Latvija

brazīliešu pīrāgs

27 Maija 2008 • Ceļošanas laiks: no 28 Septembris 2005 ieslēgts 13 Oktobris 2005
Reputācija: +39
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Ko var uzskatī t par Brazī lijas simbolu? Valsts himna, karogs, ģ erbonis?

Ak, protams. Tas viss ir patiesi, bet pā rā k formā li.

Varbū t pasakaini skaista daba, futbols, noziedzī ba, samba, krā saini karnevā li? Zinā mā mē rā arī . Bet paš i š ie simboli visā valstī nav tik vienveidī gi un, atkarī bā no valsts, tiem ir sava lokā lā specifika.

Mū su idejas par Brazī liju ir pā rklā tas ar spē cī gu romantikas piesitienu un ir ļ oti tā lu no realitā tes. Ko mē s ī sti zinā m par š o Latī ņ amerikas valsti?

Visas mū su zinā š anas balstā s galvenokā rt uz literā riem avotiem, kuru autori Daniils Harms jeb Ilfs un Petrovs nekad nav bijuš i Brazī lijā . Izlasot stā stus par to, kā Kolka Pankins un Petka Erš ovs gribē juš i lidot uz Brazī liju, lielā kā daļ a mū su krievvalodī go lī dzpilsoņ u sapņ o par to paš u.

Nē , odiozā Ostapa Bendera figū ra, kas, jā saka, deva vislielā ko ieguldī jumu lielā brazī lieš u sapņ a ī stenoš anā , mū s joprojā m vajā.


Man personī gi Brazī lija tagad, pē c atgrieš anā s no turienes, š ķ iet liels, liels pī rā gs, kas sastā v no slā ņ iem, no kuriem katrs ir pilnī gi atš ķ irī gs - gan garš ā , gan krā sā , gan materiā lā , gan, visbeidzot, personī gajā vizuā lajā uztverē . Tajā paš ā laikā vislielā ko baudu var gū t, tikai izmē ģ inot visas kā rtas kopā.

Ir ceļ oš anai "ē rtas" valstis, arī neatkarī gas.

Tajos ir viss, kas nepiecieš ams tū ristam – labi izveidots serviss, nepiecieš ams atrakciju komplekts, kas katrs atrodas noteiktā "plauktā ", atbilstoš i apmeklē tā ju vajadzī bā m, tas ir, viņ u mentalitā tei un kabatai.

Par š ī m valstī m ir zinā ms gandrī z viss - no grā matā m, televī zijas un radio programmā m, kas iemī ļ otas kopš bē rnī bas, un tagad arī no interneta.

Parasti kā ds tur jau ir bijis pirms mums - radi, paziņ as, paziņ u paziņ as un tā bezgalī gi.

Un ir valstis, kas nav ī paš i "ē rtas" tū rismam, pat organizē tas. Tas drī zā k ir paredzē ts tiem, kam patī k kaut kas ekstrē ms, neparasts. Arī š ā du valstu izvē le ir diezgan bagā ta. Un informā cija par viņ iem, gluž i pretē ji, ir ļ oti trū cī ga.

Ir valstis, kur viņ i "mī l" tū ristus, pareizā k sakot, savu maku.

Un ir tā di, kur ciemiņ us vienkā rš i gaida, mī l atklā ti un patiesi.

Manuprā t, viss iepriekš minē tais ir ļ oti piemē rots tā dai no mums tik tā lu valstij kā Brazī lija - saskaitiet visas š ī s ī paš ī bas un iegū stiet to paš u "pī rā gu", kuru es devos izmē ģ inā t paš ā pavasara sā kumā tur, dienvidu puslodē.

Un viņ š devā s ceļ ojumā , kā vienmē r, individuā li, kas š ajā Brazī lijas gadī jumā ir sava veida ekstrē ms variants.

Š is diezgan riskants, personiskā s droš ī bas ziņ ā , ceļ ojums daļ ē ji ir saistī ts ar manu zinā š anu trū kumu par daž ā m Brazī lijas iezī mē m un daļ ē ji arī pā rmē rī gu paš apziņ u.

