu ar skaistā m mā jā m, daudz laukumu ar katedrā lē m un strū klakā m, daudzi bagā tī gi dekorē ti tilti. Svē tā Sebalda katedrā lē , kas ir viens no pilsē tas patroniem, es ievē roju daudz rā pojoš u figū ru un daļ ē ji sadistisku ainu. Kā ds sē ž uz kā da, kā ds kā du ē d vai kā citā di kā du spī dzina. Vienas no katedrā les durvī m rotā galvaskausi, arī tie, kas karā jā s otrā di. Gids Aleksandrs uz manu jautā jumu atbild, ka tā ir masonu simbolika. Es to nemaz nesaprotu, bet tas atstā j spē cī gu iespaidu. Tā lā kie ceļ ojumi liecina, ka daudzā s Š veices katedrā lē s ir sastopami suņ i, zivis, Bafometa kazas un citas figū ras kaut kā dā neparastā savienojumā . Viņ u ir tik daudz, ka varat veikt atseviš ķ u ekskursiju par brī vmū rniecī bu un misticismu vā cu kultū rā .
Vakarā mū su grupa dodas uz Barefoot Monk krogu. Krogs ir liels, bet diezgan pā rpildī ts. Tā nu mē s sē ž am grupā s tukš ā s vietā s. Aleksandra pamā cī ti veicam pasū tī jumu - cū kgaļ as lā pstiņ a ar kartupeļ u klimpā m un tiem paš iem skā bē tiem kā postiem un, protams, slavenā s Nirnbergas desiņ as. Mē s esam laimī gi, jo esam atvaļ inā jumā ; garš brauciens ar autobusu aiz muguras; mums ir spilgti iespaidi par pilsē tu; un mū su notikumiem bagā tā diena noslē dzas ar glā zi tumš a, bieza aromā tiska alus, ko noskalojam ar traki gardu ē dienu.
Ceturtā diena.
Rī tu veltā m ā trai pastaigai un suvenī ru iegā dei. Nirnberga ir slavena ar savā m piparkū kā m, tā s pā rdod visur, gan pē c svara, gan dā vanu kastī tē s. Mē s ar mammu atsakā mies pirkt piparkū kas, mums vajag zaķ i. Tomē r suvenī ru veikali ir pilni ar visu, bet zaķ u nav. Pavisam. Tā vietā es pē rku eņ ģ eli savai mā jas kolekcijai un grā matu par pilsē tu.
Visi, mē s ejam prom. Mū su ceļ š ved dziļ i Bavā rijā , uz pē dē jā Bavā rijas karaļ a Ludviga II pilī m.
Autobuss uzkā pj kalnos, un ceļ š kļ ū st ļ oti gleznains. Apkā rt ir blī vi, gribu teikt, blī vi Bavā rijas mež i, kuros aug daudz balto sē ņ u, ko pā rdod visā Bavā rijā par 6 eiro par paplā ti. Š ajos mež os daž ā das dzī vā s radī bas joprojā m jū tas ē rti. Cilvē ka darbī ba ir pamanā ma tikai pē c ideā lā m ceļ a gultnē m un to mazo teritoriju sakoptī bas, kuras cilvē ki atstā juš i sev.
Apbrī nojot ainavu aiz loga, iebraucam Hohenš vangau ciemā , kur atrodas Bavā rijas karaļ u senč u pils ar tā du paš u nosaukumu un pasaku pils Noiš vā nš teinas pils. Hohenš vangavas pils tiek atjaunota, to klā j sastatnes, kas apgrū tina tā s fotografē š anu. Mū su mē rķ is ir Jaunā gulbja pils Noiš vā nš teinā , kas paceļ as pā ri mež iem un ezeriem un sliecas ar saviem baltajiem torņ iem debesī s. Uz pili tū ristus atved speciā ls autobuss, uz kuru ir pieklā jī ga rinda. Mū su grupai izdodas iespiesties kopā ar neskaitā miem ķ ī nieš u tū ristiem, un š oferis, lai arī ir vā cietis, nepievē rš uzmanī bu acī mredzamajai pā rslodzei. Lī kumotā taciņ a lī dz pilij, š oferis brauc milzī gā ā trumā , lī kumos manevrē jot ne sliktā k kā Š ū mahers.
Pili var apbrī not no vairā kā m skatu platformā m. Visskaistā kais ir tilts pā ri ū denskritumam, no kura var redzē t visu pili un apkā rt esoš ā s plaš ā s zemes - kalnus, ezerus, mež us un ciematus. Izrā dā s, ka pilī fotografē t nedrī kst. Ž ē l. Katram apmeklē tā jam tiek izsniegts audiogids viņ a dzimtajā valodā , un tas tiek palaists grupā s muzeja darbinieka pavadī bā . Katrā jaunā zā lē darbinieks ieslē dz audiogidu, kas ir diezgan ē rti, tač u vē rī gas acis nedod pat mazā ko iespē ju pazemes kadru uzņ emt. Pils apdare ir diezgan drū ma, katrs sienu un griestu centimetrs ir apgleznots, no visur skatā s milzī gas vā cu eposa figū ras, kuras savā s operā s slavinā jis Vā gners. Faktiski Bavā rijas Ludvigs š o pili radī ja, iespaidojoties no sava iecienī tā kā komponista mū zikas, lai iemū ž inā tu tautas leģ endu varoņ us. Tumš as š auras ejas no zā les uz zā li un sienu un tajā esoš o priekš metu tumš ā krā sa pieš ķ ir pilij drū mumu. Viens no gaiteņ iem klintī atveido grotu ar draudī gi nokareniem akmeņ u bluķ iem. Izrā dā s, ka ā rē ji pils izskatā s kā Sniegbaltī tes pasaku mā ja, bet iekš pusē tā izskatā s pē c punduru cietuma.
