Atcerēties
Nejauš s ceļ ojums uz Brestu. Nepazī stama pilsē ta. Un tikai viena galvenā asociā cija: Brestas cietoksnis. Tā pē c, kad laika limita dē ļ radā s jautā jums, ko Brestā apskatī t pē c pā ris stundā m, neviens par to ī sti nedomā ja. Tač u nebiju iedomā jusies, ka militā rā muzeja apmeklē jums var atstā t tik spē cī gu iespaidu. Lai gan Brestas cietoksnis nav tikai muzejs. Š is ir parks, kur mā miņ as staigā ar ratiņ iem, pusaudž i brauc ar skrituļ slidā m un velosipē diem. Pī les peld upē :
Un sā kumā , stā vot autostā vvietā pie ieejas, nerodas skumjas domas. Bet š eit jū s ieejat zem milzī gas betona "zvaigznes" arkā m,
jū s redzat cietokš ņ a sienas, kuras ir noš ķ eltas kara un laika dē ļ :
Jū s dzirdat vienmē rī gu metronoma sitienu, sprā gstoš u š ā viņ u svilpi un rū koņ u, kā arī Levitā na noslī pē to balsi: "Š odien, 22. jū nijā , bez kara pieteikš anas. . . ". Un viss, jau nodevī gi kož degunā un asaras vā rā s acī s.
Iespē jams, pirmais, kas pā rsteidz Brestas cietoksnī , ir tas, cik viss ir pā rdomā ti, svinī gi, aizkustinoš i un tajā paš ā laikā kaut kā nepretenciozi. Bet tikai lai atcerē tos. Tā , piemē ram, memoriā la bū vniecī bas laikā no zemes tika izņ emtas 823 cietokš ņ a aizstā vju mirstī gā s atliekas. Viņ i visi tika pā rapbedī ti pie Mū ž ī gā s liesmas kompleksa teritorijā . Bet vietā s, kur tika atrasti miruš ie, ir nelielas plā ksnī tes ar uzrakstiem par to, cik cilvē ku vienā vai otrā vietā atrasts. Un tas arī sniedz ekskursiju pa cietoksni kā du ī paš u drā mu.
Teritorija ir ļ oti labi kopta. Ne pagā juš ā gada lapiņ a, ne izsmē ķ is, ne papī rs nekur. Neskatoties uz to, ka arī nesatikā m nevienu apkopē ju. Visā s neaizmirstamajā s vietā s ir svaigi ziedi.
Mē s staigā jā m pa muzeja kompleksu it kā pretē ji pulksteņ rā dī tā ja virzienam. Tā pē c mē ģ inā š u par visu redzē to stā stī t tā dā paš ā secī bā .
Laikam visi PSRS dzimuš ie zina, ka Brestas cietokš ņ a galvenā ieeja ir milzī ga piecstaru zvaigzne, kas izgrebta vaļ ņ os izgrieztā betona bluķ ī .
Nedaudz tā lā k pa kreisi no ieejas, militā rā aprī kojuma vietā , varat apbrī not leģ endā ro T-34
un citi kā purķ ē ž u militā rie transportlī dzekļ i, un uz tiem ir atļ auts kā pt, visu aptaustī t un griezt. Ī sā k sakot, visu vecumu "junks" ir sajū smā...
Pa labi no vietas - vienī gā vieta cietokš ņ a teritorijā , kur var paē st - kafejnī ca "Citadele". Mē s laika trū kuma un nepiecieš amī bas dē ļ kafejnī cu neapmeklē jā m.
Priekš pusē ir redzama Mukhavetsas upe
un tieš i blakus - milzī ga skulptū ra "Slā pes":
Cietokš ņ a ū densapgā des sistē ma tika pā rtraukta jau pirmajā kara dienā . Un ū dens bija vajadzī gs visiem: gan cilvē kiem, kas aizstā vē ja cietoksni, gan aizsardzī bas ieroč us – lož metē jus. Un tagad š ķ iet, ka upe ir pavisam tuvu, bet ū deni dabū t nav iespē jams: pieejas cauru diennakti izš ā va cauri vā cieš i. Un, protams, mums ir jā izsaka atzinī ba tē lniekam. Š is 13 metrus garais betona karavī rs, kas stiepjas ar milzī gu ķ iveri upes virzienā...