Un tomē r, mani vientuļ ie klejojumi pa milzī gas, piektā s lielā kā s valsts plaš umiem, manā atmiņ ā atstā ja daudz iespaidu, patī kamu un ne pā rā k, bet galvenais ir vē lme atgriezties, lai vai kā , kaut kā rtē jo reizi, un , ja iespē jams, un vairā k.

Pirmā daļ a - Salvadors de Bahia

Planē ta Brazī lija


Lī dz ar Ostapa Bendera vieglo pieteikš anos lielā kajai daļ ai cilvē ku, kas uzauguš i Padomju Savienī bā , Riodež aneiro pilsē ta simbolizē ja visu Brazī liju un š ķ ita kā brī niš ķ ī gs sapnis, kaut kas nereā ls, pā rdabisks.

Un ī stā Rio ir milzī ga mū sdienu metropole un tur dzī vo pat septiņ padsmit miljoni cilvē ku.

Tie ir ne tikai Kopakabanas un Iponemas daudzu kilometru krastmalas un pludmales ar neskaitā mā m viesnī cā m, restorā niem, ielu kafejnī cā m un dī kdienī gu tū ristu pū ļ iem, bet arī viens no pasaulē lielā kajiem augsto tehnoloģ iju kompleksiem – augstā s tehnoloģ ijas, Dienvidamerikas * Silī cija ieleja. *.

Tač u Brazī lija nav tikai Riodež aneiro.

Sanpaulu ir treš ā metropole pasaulē aiz Tokijas un Mehiko – oficiā li divdesmit miljoni iedzī votā ju, neoficiā li – divdesmit pieci, bet neviens ī sti nezina, cik, un neviens arī negrib zinā t. Š ī pilsē ta, kas ir rekordiste pē c slepkavī bu skaita uz vienu iedzī votā ju, vienlaikus ir viens no pasaulē lielā kajiem augstā s modes centriem, banku un investī ciju kompā niju pilsē ta un lielā kais industriā lais centrs Dienvidamerikā . Tikai viena Sanpaulu automobiļ u rū pniecī ba gandrī z pusei planē tas raž o tā du prestiž u zī molu automaš ī nas kā Ford, Volkswagen, Honda.

Salvadora ir treš ā lielā kā un krā sainā kā pilsē ta Brazī lijā . Š eit joprojā m valda to laiku gars, kad tā bija valsts galvaspilsē ta. Protams, pagā tnes diž enums jau sen ir pagā jis, tač u vecā s koloniā lā s Brazī lijas atmosfē ra ir jū tama vecpilsē tā uz katras ielas.

Brazī lija ir pā rā k liela, lai to saprastu no pirmā acu uzmetiena, vismaz daļ ē ji. Un par valsti to mū su izpratnē ir grū ti nosaukt. Š ī ir planē ta, kas absorbē jusi daž ā das kultū ras - Indijas, Eiropas, Ā frikas, ar vairā kā m klimatiskajā m un dabas zonā m, mū ž zaļ o tropu mež u valsti, milzī gā m upē m un karstu, š ķ ietami nesaderī gu tautu sajaukumu, kas veido vienotu Brazī lijas nā ciju.

Š ajos manos iespaidos jū s neatradī siet stā stu ne par Riodež aneiro, ne Amazones deltas mež onī gajiem mež iem, ne "zelta trī sstū ri".


Š ī ekskursija bija ekstrē ma ne tikai pē c formas, bet arī pē c satura - manis apmeklē tā s vietas tikai sā k iepazī t krievvalodī go tū ristu vidū , tač u š is process pē dē jā laikā norit ļ oti intensī vi.

Salvador de Bahia - pirmais ieskats ceļ ā no lidostas

Gatavojoties š im braucienam, uzgā ju informā ciju, ka Brazī lijas Bahijas š tatā viņ iem praktiski nav sveš i krievvalodī gie tū risti. Tam bija grū ti noticē t.