Atpakaļ ceļ u veicam kā jā m, mums ir laiks un vē lme palikt ilgā k starp š o majestā tisko dabu. Ceļ š vijas, rā dot pili no daž ā diem leņ ķ iem, un tas ir ļ oti, ļ oti, ļ oti skaisti. Es nevē los braukt prom no š ejienes, jo redzē t Neiš vā nš teinas pili bija mans senais sapnis, kas tagad ir piepildī ts.
Atlikuš o dienas daļ u pavadā m ceļ ā . Uz Š veices robež as iznā k tikai mū su gids, uzspiež iebraukš anas zī mogu grupas vī zā un dodamies tā lā k uz Cī rihi. Ir jau dziļ š vakars, pa labi no mums daudzu kilometru garumā stiepjas Konstances ezers, ko tumsā nosaka tikai uzbē rumu gaismas. Klusā Cī rihes rajonā iekā rtojamies viesnī cā , bez alus un desā m pa nakti. Gulē t.
Piektā diena.
Mū su ekskursija sā kas no pilsē tas vecā s daļ as. Ejam pa klusajā m, joprojā m miegainajā m ieliņ ā m, piestā jot pie mazā m strū klakā m. Uz vienas no mā jā m mazā alejā stā v zī me, ka, tā teikt, fī rera der Rusiš eņ a revolū cija, vectē vs Ļ eņ ins, mū suprā t, š eit dzī voja vairā k nekā gadu. Uzraksts gotiskā rakstā uz vienas no 14. gadsimta mā jā m liecina, ka š eit atradusies pirmā Š veices banka. No skatu laukuma paveras pilsē tas, upes un ezera panorā ma, uz kuras virsmas š ū pojas zilā krā sā klā tas jahtas. Ezera zilais ū dens, zilas jahtas, pelē kais mā ju akmens un priež u zaļ umi - dvē seles un kameras iemū ž inā ta nomierinoš a ainava. No daudzajiem dzī vokļ u un kafejnī cu logiem nā k grauzdē tas kafijas smarž a. Pilsē tnieki mostas un gatavo savu iecienī to dzē rienu. Tomē r daž i joprojā m guļ ceļ ā , jo viņ u kafija deg, un piedeguš as kafijas smarž a mū s vajā jau labu laiku. Acī mredzot š ī pilsē ta man asociē sies ar š o smarž u, tā pat kā Nirnberga ar desu smarž u, Parī ze ar svaigu konditorejas izstrā dā jumu smarž u, bet Amsterdama ar nezā les smarž u.
Dodamies uz Cī rihes galveno katedrā li – Grosminsteri. Es pirmo reizi esmu protestantu baznī cā , tā pē c ī paš i interesē jos par interjeru. Viss diezgan askē tiski, plikas baltas sienas, ē rģ eles, tikai vitrā ž as no dekorā cijā m. Protestantiem katedrā les dekorē š ana ir lieka, š eit ir jā lū dz, nevis jā brī nā s. Atš ķ irī bā no katoļ iem viņ i dzī vo pē c principa – vispirms darbs, tad baznī ca. Mū sdienu š veicieš i neatbalsta baznī cu, katedrā les ir tik tikko piepildī tas ar ticī gajiem.
Otra lielā kā Cī rihes katedrā le - Fraumü nster, tiek atjaunota. Ir skaistas Marka Š agā la vitrā ž as, bet mē s tā s nevaram redzē t.
Mazā bankā visa grupa maina naudu Š veices frankos, un tas aizņ em diezgan ilgu laiku. Gids mū s atlaiž uz bezmaksas peldi, ar ko pietiek uzkodā m kafejnī cā un pastaigai pa Cī rihes galveno ielu - Bahnhofstrasse. Manuprā t, iela nav nekas ī paš i ievē rī bas cienī gs. Tikai liela iepirkš anā s iela, piemē ram, Andrá ssy avē nija Budapeš tā vai Mariahilferstrasse Vī nē . Ievē roju, ka dā rgu veikalu skatlogos dominē kaž okā das - kaž oki, apmetņ i, ar kaž okā du apgrieztas somas. Pulksteņ u veikalu vē l nav. Nav ī sti nepiecieš ams, bet ziņ kā rī gs.
Pē cpusdienā ir divas iespē jas. Jū s varat palikt Cī rihē un doties pastaigā viens pats, vai arī doties kopā ar grupu uz Reinas ū denskritumu un Š afhauzenas pilsē tu. Abas iespē jas ir ļ oti pievilcī gas. Gribē tos pastaigā t pa Cī rihi, jo Limatas upes labajā krastā ir apskatī ta tikai Bahnhofstrasse. Bet es arī gribu redzē t ū denskritumu. Mē s izvē lamies otro. Tomē r mums ir aptaujas ceļ vedis, tā pē c jums ir jā redz viss maksimā li.