Es atcerē jos filmu "No debesī m nolaiduš ies" ar A. Abdulovu un V. Glagoļ evu. Un arī tieš i tajā brī dī , kad bijā m karavī ra tuvumā , mums pā ri lidoja vairā ki dzē rvju bari.
Pa labi no upes atrodas Baltā s pils drupas.
Savulaik tur tika parakstī ts Brestļ itovskas lī gums. Un tad, 1918. gadā , Brestas cietoksnis teritoriā li piederē ja Polijai. Netā lu no pils - vienī gais muzejs memoriā la teritorijā , uz kuru mums izdevā s tikt - Brestas cietokš ņ a aizsardzī bas muzejs.
Man ir kauns teikt, bet mē s ieradā mies Baltkrievijā bez vietē jā s naudas. Cietokš ņ a tuvumā un tā teritorijā nav siltummaiņ u. Tā pē c ļ oti priecā jā mies, kad izrā dī jā s, ka par ekskursiju var norē ķ inā ties ar bankas karti. Jaunkundze logā laipni informē ja, ka pieauguš o biļ ete maksā tikai 5 rubļ us, par ieeju atseviš ķ ā ieroč u telpā jā maksā.2 rubļ i, vē l daž i par audiogidu. Kopā par diviem 21 rublis. baltkrievu. Kad kartes ī paš nieks vē lā k saņ ē ma SMS, ka no kartes ir atskaitī ts kaut kas apmē ram UAH 300.00. – bija pā rsteigti. Bet izrā dī jā s, ka muzeja apmeklē jums ar audiogidu vienam apmeklē tā jam maksā tikai 11 Baltkrievijas rubļ us. Bet pē c likmes Nacionā lā s bankas tik daudz, cik 160 UAH. (apmē ram 6 eiro). Vietē jiem un ā rzemniekiem tarifā nav atš ķ irī bas.
Aizsardzī bas muzejs bija iespaidī gs. Lai gan, godī gi sakot, ja es bū tu viena, es nekad tajā neiedziļ inā tos. Tač u, ieraugot izkā rtni, mani pavadoš ā kolē ģ a acs kā ri iemirdzē jā s. Man bija jā dalā s ar viņ a interesē m. Ko es nemaz nenož ē loju. Patika. Pirmkā rt, ļ oti saprā tī gs audio ceļ vedis. Ne tikai tas, ka katrā zā lē stā sta par tajā esoš ajiem eksponā tiem. Par ī paš i interesanti – atseviš ķ s stā sts, atseviš ķ s stā sts. Visu var nofotografē t/uzfilmē t. Pilnī gi bezmaksas. Patī kami apkopē ji muzeja zā lē s nepavada stundas. Viņ i pastā stī s, kas ir svarī gi/interesanti redzē t/dzirdē t š eit vai tur, un viņ i cenš as pievē rst jū su uzmanī bu daž ā m detaļ ā m, kuras jū s neesat pamanī juš i. . . Vā rdu sakot. Viņ i dara visu iespē jamo, lai jū s pā rsteigtu par muzeju. Un, godī gi sakot, tas ir ļ oti valdzinoš i un aizkustinoš i.
Pē c ieejas izstā des var aplū kot 18. –20. gadsimta griezī gos un kā jnieku ieroč us.
Pat es aizdomā jos : ). Lai gan es esmu meitene. Bet, protams, daudz pievilcī gā ki man bija pavisam citi eksponā ti:
Pā rvietojoties no zā les uz zā li, jū s uzzinā sit par pilsē tas vē sturi, tā s dalī bu Pirmā pasaules kara notikumos. Un par to, kā laiks apstā jā s 1941. gada 22. jū nijā :
Un par Tē vzemes aizstā vjiem. Tie, kas izvē lē jā s nā vi:
Veidojot muzeja ekspozī ciju, tika rasts neparasts risinā jums: uz balta fona iespiesti izdzī vojuš o cietokš ņ a aizstā vju portreti. Tie, kas gā ja bojā kaujā s, ir uz melna. Un kā dā brī dī tu saproti, ka balto palagu ir ļ oti maz. . .