Patieš ā m, vē l nesen š is š tats nebija prioritā te Brazī lijas tū rē s gan krieviski, gan krievvalodī gajiem tū ristiem no Izraē las, Vā cijas, ASV un citā m valstī m. Interesanti, ka daudzi mani sarunu biedri tur nezinā ja, ka vispā r pasaulē ir tā da valsts - Krievija. Viņ i pazina Vā ciju, Izraē lu, Austrā liju, un, jautā ti par Krieviju, viņ i skatī jā s pā rsteigti un kratī ja galvu.

Lidojums uz citu puslodi ir viens no ne tik patī kamajiem š ā du ceļ ojumu aspektiem.

Lidojumi ir gari, un tā pē c daudz kas ir atkarī gs no pā rvadā tā ja.

Saskā ros ar nelielu aviokompā niju un atbilstoš u lidmaš ī nu - visa lidojuma laikā gandrī z neizdevā s atslā binā t muskuļ us un izstiept kā jas.

Lidojuma ilgums uz Salvadoru ir piecpadsmit stundas.

Pabeidzot vakardienu virs okeā na, atgriezā mies pie tā - laika starpī ba ar Maskavu ir septiņ as stundas.

Nosē š anā s Salvadorā Brazī lijas valoda - lū dzu, nejaukt ar Salvadoru, tā da paš a nosaukuma Centrā lamerikas valsts galvaspilsē tu. Nakts. Vietē jais laiks ir pulksten trī s.

Ieraš anā s zā le ir gandrī z tukš a. Strā dā tikai valū tas maiņ as punkti - divi kioski blakus, cauri sienai, abos kurss ir vienā ds, kā vē lā k izrā dī jā s - izdevī gā kie, tikai daž ā das firmas - kam patī k kura. No malas vairā ki policisti uzmanī gi vē ro. Viņ iem blakus ir droš ī bas dienesta pā rstā vji civilā apģ ē rbā , viņ us ieraugot nevar nokļ ū dī ties.

Tikai tagad, nokā pis no debesī m uz zemi, atceros, kas mani atveda uz valsti ar ļ oti augstu noziedzī bas lī meni. Bet, gatavojoties braucienam, š is fakts tika uztverts diezgan abstrakti. Tagad, redzot policistu skatienus pustukš ajā lidostas zā lē , es jutos nedaudz neomulī gi. Bet kas izdarī ts, tas izdarī ts.


Ā rpus terminā ļ a ir liela taksometru pietura. Visi braucē ji ir vienā glī tā uniformā , pietiekami pieklā jī gi un nav tik uzmā cī gi kā , piemē ram, Parī zē vai Romā.

Sā nos, tuvā k citā m durvī m, ir pā ris maš ī nas ar vienā diem taksometra simboliem, kuru vadī tā ji izskatā s nedaudz aizdomī gi, kā viņ u tā lu no jaunā m automaš ī nā m. Toties mierī gi sarunā jas ar policistu, lai gan kas zina, kā da policija te ir. Viens no š iem taksometra vadī tā jiem, garš , resns melnā dains vī rietis, ļ oti pieklā jī gi piedā vā ja savus pakalpojumus. Tā kā sabiedriskais transports tobrī d nebija gaidā ms, nā cā s riskē t.

Pa ceļ am izrā dī jā s, ka manam š oferim bija problē mas ar ceļ u policiju, tā pē c no lidostas braucā m nevis pa galveno š oseju, bet pa citu, alternatī vu, gar Atlantijas okeā na piekrasti, cauri piepilsē tas ciemiem, garā m. daž as noliktavas, darbnī cas un vecas nekoptas ē kas – mans pirmais skatiens uz Brazī liju nebija ī paš i patī kams.

Š ajā s trī sdesmit minū š u braucienā lī dz viesnī cai pa pilnī gi tukš ā m naksnī gā m ielā m satikā m, un es ī paš i domā ju, tikai piecus cilvē kus un pat diezgan aizdomī ga izskata cilvē kus. Tač u katedrā les bija daudz vairā k, un gandrī z pie katras mans š oferis samazinā ja ā trumu un tik traki krustojā s, it kā viņ š nebrauktu ar maš ī nu, bet mierī gi lū gtos baznī cā.