Tuvojoties ū denskritumam, saprotam, ka pieņ ē mā m pareizo lē mumu. Rū koš s ū dens no augstuma plū st lejā , mazgā jot akmeni un veidojot sniegbaltus putu vā ciņ us. Ū denskritums ir ļ oti plaš s, to var apskatī t no daž ā dā m platformā m abos upes krastos. Daudzi akmens pakā pieni ved uz skatu laukumiem, visu laiku augš up vai lejup. Var iekā pt grotā aiz ū denskrituma, bet pa slideniem akmeņ iem jā pā rvietojas uzmanī gi. Ar laivu nokļ ū stam Reinas otrā krastā , bet ā rā netiekam, bet dodamies tā lā k, pie upes vidū stā voš a akmens. Mū su laiva veikli pā rvar nemierī go straumi, tač u tik un tā apbrī nojami, kā tai izdodas tik glī ti pietauvoties pie klints, kur ū denskritums ir ī paš i spē cī gs. Uz klinti ved š auras kā pnes, divi cilvē ki diez vai var izklī st. Rezultā tā mē s esam viens pret vienu ar stihijā m, ap mums plosā s ū dens, putu mucas ir gandrī z pie mū su kā jā m. Ū dens š ļ akatas saulē rada spilgtu varavī ksni, un to var iemū ž inā t ar kameru.
Mē s dodamies atpakaļ vispirms ar laivu, tad augš ā pa kā pnē m. Š eit man izdodas novē rtē t mū su pensionā rus. Velti š aubī jos par mū su grupas mobilitā ti, jo mū su vecmā miņ as ir visdrosmī gā kā s vecmā miņ as pasaulē - viņ ā m visur izdodas, viņ as neko nezaudē un neaizmirst, neslimo un kā pj kalnos. , pat ja viņ iem jau nav spē ka, uz vienu drosmi!
Visbeidzot dodamies uz Š afhauzenu – visviduslaikā ko Š veices pilsē tiņ u.
Mū su pastaiga sā kas pie Munotas cietokš ņ a. Pats cietoksnis man neš ķ iet ī paš i interesants, tač u š eit ir iekā rtots brī niš ķ ī gs rož u dā rzs. Š eit zied daudzas rož u š ķ irnes, tostarp retas. Š o skaistumu neviens neaizsargā no tū ristiem, tā pē c jū s varat droš i ieelpot brī niš ķ ī go aromā tu. Cietoksni ieskauj grā vis, kurā mitinā s mazi stirnas. Viņ i uzmanī gi vē ro tū ristus, paceļ ot savus krā š ņ os purnus un lū kojoties uz mums ar lielā m piesardzī gā m acī m. No cietokš ņ a paveras visa pilsē tas panorā ma, un tas ir skaisti!
Dodamies lejā un izejam cauri Visu svē to klostera teritorijai, kur atrodas slavenais Š illera dziedā tais zvans ar nolauztu malu. Pā rvietojoties pa krastmalu, atrodamies centrā , gleznainu ieliņ u un mā jī gu laukumu savijumā . Daudzā s mā jā s ir senas freskas, uz balkoniem krā š ņ i zied pelargonijas. Mē s ejam, apbrī nojam skatlogus un kaltas dzelzs restes, strū klakas un vecā s izkā rtnes. Pirmo reizi pa ī stam izbaudu mazpilsē tas skaistumu, komfortu un klusumu. Restorā nā uz galvenā s ielas pasū tā m vakariņ as - teļ a gaļ u ar nacionā lo kartupeļ u ē dienu - rö shti. Mē s to papildinā m ar glā zi gaiš ā alus.
Ar nož ē lu kā pjam autobusā un braucam atpakaļ uz Cī rihi, uz viesnī cu.
Sestā diena.
Nā kamais mū su programmas punkts ir Bā zele, lieliskas ķ ī mijas un mā kslas pilsē ta. Patieš ā m, Bā zeles priekš pilsē tā s ir gara rū pnī cu un rū pnī cu rinda.
Pirmā lieta, ko mē s redzam centrā , ir "Fastnachtbrunnen" strū klaka, ko radī jis Bā zeles iedzī votā js Ž ans Tengeli. Starp citu, Parī zes Stravinska laukuma strū klaka arī ir viņ a darbs, tač u lī dzautors ar Nikiju Senfallu. Abu strū klaku darbī bas princips ir vienā ds - melnas kustī gas metā la konstrukcijas ir izkaisī tas ap lielo baseinu un periodiski š auj no š ļ ū tenē m plā nas ū dens strū klas. Kinē tiskā s struktū ras atgā dina nejauš i sametinā tus metā llū ž ņ u gabalus, kas atrasti aizmirstā atkritumu krā tuvē . Daž i griež as ap savu asi, tā dē jā di griež ot ū dens strū klu. Vienam no dizainiem ir liels caurduris, kas izsijā ū deni. Mums ar mammu visvairā k patī k dizains, kurā kustī gie metā la kociņ i ar apakš tasī tē m galos no sevis smeļ ū deni. Iztē le uzreiz uzzī mē mazu dzī vnieciņ u, kurš ā tri, ā tri vicina ķ epas, atgrū ž ot ienā koš o ū deni.