Ejot pa istabu komplektu un nejauš i atgriež oties, es biju pā rsteigts par to, kā haotiskie melnā fona fragmenti un baltie akmeņ i aiz tā izveidojā s par skaitli 1941:
Pastaigā joties pa muzeja kompleksu, nav iespē jams nepamanī t bizantieš u stila baznī cas absolū ti satriecoš o skaistumu.
Izrā dī jā s, ka š ī ir garnizona baznī ca, dzimusi 1876. gadā , Sv. Nikolaja baznī ca. 20. gadsimta sā kumā tas bija galvenais Rietumkrievijas reģ iona templis. Pē c Rī gas miera lī guma parakstī š anas Bresta kļ uva par Polijas pilsē tu Brestļ itovski, bet baznī ca kļ uva par Romas katoļ u garnizona baznī cu. Un tieš i pirms Lielā Tē vijas kara, jo 1941. gadā teritorija, kurā atradā s Bresta, tika nodota Padomju Savienī bai, templis kā nevajadzī gs tika pā rveidots par armijas klubu. Nu, tā kā baznī ca celta salas augstā kajā vietā , no kurienes vienā mirklī redzama visa cietokš ņ a teritorija, 1941. gada karadarbī bas laikā tā kļ uva par nozī mī gu aizsardzī bas objektu. Vairā kas reizes gā ja no rokas rokā . Vienā no vē sturiskajā m fotogrā fijā m redzama Hitlera un Musolī ni tikš anā s garnizona templī (armijas klubā ).
Sv. Nikolaja baznī ca karadarbī bas laikā tika nopietni bojā ta. Un restaurā cijas darbi sā kā s tikai 1994. gadā . Tā tas izskatī jā s 2000. gadā :
Tač u š odien tas vienkā rš i mirdz ar lī niju tī rī bu un kaut kā du neskartu baltumu:
Ieeja templī ir bez maksas, kā arī iespē ja tajā uzņ emt attē lus/video.
Interesanti, ka atjaunotajam templim neatkarī gā s Ukrainas valdī ba dā vinā ja 7 zvanus. Uz lielajiem zvaniem ir uzraksts: “Tē vijas aizstā vju piemiņ ai. Leonī ds Kuč ma.
Pie garnizona baznī cas atrodas draudzes mā ja.
Laika trū kuma dē ļ mē s arī neiedziļ inā jā mies.
Drosmes piemineklis ir redzams gandrī z no jebkuras vietas memoriā lā kompleksā .
Viņ i saka, ka savulaik piemineklis tika iekļ auts pasaules neglī tā ko pieminekļ u reitingā . Nezinu, kā dā m garī gajā m ī paš ī bā m jā piemī t, lai š o pieminekli par tā du atpazī tu, apzinoties, ka tā pakā jē ir trī s lī meņ u piemiņ as plā ksnes, zem kurā m guļ ī sti cietokš ņ a tautas aizstā vji. Grū ti iedomā ties, kā das jū tas cilvē ki ierodas Brestas cietoksnī.9. maijā . Mē s bijā m darbdienā saulainā pavasara dienā . Bet es tikai gribē ju klusē t, pieskarties ar roku aukstajam marmoram, norī t asaras un domā t par to, cik ļ oti es vē los mieru. Visur. Visā pasaulē . Lai cik banā li tas izklausī tos.
Sē rojoš ais uzvaroš ais karavī rs ir ieliets betonā , skulptū ras augstums ir 33.5 m.
Pieminekļ a aizmugurē ir augsti reljefi, kas attē lo Brestas cietokš ņ a aizstā vē š anas epizodes.