Kad mē s virzī jā mies dziļ ā k pilsē tā , ielas sā ka iegū t pieklā jī gā ku izskatu, un drī z mē s, iepriekš rezervē ti, piebraucā m pie viesnī cas no mā jā m.

Salvadora ir viesnī ca numur viens un papildu viesnī ca

Kā ds glī ti ģ ē rbies afrobrazī lietis reģ istratū rā , norā dot uz pulksteni un bija č etri no rī ta, perfektā angļ u valodā teica, ka manu numuru var saņ emt tikai pē c desmit stundā m, tas ir, pulksten 14 - 00 - tas ir vispā rpieņ emts starptautiskais standarts. Protams, viņ š teica, ka varē tu mani tū lī t pat izkā rtot, bet diemž ē l visas telpas ir aizņ emtas lī dz rī tam, brī vu vietu vē l nav, un viņ š atvainojas.


Tā sā kā s viena no galvenajā m Brazī lijas "atrakcijā m" – tū ristu popularizē š ana, izspieš ana, kur vien iespē jams. Par laimi vai nē , bet par š o jautā jumu es saņ ē mu pietiekami daudz informā cijas, gatavojoties braucienam.

Nož ē lojot, ka bū s jā gaida vē l desmit stundas, reģ istratū ra mani informē ja, ka ir "alternatī vs" variants.

Viņ š kaut kur piezvanī ja, ja vispā r zvanī ja, un uzreiz piedā vā ja atlikuš o nakti, tikai par č etrdesmit dolā riem, pavadī t skaistā viesnī cā , pavisam netā lu, un to paš u nē ģ eru taksistu, kurš visu š o gaidī ja vestibilā . laikam, stā vot nedaudz malā , brī vprā tī gi mani tur aizvedī s, turklā t bez maksas.

Visu varoņ u darbī bu saskaņ otī ba š ajā izrā dē bija acī mredzama.

Tač u izejas nebija.

Pē c piecpadsmit stundu lidojuma sē dē t vē l desmit viesnī cas vestibilā vai pastaigā ties pa nepazī stamu pilsē tu naktī jau ir par daudz. Un, piekritis piedā vā tajiem nosacī jumiem, es to absolū ti nenož ē loju.

Tas pats taksists mani aizveda uz lielisku starptautiskā s klases viesnī cu, kas atrodas paš ā okeā na krastā , kokosriekstu koku un vairā ku citu augstceltņ u ielenkumā . Ideā la tī rī ba visapkā rt. Tā tad vienas rezervē tā s viesnī cas vietā tā izrā dī jā s papildus, bet bija tā vē rts.

Vecā s patriarhā lā s pilsē tas vietā man uzdā vinā ja kaut ko pavisam citu.

Nu izmantosim to, kas mums ir.

Kas ir Salvadora

Runā jot par Bahijas š tatu, es atceros ...skolas ģ eometrijas kursu.

Š ī s zinā tnes pamatā ir aksiomas, uz tā m balstā s primā rā s teorē mas un tad pakā peniski.

Tā tad Bahijas š tatu vē lē tos salī dzinā t ar aksiomu, paš u galveno pamatu, no kura dzima un turpina attī stī ties Brazī lijas valsts. San Salvador da Bahia de Todú , tas ir š tata galvaspilsē tas pilns nosaukums, un š odien tā joprojā m ir valsts *brazī liskā kā vieta*. Tieš i š ī pilsē ta bija pirmā galvaspilsē ta, un tieš i š ajā apgabalā , nedaudz zemā k gar piekrasti, pirmo reizi izkā pa drosmī gais Pedro Kabrā ls, cilvē ks, kurš portugā ļ iem atklā ja Brazī liju. Tā pē c š ī ir vienī gā valsts kontinentā , kur portugā ļ u valoda joprojā m ir oficiā lā valoda.