Pilsē tas centrā , Tirgus laukumā , atrodas Rā tsnams. Š ī spē cī gā struktū ra, kas izgatavota no tumš i sarkaniem ķ ieģ eļ iem, ir vienī gā š ā da veida un ir galvenā pilsē tas atrakcija. Ē ka ir dekorē ta ar krā sainiem zī mē jumiem, ir iekš pagalmi, balkoni un torņ i. Rā tsnama priekš ā atrodas tirdziņ š , kurā pā rdod dā rzeņ us, sierus, maizi, ziedus un suvenī rus. Dā rzeņ i tā vien lū dz bū t kadrā , aci priecē glī tas koka kastes ar spē cī gā m brokoļ u ziedkopā m, burkā nu un seleriju ķ ekarus, daž ā du formu un krā su ķ irbjus. Letes rotā saulespuķ u puš ķ i, vā rdu sakot, lauku idille.
Reina strauji plū st cauri pilsē tai, tā s krastus savieno daudzi akmens tilti. Mē s š ķ ē rsojam laivu, kas pā rvietojas no krasta uz krastu bez motora, izmantojot straumes spē ku. Š ī ir arī sava veida pilsē tas atrakcija.
Bā zeles katedrā le, manuprā t, ir unikā la. Iekš pusē viss ir standarta - centrā lā un divas sā nu navas, vitrā ž as un ē rģ eles. Bet pa visu katedrā les ā rē jo perimetru ir daudz segtu galeriju ar augstiem lancetlogiem. Galerijas rada sava veida mež ģ ī nes, kas ved vai nu uz terasi, vai uz priekš ē jo dā rzu. Vienā no galerijā m redzam no metā la izgatavotu tirgus bodes imitā ciju. Tajā ir visdaž ā dā kie augļ i un dā rzeņ i, kas izskatā s gluž i dabiski, blakus metā la maisi ar kartupeļ iem un baklaž ā niem un nez kā pē c bungas, uz kuras guļ galvaskauss.
Tagad mums ir brī vs laiks, mums piedā vā apmeklē t zoodā rzu vai mā kslas galeriju. Attiecī gi grupa ir sadalī ta divā s daļ ā s. Mē s ar mammu noteikti izvē lamies Mā kslas muzeju.
Bā zeles mā kslas muzejs nav ļ oti liels, tač u tajā ir pienā cī ga kolekcija. Viņ a ī paš ais lepnums ir pasaulē lielā kā Holbeinu ģ imenes gleznu kolekcija. Kopumā vā cu glezniecī ba ir plaš i pā rstā vē ta - vecā kais un jaunā kais Holbeins, Lū kass Kranahs, Alberts Altdorfers, Albrehts Dī rers, Matiass Grunevalds. Pē rle ir satriecoš a Holbeina jaunā kā glezna "Miris Jē zus kapā ". Vispā r muzejā ir mazliet no visa. Piemē ram, Delacroix, Rousseau, Sulfur, Van Gogh, Pizarro, Renoir, Corot, Degas. Otrais stā vs atvē lē ts 20. gadsimta mā kslai – Pikaso, Š agā lam, Dalī , Emī lam Noldei, Oskaram Kokoš kai, Edvardam Munkam, Brakam, de Š iriko un daudziem citiem.
Mums palikusi pusotra stunda, vajag kaut kur papusdienot. Priecī gi stutē jam pa iepirkš anā s ielu lī dz Tirgus laukumam un rū pī gi apskatā m iespē jamā s ē dinā š anas vietas. Apkā rt ir veikali. Ir kafijas nami un reti restorā ni, kur mē s sā kotnē ji neplā nojam doties. Pē c 15 minū tē m saprotam, ka vajag kaut ko darī t, pietrū kst laika. Laukumā redzam McDonald's, viss, ē dī sim hamburgerus. Izrā dā s, ka pā rdoš anā ir lielas porcijas salā tu ar zaļ umiem, tomā tiem, gurķ iem, sieru, š ķ iņ ķ i un olā m. Lielisks piedeva zivju burgeram. Tiem, kas gatavi mest ar akmeni, teikš u. . . nu, ā rzemē s ē rti, ē rti. McDonald's Eiropā ir ik uz soļ a, lē ti, un laika trū kuma apstā kļ os tie ir neaizstā jami.
Uz Svē tā s Elizabetes baznī cu - grupas pulcē š anā s vietu, ierodamies agrā k par noteikto laiku. Vienu no baznī cas sā nu robež ā m, mums par lielu izbrī nu, aizņ em neliela kafejnī ca. Mē s nevaram tam tikt garā m, un mana mā te pasū ta tasi kafijas, un man ir arī mana mī ļ ā kā ā bolu strū dele.