Š eit ir simts metrus garš obelisks Mosinas sistē mas krievu š autenes č etrpusē jas bajonetes formā .
un Mū ž ī gā liesma:
Par tā laika novatoriskajā m tehnoloģ ijā m, kas izmantotas š o pieminekļ u veidoš anā , varat lasī t Brestas cietokš ņ a vietnē : http://brestcity.com/blog/karta-brestskoj-kreposti
Jā saka, ka Brestskaja faktiski kļ uva par cietoksni pē c vairā kā m pā rbū vē m. Un sā kotnē ji 1842. gadā uz dabiskas salas, ko veido Bug un Mukhavets upes, tika uzcelta citadele jeb centrā lais nocietinā jums - divas divstā vu sarkano ķ ieģ eļ u kazarmas ar divu metru biezā m sienā m, kas noslē gtas gredzenā , 1.8 km garumā . 500 citadeles kazemā ti bija paredzē ti 12 tū kstoš iem cilvē ku. No astoņ iem cietokš ņ a vā rtiem ir saglabā juš ies pieci.
Terespoles vā rti, kas atrodas aiz Drosmes pieminekļ a kreisā s puses, pirms kara bija trī sstā vī gi, un tiem virsū atradā s 2 milzī gas tvertnes, no kurā m ū dens tika piegā dā ts citadeles ū densvadam. Tieš i pa š iem vā rtiem 1941. gada 22. jū nijā cietoksnī ienā ca vā cieš i. Vā rti ir stipri bojā ti, un to augš ē jā daļ a ir pilnī bā iznī cinā ta.
Pie Terespoles vā rtiem - piemineklis Brestas cietokš ņ a varoņ iem-robež sargiem.
Piemineklis tika uzcelts uz ē kas drupā m, kur kara sā kumā atradā s robež punkts un komandantū ra, un tika uzcelts 2011. gadā , daļ ē ji par Krievijas robež sargu piesaistī tajiem lī dzekļ iem. Ukraina un Kazahstā na.
Kholmas vā rti ir ļ oti skaisti.
Cholmsky - jo kā dreiz caur viņ iem gā ja ceļ š no Brestas (toreiz Polijas Brestļ itovska) uz Polijas pilsē tu Č elmu. Un Terespole, par kuru rakstī ju iepriekš , ir nosaukta poļ u Terespoles vā rdā . Netā lu no Holmskas vā rtiem kazarmu ē kā atrodas Brestas reģ ionā lā mā kslas galerija. Un (atvainojos par dzī ves prozu) absolū ti bezmaksas tī ras sabiedriskā s tualetes.
No Holmskas vā rtiem varat doties pā ri tiltam uz slimnī cu salu. Š eit jū s varat apmeklē t Piedzimš anas-Bogoroditsky klosteri. Laika trū kuma dē ļ netikā m. Un mū s apturē ja brī dinā juma zī me, ka ir sā kusies pierobež as zona. Jau mā jā s no interneta uzzinā ju, ka uz citu salu – Pogranič niju – uz Brestas cietokš ņ a Terespoles nocietinā jumu var nokļ ū t ikviens, kuram ir pase. Vienī gais, ka tū ristam bū s jā maksā valsts nodeva (tā lielumu, diemž ē l, nezinu).
Berestje arheoloģ ijas muzejs atrodas Hospitā ļ u salā . Mē s arī viņ am "gā jā m garā m". Bet velti. Muzejā eksponē ts 4 m dziļ š izrakums, tajā atrodas rokdarbu kvartā la daļ a, kurā ir 2.13. (minū ti! ) C. dzī vojamā s un saimniecī bas ē kas, 2 ielu ietves, palisā de.