Drī z Salvadora pā rvē rtā s par savam laikam pirmš ķ irī gu jū ras spē ku bā zi un Portugā les neieņ emamā ko bastionu Jaunajā pasaulē . To daudzē jā dā ziņ ā veicinā ja labvē lī gais ģ eogrā fiskais stā voklis un piekrastes pakā peniskā struktū ra š ajā vietā . Salvadora ir uzcelta augstā Visu svē to lī č a nogā zē . Un tā pē c gan toreiz, gan tagad vē sturiskajā centrā – vecpilsē tā – atrodas divas Salvadoras – augš ē jā un apakš ē jā . Augš pilsē ta jeb Cidade Alta un, pirmkā rt, tā s vecā kais kvartā ls - "Pellorino" vienmē r ir tikusi uzskatī ta par valsts, administratī vā s un garī gā s dzī ves vietu. Š eit atradā s gubernatora rezidence, atrodas katedrā le un tieš i tur dzī voja Brazī lijas slavenā kā s aristokrā tu ģ imenes. Ja vē laties iepazī t ī sto Brazī liju vergu tirdzniecī bas un cukura uzplaukuma laikā , tad nav labā kas vietas, kur to atrast.

Nav nejauš ī ba, ka viens no maģ iskā reā lisma pamatlicē jiem un Brazī lijas literatū ras klasiķ is Horhe Amado š ajā s ielā s vē rpja dramatisko darbī bu lielā kajā daļ ā savu romā nu.

"Pellorino" sirdī atrodas mā ja, ko viņ am dā vinā jusi Brazī lijas valdī ba. Tieš i š ajā s vietā s viens no Horhes Amado varoņ iem dona Flor devā s pie burves, kura veica noslē pumainus rituā lus.

svece. Jau daudzus gadus Salvadora tiek uzskatī ta par š ī s mazpazī stamā s reliģ ijas dzimteni, ko atveduš i vergi no Ā frikas. Sajaukumā ar kristietī bu un vietē jiem indieš u uzskatiem viņ a ieguva visfantastiskā kā s iezī mes.

Lejas pilsē ta jeb Cidade Baixa kļ uva par priekš ē jo aizsardzī bas lī niju visai Bahijai, tas ir, Brazī lijai tā s toreizē jā s robež ā s, kā arī "zemā ko" slā ņ u un parasto iedzī votā ju dzī vesvietu. Bija daudzi tirgi un iepirkš anā s pasā ž as, doki, kazarmas un ostu iekā rtas.

Bet pats galvenais, tika uzcelta labi nocietinā tu fortu ķ ē de, kas lieliski saglabā jusies lī dz mū sdienā m. Viņ i padarī ja Salvadoru gandrī z neieņ emamu uzbrukumam no jū ras, jo tie stiepā s gar Atlantijas okeā na zelta piekrasti daudzu kilometru garumā un atradā s visā s stratē ģ iski svarī gajā s vietā s. Lai pā rvarē tu 50 metru atš ķ irī bu starp augš ē jo un apakš ē jo pilsē tu, tika uzbū vē ts ī paš s pacē lā js - lifts - * Lacerda *.

Mū sdienā s Salvadora tiek uzskatī ta par vienu no krā š ņ ā kajā m pilsē tā m valstī . Viņ i saka, ka tikai apmeklē jot š o vietu, jū s varat izprast Brazī lijas sabiedrī bas psiholoģ iju un daudzas tā s mentalitā tes iezī mes.

Salvadora ir paraugs, visas sabiedrī bas sociā lais š ķ ē rsgriezums, mū su pirmais *Brazī lijas pī rā ga* gabals.

Salvadora no automaš ī nas loga

Liela problē ma ir saziņ a angļ u valodā ar vietē jiem iedzī votā jiem. Viņ i viņ u vai nu vispā r nepazī st, vai arī gandrī z nemaz.


Piemē ram, mū su saruna ar gidu - taksometra vadī tā ju sastā vē ja galvenokā rt no ž estiem un pā ris angļ u un spā ņ u frā zē m. Bet nekas, mē s vienojā mies.