Autobuss mū s aizved no Bā zeles uz Berni. Ceļ š aizņ em apmē ram stundu, un mē s atrodamies tieš i pie lā č u bedres. Lā č i ir kopti un labi paē duš i, tā pē c diezgan slinki. Mamma nopē rk ī paš u ē dienu, kas sastā v no augļ u gabaliņ iem un ī paš a maisī juma nū jiņ ā m, un sā kas priekš nesums. Viens no lā č iem sē ž ar ķ epu malā un ķ er viņ am izmesto barī bu. Viņ š to dara ļ oti gudri, bet, ja gabals aizlido tā lu, viņ š to mierī gi ignorē . Otrais lā cis parasti pieņ em ziedojumus guļ us, vai nu izstiepjot ķ epas gar ķ ermeni, vai aizkustinoš i saliekot tā s uz vē dera. Sit pa muti - labi, netrā pī t - arī labi. Mums blakus ir vai nu vietē jais bomzis, vai brī niš ķ ī gs vecis. Viņ am ir ratiņ krē sls ar mantā m un jauks mazs sunī tis. Mamma pastiepj viņ ai roku, un suns ar visu suņ u dedzī bu vienkā rš i nododas mā tei, lai pieķ ertos. Vectē vs smaidot skatā s, kaut ko mī ļ i saka mammai vā cu valodā . Nulle agresijas, stabila laba griba. Starp citu, suns ir tī rs, tā pat kā viņ as, jocī gi ģ ē rbies krā sainā s drē bē s un krellē m, saimniece.
Un apkā rt ir skaistums. . . Ā res upe met loku apkā rt pilsē tai, tā dē jā di pieš ķ irot tai lielisku gleznainī bu. Pagriež ot galvu pa labi un pa kreisi, mē s ejam uz centru. Visas mā jas celtas no pelē ka akmens un rotā tas ar krā sainā m pelargonijā m, kas pieš ķ ir pilsē tai vienotu stilu. Visspilgtā kā Bernes iezī me ir arkā des, kas stiepjas gar visā m centrā lo ielu mā jā m. Kopumā ir 6 km. Lietainā laikā jū s nevarat ņ emt lietussargu un pā rvietoties tikai zem arkā m. Š eit ir daudz strū klaku, bet visas, es teiktu, izskatā s vienā di. Un š ķ iet, ka visā Š veicē strū klakas pē c daž ā dī bas neatš ķ iras. Parasti tas ir neliels baseins, kura centrā ir kolonna ar krā sainu figū riņ u. Atš ķ iras tikai figū riņ as, tad maurs, tad bruņ inieks, tad kā ds svē tais. Tiesa, Bernē atklā ta dī vaina strū klaka, kuru vainago resna vī rieš a figū ra, kas ē d mazuļ us. Viņ a jostas karā jā s vairā ki mazuļ i, un vienu viņ š mež onī gi iebā ž viņ am mutē . Strū klaku sauc par "Bē rnu ē dā ju".
Rodas iespaids, ka cilvē ka dabas tumš ā puse mierī go un labestī go š veicieš u vidū izplū st uz strū klakā m, katedrā ļ u un mā ju sienā m, kuras biež i rotā sirdi plosoš as ainas. Vē l viena strū klaka, ko gribu pieminē t. Uz viena no mā ju jumtiem ir nokrā sotas lielas sarkanas plaukstas un izliekta caurule, kas negaidī ti izš ļ akstī ja garā mgā jē jus ar ū dens straumē m. Jokdari tomē r ir bernieš i.
Vienā no laukumiem tiek gatavoti tautas svē tki par godu vietē jam svē tajam. Bet mū s interesē neliels ansamblis, kas spē lē Alpu bugles. Tā s ir milzī gas izliektas caurules, kas izstaro raksturī gu asu skaņ u. Š ā du instrumentu nav iespē jams turē t, tas ir daudz lielā ks par tā ī paš nieku, tā pē c daļ a caurules atrodas uz zemes ī paš ā statī vā . Izrā de ir ļ oti interesanta, pulcē jot daudz cilvē ku, arī paš us š veicieš us.
Brī vajā laikā mē s ar mammu klī stam zem arkā m, kas mani priecē . Cik tas ir skaisti un ē rti, var klī st pa veikaliem, var pasē dē t zem arkas pie galda pie aromā tiskas kafijas tases, vē rot ielu. Zem arkas var paslē pties no visuresoš ajiem tramvajiem, kas Bernē acī mredzot nav redzami. Š ie divu automaš ī nu briesmoņ i viens pē c otra steidzas pa š aurajā m ieliņ ā m, vienkā rš i dariet to, kas jums ir laiks paiet malā . Ievē rī bas cienī gs ir tas, kā tramvaji iekļ aujas š aurajos torņ u laidumos, kas izvirzī ti uz ietves. Es saprotu, ka sliedes, es saprotu, ka viss ir aprē ķ inā ts, bet katru reizi, kad š ķ iet, ka tas bars tagad no visa spē ka ietriecas tornī .