Tu tikko rakstīji, lai neļauj autobusu vadītājiem sabojāt brīvdienas. Pieņemsim, ka viņi nelutina mani, viņi noteikti lutina jūs ar lielu naudu. Nezinu kā tu, protams, gāji atvaļinājumā, bet es tev nepiekrītu teikt, ka autobusi saka, ka viņi visu sabojā, nopērc normālu autobusa tūri uz 2 nedēļām un brauc un tev nebūs greizas pozīcijas un nakšņošana autobusā, šādas ekskursijas izmaksas divu nedēļu garumā ir līdz 1000 eiro viegli. Ēģipti es nemaz neņēmu par piemēru, šīs valstis vispār neatpazīstu, mūsējie brauc uz turieni tikai aprīt un iedzert, bet ne daudz vairāk par 1200 eiro uz Šveici ar reisu no Pēterburgas un atpakaļ , ar ekskursijām, ar ēdināšanu un individuāli, tas ir pilnīgi nereāli )
Вы просто написали не разрешайте автобусникам портить вам отдых. Допустим мне они не портят, Вам с кучей денег они конечно портят. НЕ знаю как Вы конечно раньше ездили отдыхать, но сказать что автобусы мол все портят я с Вами не согласен, купите нормальный автобусный тур на 2 недели и езжайте и не будет вам скрюченых поз и ночевок в автобусе стоимость такого тура на две недели до 1000 евро легко. В пример Турцию Египет я вообще не брал, я эти страны вообще не признаю, народ наш едет туда просто чтобы пожрать и бухать, но ненамного больше 1200 евро в Швейцарию с перелетом с Питера и обратно, с экскурсиями, с питанием и индивидульно это нереально вовсе )
Nu līdz maksimums 1000 eiro ar lidojumu no Pēterburgas uz Šveici? Jā, pat uz divām nedēļām :) Vai zini, ka tikai biļete turp un atpakaļ regulārajam lidojumam ekonomiskajā klasē nevis brīvdienās no Sanktpēterburgas uz Cīrihi maksā sākot no 400 eiro? Varu tikai minēt, kā tu tur “atpūtīsies” pēc divām nedēļām, iztērējot 32 eiro dienā par izmitināšanu un ēdināšanu :) Pasaki kādu viesnīcu!!! Jā, tu rakstīji, ka šajā cenā ir iekļautas arī ekskursijas???
Ну ну максимально до 1000 евро с перелетом из Питера в Швейцарию? да еще и на две недели:)?? А вы знаете что только авиабилет туда и обратно регулярным рейсом в эконом классе и не в праздничные дни из Питера до Цюриха стоит от 400 евро? Мне остается только догадываться как вы там за две недели "отдохнете" тратя в день на проживание и питание по 32 евро в день:) Подскажите отельчик!!! , да Вы написали что в эту цену еще и экскурсии входят???
Esmu arī par individuālo tūri, jo. negrib iet uz restorāniem un veikaliem, no kuriem tad gidi saņem komisijas
я тоже за индивидуальный тур, т.к. не хочеться ездить в рестораны и магазины, с которых гиды потом получают комиссионые
Nezinu, cik maksā biļete no Sanktpēterburgas, bet no Maskavas turp un atpakaļ maksā 900 Šveices franku. minimums. Laba viesnīca ar brokastīm maksā vismaz 80 līdz 120 frankus par nakti, atkal atkarīgs kur? Kurā kantonā vai vispār pilsētā vai nepilsētā. Braukt ar autobusu uz Šveici .. nevaru iedomāties, ka tas nav visiem.Kas attiecas uz pašu Šveici, tad valsts ir dārga, vienkāršā picērijā vakariņās vai pusdienās diviem maksā vismaz 100 Šveices frankus. bez laba vīna. Atkal skatos kur...
Незнаю, сколько билет стоит из Санк Петербурга, а вот с Москвы литеть стоит туда и обратно 900 Швейц.Франков. минимум. Отель с завтраком хороший стоит минимум от 80 до 120 фр.за ночь, зависит опять где? В каком Кантоне или вообще в городе или в не города. На овтобусе ехать до Швейцарии..представить не могу это не для каждого.То что касаеться самой Швейцарии, страна дорогая, в простой пицерии по ужинать или по обедать стоит на двоих минимум100 Шв.Фр. без хорошего вина. Опять смотря где...
Jā, varu teikt, ka par nedēļu ar lidojumu un viesnīcu utt., saņemsiet 1200 eiro. Nepietiek. Neaizmirstiet, ka viena nakts maksā vismaz 80 CHF. Viesnīcā .
Да, могу сказать, что на неделю с перелётом и с отелем и.т.д Вам 1200 ев. Не хватит.Вы не забывайте одна ночь стоит минимум от 80 Шв.Фр. в отеле .