Gar Atlantijas okeā na piekrasti daudzu kilometru garumā stiepjas lieliskas smilš ainas pludmales, un aiz tā m atrodas modernu augstceltņ u rajoni * vidē jā s * un * nedaudz virs vidē jā s * klases.

Panorā ma, kas man parā dī jā s, skatoties pa viesnī cas logu, ir viena no š ā dā m zonā m - Ondina. Sā kot no vecā s Barras bā kas, jū s atrodaties citā pilsē tā , it kā citā *pī rā ga* slā nī - Campo Grande rajonā.

Ielas š eit ir lī dzī gas tenisam, ir daudz savrupmā ju un skaistas vecā s pagā juš ā gadsimta sā kuma ē kas. Campo Grande un vē l nesen visa š tata centrs, protams, ir Plasa de Bahia – Bahia laukums ar skaistu parku, ko ieskauj ļ oti skaisti lietie rež ģ i. Š eit, senā s ē kā s, vē l nesen atradā s visas vietē jā s varas iestā des.

Bahijas valdī ba tagad atrodas jaunā , futū ristiskā administratī vajā centrā , kas nesen uzcelta blakus lielceļ am, kas ved uz starptautisko lidostu.

Campo grande, tajā paš ā laikā , un kultū ras dzī ves centrs Salvadorā . Š eit atrodas gandrī z visi pilsē tas teā tri, un to ir piecpadsmit, neskaitot daž ā das studijas, kā arī vairā kus pilsē tas muzejus un parkus.

Nokā pjot no Campo Grande lī dz jū rai, ainava atkal mainā s. No vecā s ostas faktiski sā kas Salvadoras vē sturiskais centrs.

Apakš pilsē ta Cidade Baixa no seniem laikiem ir saglabā jusies vecu, novā rtā atstā tu daudzstā vu ē ku, noliktavu, rū pnī cu un citu atkritumu kopums ostas tuvumā.

No š ejienes jū s varat doties ar Lacerda pasaž ieru liftu tieš i uz Pellorino centru, bet, braucot tā lā k gar All Saints Bay krastu, jū s atradī sit Avenida de Oscar Puendes.

Tā un vē l divas paralē las ielas veido Salvadoras tirdzniecī bas centru – te atrodas banku, daž ā du uzņ ē mumu ē kas, kā arī pilsē tnieku lepnums – Kakao institū ts un muzejs – Bahijas š tats ir uzskatī ts par vienu no lielā kajiem. kakao eksportē tā ji pasaulē kopš astoņ padsmitā gadsimta.


Pabraucis garā m tirdzniecī bas centram, jū s atkal nokļ ū stat citā *pī rā ga* slā nī , dzelzceļ a stacijas *Kalkada* rajonā , kurā man tika stingri ieteikts neiet iekš ā un nemeklē t piedzī vojumus. mana galva.

Spriež ot pē c ē kas izskata, tā celta vergu tirdzniecī bas ziedu laikos, tač u vai nu tā nekad netika pabeigta, vai varbū t kopš tā laika tā vienkā rš i nav remontē ta.

Attiecī gi arī dzelzceļ a staciju rajoni - Mares un Roma - ir ar tā du paš u nobruž ā tu izskatu. Kā das mā jas - tā das un iedzī votā ji. Tas labi redzams tuvē jā tirgū – vienā no vietē jā s noziedzī bas mī tnē m. Nā kamais marš rutā - negaidī ti - ļ oti pieklā jī gs vecais Monte Serrat rajons.

Š eit ir divas apskates vietas - pati senā Monte Serratas bā ka un Bonfim katedrā le, viena no 365 Salvadoras katedrā lē m, katrai gada dienai pa vienai.

Pasaž ieru pacē lā ja "Lacerda" augš ē jā stacija atrodas pilsē tas vē sturiskā centra sirdī , tā centrā "Pellorino".

Ā rē ji š ī teritorija, š ķ iet, ir maz mainī jusies kopš astoņ padsmitā gadsimta.