Mū su viesnī ca atrodas centrā , netā lu no dzelzceļ a stacijas. Tā tad mums ir iespē ja visu vakaru staigā t pa pilsē tu un meklē t veikalos Š veices naž us kā dā vanu vī riem un š okolā di. Jā saka, ka Š veicē ir daudz š okolā des, daž ā das, garš ī gas un ne pā rā k. Slavenā kie zī moli ir Lindt, Tablerone un Nestle. Lindt nonā ca manā gaumē , man palika vienaldzī gs pienainais un melnais Tableron, bet Nestle pat neizmē ģ inā ju, to var iegā dā ties mā jā s. Bet baltais Tablerone ir lieta! Parasti vienaldzī ga pret balto š okolā di, es atklā ju jaunu baudī jumu. Konditorejas veikalos š okolā di pā rdod pē c svara. Ļ oti garš ī gas ir trifeles, kas izgatavotas mazu bumbiņ u formā ar daž ā diem pildī jumiem, kā arī baltā s š ķ eldotas š okolā des tā felī tes, kas ļ oti blī vi pā rklā tas ar augļ iem un riekstiem. Negaidī ta baltā s š okolā des garš a ar garš vielā m un sarkanajiem asajiem pipariem. Š okolā de Š veicē nav lē ta, tā pat kā viss pā rē jais, tač u mē s nevaram pretoties pirkš anai...Labā k nepā rvē rst kopē jā s izmaksas vietē jā s grivnā s : )
Septī tā diena.
Mū su ceļ š ved Ž enē vā – pilsē ta ir gaiš a, dzī vespriecī ga un tik franciska, ka sirds nesteidzas.
Toni nosaka milzī gais Ž enē vas ezers, ko franč u valodā sauc par Lemā nu. Cik lieli un skaisti ir ū dens plaš umi, tik plaš as un arhitektoniski iespaidī gas ir Ž enē vas ielas. Š ī pilsē ta pā rsteidzoš i atš ķ iras no Vā cijas kolē ģ iem - Bā zeles, Bernes un Cī rihes, un atgā dina Parī zi. Un mā jas jū gendstila stilā , un plaš i gari bulvā ri, un kā ds ī paš s svē tku un jautrī bas gars. Patieš ā m, pilsē tā valda tā , it kā iedzī votā ji tikko bū tu nosvinē juš i Ziemassvē tkus un sagaidī tu Jauno gadu. Tas ir manā ms cilvē ku atslā binā tajā s sejā s uz ielā m, mierī gi klejojoš o iemī tnieku elegantajos tē rpos, kafejnī cā s un restorā nos sē doš o ž enē vieš u nevē rī bā un neefektivitā tē .
Arī mums ir svē tku sajū ta, un vairs negribas skraidī t pa pilsē tu, meklē jot apskates objektus. Gribē tos nesteidzī gi pastaigā ties pa ielā m, izbraukt ar apskates vilcienu pa kā du no daudzajiem parkiem, nostā ties krastmalā , apbrī nojot Ž enē vas strū klaku. Neskatoties uz to, sekojam ceļ vedim pa pilsē tas vē sturiskā s krā š ņ uma vietā m un klausā mies ar pusausi. Tas nav ilgi, un Aleksandrs mū s aizved uz viesnī cu, jo vakarā paredzē ta liela programma - brauciens ar kuģ ī ti pa Ž enē vas ezeru un vakariņ as ar obligā to fondī . Pa ceļ am uz viesnī cu Saš a mums detalizē ti stā sta par Š veices pulksteņ iem, par to, kā pulksteņ u industrija dzima un attī stī jā s valstī , un pats galvenais, par to, kā izprast daudzos zī molus un kā izvē lē ties labu pulksteni savam maciņ am. .
Nolikuš i mantas viesnī cā , dodamies pastaigā . Ielas, mā jas – viss priecē aci. Pulksteņ u veikali ir kā sē nes pē c lietus. Mē s ejam ar mammu uz tuvā ko un redzam, kā mū su klasesbiedri mē ģ ina Longines un Tissots. Mē s attā linā mies no viesnī cas un dodamies uz citu veikalu. Ko mē s redzam - protams, klasesbiedri, kas noformē dokumentus Tissot un Longines iegā dei. Viss skaidrs, grupā sā kā s "piramidona". Piramidonu mans vī rs sauc par nekontrolē tu pirkš anas drudzi. Romā nam Karcevam tā ds numurs bija, kad padomju cilvē ks uz ielas iekļ uva slē gtā noliktavā , kur viss ir pieejams. Un te nu viņ š , daudzveidī bas apdullinā ts, grā bj visu un lielos daudzumos, arī pilnī gi nevajadzī gā s zā les Pyramidon.
Mū su ceļ ojuma laikā bija trī s š ā das "piramidonas". Pirmais notika Vā cijā , nelielā degvielas uzpildes stacijā , kur Saš a man ieteica nopirkt ļ oti garš ī gus ā bolus par ļ oti mazu cenu. Ā boli tika pā rdoti 2 kg tī klos. Visa grupa, arī es, nopirka, tā teikt, pa ceļ am š os tieš ā m gardos ā bolus. Bet mana mā te neē d ā bolus, un man izrā dī jā s neē rti tos kraukš ķ inā t visu autobusu. Tā pē c dienas es ieliku tī klu koferī un nē sā ju š os 2 kg visu braucienu no viesnī cas lī dz autobusam un atpakaļ . Ā boli tika droš i ē st mā jā s, Kijevā . Otrais "piramidons" bija pulkstenis Ž enē vā , bet treš ais - siers Grujē ras ciematā . Es nezinu, kā nosaukt š okolā des iegā di, kas tiek veikta gandrī z katrā pilsē tā . Vai nu "superpiramidons", vai pavisam palicis bez nosaukuma.
