Jaungada brīvdienas. 1. daļa. Ciemošanās pie Ziemassvētku vecīša.
- Ko jū s darī siet Jaungada brī vdienā s? Varbū t brauksim uz Minsku 6-7?
Tā tad dienu pirms Jaunā gada man piezvanī ja mans vecais draugs un kursa biedrs, cerot pavadī t laiku kopā .
Bet par viņ a nož ē lu man jau bija plā ni. Turklā t š ie plā ni parā dī jā s tikai decembra sā kumā , kad laikapstā kļ i "pā rspē ja" temperatū ras rekordus, un dzimtā pilsē ta tika aprakta dubļ os un trulumā no reaģ entu un sniega trū kuma. Atcerē josTē va Frosta rezidenci Belovež as Puš č ā , un vē lme pagarinā t bē rnu brī vdienas tikai pastiprinā ja vē lmi turp doties.
Tuvā ko dienu laikā pē c mā jokļ a uzraudzī š anas sapratu, ka par dienas cenu, kas ir mazā ka par 100 $/eiro, diez vai kaut kas tiks atrasts. Bet es kā zirgs ar ž alū zijā m jau redzē ju mē rķ i un virzienu tikai uz priekš u. Jau izmisī gi vē loties ietaupī t naudu, es atradu agroī paš umu 80 km attā lumā no Puš č as un 40 km no Brestas, kur viņ i piedā vā ja istabu 4 personā m ar autostā vvietu un internetu par 65 eiro uz 2 dienā m.
3. janvā rī ap pulksten 11.00 devā mies ceļ ā pa jau nobraukto taku un pē c 9-10 stundu brauciena cauri vā rtiem braucā m uz Veronikas sē tu Borisovas ciemā , Brestas apgabalā . Viesmī lī gā saimniece mū s sagaidī ja, neskatoties uz vē lo stundu, palī dzē ja izmitinā ties, parā dī ja, kur atrodamies. Mums ierā dī tā istaba bija silta un liela. Starp citu, visas vietas lauku sē tā jau bija aizņ emtas mū su ieraš anā s brī dī . Un nav brī nums, jo laba atraš anā s vieta pā ris desmitus metru no Minskas-Brestas š osejas vilina tranzī tceļ otā jus. Š eit jū s varat pasū tī t brokastis no saimnieces. Un koplietoš anas virtuve, vanna un tualete bija vienī gie š ī s naktsmī tnes trū kumi.
Nā kamajā dienā , izgulē juš ies (esam atvaļ inā jumā ), mē s devā mies uz Belovež sku. Ceļ š caur Zhabinku, Kamencu uz Kamenyuki ciemu ir praktiski bez automaš ī nā m ar labu pā rklā jumu. Mums pat š ķ ita, ka esam kļ ū dī juš ies ar virzienu.
Tomē r mū su š aubas kliedē ja ceļ u policijas inspektors pie Belovež as Puš č as vā rtiem, kurš apgrieza visas tuvojoš ā s automaš ī nas, sakot, ka nav brī vu stā vvietu. Tā , atstā jot maš ī nu gar ceļ u, devā mies uz biļ eš u kasi. Pazaudē juš i rindā ne vairā k kā.5 minū tes, kļ uvā m par rezidences un dzī vnieku iež ogojuma biļ eš u ī paš niekiem. Uz biļ etē m bija norā dī ts autobusa atieš anas laiks, un mē s to pavadī jā m pie sē klu stendiem.
Autobusā nav fiksē tas sē dvietas, bet biļ eš u skaits tiek pā rdots atbilstoš i vietu skaitam autobusā . Rindā visi cilvē ki, pā rsvarā ar bē rniem, ir adekvā ti un dzī vespriecī gi. Tā pē c neskaidrī bu nebija. 15-20 minū tes ceļ ā cauri Belovež as Puš č ai, un esam pie rezidences vā rtiem.
Nav jē gas runā t par konkursiem un jautrī bu, ar ko svē tku organizatori priecē ja viesus. Tač u, godī gi sakot, garlaikotu cilvē ku nebija. To veicinā ja arī viegls sals, tā pē c visi dejoja apaļ as dejas, sauca Ziemassvē tku vecī ti, vē lē jā s un fotografē jā s.
Noslē gumā visi saņ ē ma saldas dā vanas un, gaidot atgrieš anā s autobusu, varē ja baudī t karstu tē ju ar pankū kā m ar medu un ievā rī jumu.
Lē mums nekavē joties iegā dā ties biļ etes uz korpusiem bija pareizs. Atceļ ā autobuss apstā jas pie nož ogojumiem, kas atrodas vistā lā k no ieejas Belovež skas Pushč a.
Tā dē jā di, ejot pa nož ogojumiem ar dzī vniekiem, jū s atgriež aties vietā , kur atstā jā t savu personī go transportu.
Pabeidzot, bija gardas vakariņ as kafejnī cā tepat Belovež as Puš č as teritorijā .
Kas gan citiem daž kā rt vajadzī gs, izņ emot svē tku sajū tu un ī slaicī gu atgrieš anos bē rnī bā !