Bet iekš ē ji...Vecajā s, restaurē tajā s ē kā s š odien nedzī vo koloniā lā augstā sabiedrī ba, bet gan diezgan raiba publika, pā rsvarā no "brī vā m" profesijā m. Viņ u vidū , viņ i saka, ir arī diž ciltī go portugā ļ u ģ imeņ u pē cteč i, no š ī s vecā s Salvadoras, mā ju un lielā koties noplicinā tas bagā tī bas mantinieki.

Pati "Pellorino" lielā tū ristu pieplū duma dē ļ izskatā s samē rā pieklā jī gi - vecā s mā jas ir restaurē tas, nokrā sotas koš ā s krā sā s, katrai mā jai savs, lai gan kopumā tas viss atgā dina papagaiļ a apspalvojumu. Bet š eit ir tā , kā tas ir.

Tač u tajā paš ā vē sturiskajā centrā , nedaudz aiz "Pellorino" robež ā m, jū s nokļ ū stat tā paš a laika senatnī go ē ku rajonos, tač u nesakoptā s, daļ ē ji sagruvuš ā s, bez logiem un durvī m, bet ar dzī vī bas pazī mē m iekš ā - Es nezinu tikai cilvē kus no sociā lā slā ņ a, jo š ī jautā juma izpē te nav droš a.


Vecpilsē ta vienmē rī gi pā riet mū sdienu Salvadoras kvartā los. Robež a starp tā m ir ļ oti nosacī ta - visticamā k, tas ir iegarenais Tororo ezers, kura centrā no ū dens sitas strū klaka un paceļ as vairā kas brazī lieš u laikmetī go mā kslu reprezentē još as skulptū ras. Blakus ezeram atrodas milzī gs stadions *Forte Nova* - obligā ts Brazī lijas pilsē tu aksesuā rs, kā arī vē rš u cī ņ u arē na Spā nijā.

Futbols Brazī lijā ir publiska lieta.

Tam ir sava, pilnī gi autonoma droš ī bas sistē ma. Katra ē ka pa perimetru nož ogota ar augstiem metā la ž ogiem. Tu ej pa ielu, bet mā jas neredz, tikai ž ogu izstā di. Katrai ē kai ir vā rti ar barjeru un aizsargu – dū š ī gs afrikā nis. Bet tas attiecas tikai uz automaš ī nā m, kas iebrauc pazemes garā ž ā.

Cilvē kiem ir ī paš a ieeja, kas ļ oti atgā dina lielas rū pnī cas ieeju, ar citu, arī melnu, sargu un daž reiz vairā k nekā vienu.

Nav zvanu, domofonu un citu iekā rtu. Tikai dū š ī gi melnie un pā ri ž ogam uzstā dī tas TV kameras, kas ar savu redzeslauku bloķ ē visas iespē jamā s un neiespē jamā s pieejas ē kai. Nav tik viegli, bet uzticami. Vismaz tagad sā ciet visaptveroš u aizsardzī bu.

Š ā di tiek aizsargā ta katra vairā k vai mazā k pieklā jī ga augstceltne, un es pat nerunā ju par villā m.

Visu š o mā ju mež u, kas stiepjas tā lumā , caurvij lieliskas ā trgaitas maģ istrā les, kas vai nu š ķ ē rso viena otru daž ā dos lī meņ os, vai ienirst tuneļ os, vai pā rvē rš as plaš ā s avenī dā s ar obligā tu sadaloš o joslu centrā.

Bahijas š tatā ir savs parlaments ar deputā tiem, ministrijā m un, protams, daudz ierē dņ u.

Manuprā t, š ā dā s valstī s politikā iesaistī tie cilvē ki vienkā rš o cilvē ku acī s ir kļ uvuš i par ī paš u kastu. To nemitī gi uzsver, iedzen galvā un parastie cilvē ki uztver kā dotu, kā savas dzī ves sastā vdaļ u.

Salvadoras starptautiskā lidosta ir nosaukta vietnieka (tā , ar lielo burtu) Luisa Eduardo Magalhaes vā rdā.