Izbraucam ar laivu pa ezeru. Garā m mums peld labiekā rtotas savrupmā jas, parki un zaļ i zā lā ji. No ū dens skatā s maza nā riņ a, un ezera centrā valda Ž enē vas strū klaka - spē cī ga ū dens strū kla, kas paceļ as lī dz 140 metriem.
Vakarā ejam uz restorā nu krastmalā , mū s sagaida fondī . Ir vairā kas iespē jas, no kurā m izvē lē ties – siers, gaļ a un š okolā de. Sadarbojamies ar jauku pā ri no Harkovas un pasū tā m siera fondī un baltvī na pudeli č etriem. Siers priecī gi rī st katliņ ā un smarž o satriecoš i. Tas ir Gruyè re un Emmental, vistradicionā lā ko Š veices sieru, maisī jums. Kastrolis ir diezgan smags, bet mē s č etri ar to ā tri tiekam galā . Katliņ as apakš ā paliek bieza siera garoza, un tā ir pati garš ī gā kā lieta fondī .
Pilnī gi un apmierinā ti ejam pa krastmalu. Vakara Ž enē va ir ļ oti skaista. Spilgti apgaismotas mā jas atspī d ezera ū denī , veidojot krā sainus paneļ us. Tā nu apbrī nojami sasniedzam viesnī cu. Man jā iet gulē t, rī t bū s aizņ emtā kā diena visā ceļ ojumā . Ar labu nakti, skaistā Ž enē va, bon nuit.
Astotā diena.
Izbraucam no Ž enē vas un š oferis mū s izvadā pa centru, lai vē l pē dē jo reizi apskatī tu pilsē tu. Atvadā mies no Ž enē vas strū klakas, no bulvā riem un mā jā m. Bet ne ar ezeru, jo pa to jā brauc visu dienu. Mums priekš ā ir Š veices Rivjē ra.
Pilsē tu atstā jam caur starptautisko organizā ciju kvartā lu. Gids mums dod piecas minū tes fotoattē lam. Bet, manuprā t, nav ko fotografē t - daž i izkaisī ti debesskrā pji, kas sajaukti ar vecā m mā jā m sociā listiskā reā lisma stilā . Virs Tautu Savienī bas ē kas kā gaiš s plankums plī vo karogi, un š ī ir vienī gā kvartā la dekorā cija.
Mū su ceļ š iet garā m vī na dā rziem gar ezeru. Sā kas daž i fantastiski skati. Kū rorta pilsē tas aizstā j viena otru, un katrā no tā m gribas iziet ā rā un pastaigā ties. Ā rpus logiem pazib elegantas ielas un eleganti uzbē rumi ar dī kstā vē još iem gā jē jiem. Š ķ iet, ka mani sā k š okē t š is skaistums, gribas kliegt: "Stop. Atstā jiet mani š eit uz visiem laikiem. " Es jau to visu mī lu, un š ī s mazā s pilsē tiņ as, un š ī s brī niš ķ ī gā s krastmalas, un š ī s palmas un puķ es, un š is skaistums izstaro tā du mieru, tik ē rtu un ē rtu dzī vi. . .
Iebraucam Lozannā . Pateicoties dabas ainavai, pilsē ta atrodas uz terasē m, kas to atš ķ ir no citā m lielajā m pilsē tā m. Mū su ekskursija sā kas paš ā augš ā , pie katedrā les. Pa ceļ am uz to vienmē r piestā jam pie daudzā m skatu platformā m ar brī niš ķ ī gā m panorā mā m. Pilsē ta guļ , š odien ir svē tdiena. Neguļ tikai bezpajumtnieki, kuru ir pā rsteidzoš i daudz, un tajā paš ā laikā viņ u atstā tie atkritumi. Tas kaut kā izskatā s mež onī gs š ajā burž uā ziskā s dzī ves salā . Gids skaidro, ka pilsē tas varas iestā des katru dienu baro bezpajumtniekus un tā pē c viņ iem Lozannā ir mū ž ī ga tikš anā s. Viņ iem, kā arī citiem atstumtajiem, publiskajā s tualetē s uzstā dī tas speciā las kastes, kurā s tiek izlietas pē c narkotiku izmeš anas lietotā s š ļ irces.
Ieejam katedrā lē , bet gandrī z neko nepamanu, jo Lozannas skati savā skaistumā pā rklā jas ar visiem pā rē jiem skatiem. No ielas uz ielu varat nokā pt pa vecajā m segtajā m kā pnē m, ko mē s darā m. Laika ir maz, gids mū s aicina uz autobusu, un es no visas sirds apzinos lielā ko autobusa tū res trū kumu - nespē ju ilgā k uzturē ties sev tī kamā vietā . Bluķ i uz terasē m lido gar autobusa logiem, un te nu esam Uš as krastmalā . Tagad jū s varat staigā t lī dz Olimpiskajam muzejam. Muzejs atrodas skaistā parkā , kur izkaisī tas visdaž ā dā kā s skulptū ras. Daž as skulptū ras izceļ cilvē ka ķ ermeņ a skaistumu, piemē ram, sportista rumpis, kas sastā v no trim daļ ā m, kas periodiski atdalā s un atkal savienojas. Ir smieklī gas skulptū ras, piemē ram, vī rietis bļ odas cepurē zem lietussarga, no kura plū st ū dens. Ir kā da grand lē dija ar iespaidī giem augumiem. Interesanti, kā du olimpiskā s kustī bas hipostā zi tas simbolizē ? Turpat arī pacifistu piemineklis – revolveris, kura stobrs sasiets mezglā . Pats muzejs ir sajaukums ar stendiem un milzī giem monitoriem, kas demonstrē daž ā du laiku olimpiskā s uzvaras. Muzejā ir liels suvenī ru veikals, kur par lielu naudu var nopirkt somas, T-kreklus utt. ar olimpiskajiem simboliem. Mē s ar mammu nevaram nopirkt brā lim t-kreklu ar Mehiko olimpiskajā m spē lē m.
Nā kamais brī nums mū su ceļ ā ir burvī gā Vevey pilsē tiņ a.
Izkā pjam no autobusa uz liela laukuma, kura galvenie rotā jumi ir sena pils un tradicionā lais franč u karuselis. Ekskursijas galvenais mē rķ is ir piemineklis Č ā rlijam Č aplinam krastmalā . Marš ruts ir vienkā rš s, tā pē c mē s ar mammu š ķ iramies no grupas un dodamies pastaigā vienas paš as. Faktiski š eit ir tikai viena promenā de - krastmala un tai paralē lā s ielas. Ejam pa ielu, kas pati par sevi ir atrakcija. Arhitektū ras mā ju dekorā cijas, izkā rtnes, mā jī gi stū rī š i ar kafejnī cas galdiņ iem – tas viss dveš ar kū rortpilsē tas š armu, relaksā ciju un svē tlaimi. Nogriež amies uz krastmalu. Un š eit ir Č ā rlijs - savā nemainī gajā boulinga cepurē un ar spieķ i. Viņ š kautrī gi skatā s tā lumā , satvē ris pie krū tī m dzelzs rozi. Kā ds apž ē loja Č ā rliju un ielika viņ am rokā dzī vu krē mrozes pumpuru, kura krū mi aug turpat krastmalā . Tā viņ š paliek bildē s, cauri parkam rā dot ziedus ar smalku pumpuru sirdī .
Ejam pa krastmalu, ū denī peldoš u gulbju pavadī bā . Vispā r Š veices pilsē tā m gulbji un pī les ir tikpat izplatī ti kā mums balož i un zvirbuļ i. Jebkurā vietā , kur ir ū dens virsma, š ie skaistie putni noteikti dzī vos. Gulbji praktiski nebaidā s no cilvē kiem un biež i ņ em no rokā m gardumus. Tā pē c visi tū risti piebā za somas ar ruļ ļ iem un pie katras izdevī bas pabaro š os lieliskos ubagus. Mē s ar mammu arī nevaram iet garā m un rakņ ā ties pa somā m, meklē jot melī gu maizi.
Laukumā pie pilsē tas teā tra tika uzcelts iekš telpu paviljons. Un š odien iedzī votā jiem tiek organizē ta vietē jo amatnieku darbu izstā de un izpā rdoš ana. Labprā t pievienojamies š veicieš u pū lim un klejojam no letes uz leti. Tie pā rdod gaisī gas sievieš u cepures, mā kslinieciskus lē jumus, oriģ inā las stā vlampas, no improvizē tiem materiā liem izgatavotus spoguļ us un pulksteņ us, keramiku. Patī kami uz mirkli sajusties kā Vē vejas iedzī votā jam, kurš svē tdien atnā cis uz savu kaimiņ u izstā di. Starp citu, cenas visiem produktiem ir diezgan pieņ emamas pat mums, nabaga tū ristiem.
Iekā pjam autobusā un dodamies uz Š veices Rivjē ras pē rli – Montrē pilsē tiņ u. Krastmalas sā kumā mū s atlaiž uz bezmaksas lidojumu un dod pā ris stundas laika. Pagā juš i garā m pirmajiem metriem neviļ us apstā jamies. Mū su priekš ā ir Ē dene. Tā du skaistumu vē l nebiju redzē jusi. Kreisajā pusē ir mā jas un viesnī cas, kas celtas Belle Epoque stilā , kas nozī mē , ka tā s ir ne tikai skaistas, bet arī greznas. Visa krastmala ir aprakta apstā dī jumos un ziedos. Kas te nav. Priedes, egles, ciedri, priedes, palmas, daudz daž ā du krū mu un man nezinā mu krū mu. Un ziedi ir kaut kā da krā su sacelš anā s. Visas krā sas un toņ i, formas un izmē ri. Satriekti klī stam pa krastmalu, visu aizmirstot. Š ur tur ir nelielas skulptū ras. Zā lā jā iepretim viesnī cai Montreux Palace atrodas arī pieminekļ i, piemē ram, Fredijam Merkū rijam vai Vladimiram Nabokovam. Tajā paš ā zā lienā