Lielā kā daļ a ceļ u, kas š ķ ē rso pilsē tu, ir nosaukti gan vietē jā , gan federā lā parlamenta deputā tu vā rdā . Visā Salvadorā ir uzstā dī tas milzī gas stelles, kaut kas lī dzī gs kara memoriā liem.

Katrs š ā ds piemineklis ir piemineklis noteiktam deputā tam.

Mani ļ oti interesē ja tas, ko viņ i ir izdarī juš i pilsē tas, valsts labā.

Jautā jums palika neatbildē ts. Bez tā , ka *depute muerte*, kā teica mans gids, citu skaidrojumu nevarē ja iegū t.


Vai varbū t viņ š mē ģ inā ja paskaidrot, bet es neko nesapratu.

"Visu svē to" lī č a centrā - Todos os Santos stiepjas Itaparikas sala, kurai ir svarī ga stratē ģ iskā pozī cija pie ieejas Salvadoras jū ras ostā.

Viņ i saka, ka ir vē rts š eit ierasties, lai redzē tu ī sto Bahijas lauku. Tomē r tie Itaparicas ciemati, kas tiek rā dī ti ekskursijā s, ir vairā k kā tū risma objekti ar uzsvaru uz tautas amatniecī bu - pē rlī tē m,

č aumalas un, protams, daudzi izstrā dā jumi no daudzkrā sainiem akmeņ iem ir galvenie Brazī lijas suvenī ri.

Par favelā m un Salvadoras karnevā lu

Salvadoras panorā ma bū tu nepilnī ga, ja nerunā tu par favelā m, kas izkaisī tas pa visu pilsē tu - tī ri Brazī lijas realitā te.

Favelas var atrast daž ā dā s Salvadoras vietā s, pat salī dzinoš i turī gos. Oficiā li š is ir "skvoteris" - mā ju grupa, kas uzcelta neatļ autos zemes gabalos, parasti uz kā da kalna, netā lu no liela bū vlaukuma, no kura daž i materiā li tiek izmantoti mā ju celtniecī bai favelā s.

Patiesī bā viss ir nedaudz sarež ģ ī tā k.

Brazī lijas favella nav tikai ciems – tas ir dzī vesveids, valsts valstī.

Cilvē ks no malas brī vi tur nestaigā s ne soli, tomē r daudzas vietē jā s tū risma firmas organizē ekskursijas pa favelā m.

Tas notiek š ā di. "Ā rpuses" gids ieved jū s pie ieejas un pā rved uz "iekš ē jo", kurš pats vada ekskursiju un pē c tam tur "atgriež as",

no kurienes tu to dabū ji.

Kalnā rindojas samē rā pieklā jī gas div-trī sstā vu mā jas, aptuveni vienā da stila, diezgan pamatī gas un nemaz nelī dzinā s vecpilsē tas, ostas un stacijas rajona drupā m. Š eit viss izskatā s daudz labā k. Tad, mā jupceļ ā , ar lidmaš ī nu pā rlidojot pilsē tu, no augš as redzē ju, kā das milzī gas platī bas š ie ciemati aizņ em.

Vienkā rš ā kā vienistabas dzī vokļ a ī re favelā tagad maksā divsimt dolā ru mē nesī . Tač u tā ir izeja daudziem pilsoņ iem, pat tiem, kuriem ir pienā cī gs darbs, bet nesamē rī gi augsto mā jokļ u cenu dē ļ nav iespē jams ī rē t vai iegā dā ties dzī vokli "normā lā " rajonā.


Mū sdienā s favelā s dzī vo studenti, inž enieri, radoš ā inteliģ ence un kvalificē ti strā dnieki – tas ir, cilvē ki, kuriem nav nekā da sakara ar vietē jo kriminā lo eliti.

Tajā paš ā laikā jū s pat varat izvē lē ties dzī vesvietu - centru, parka zonu, piejū ras krastmalu - š ie ciemati ir visur.

Mū sdienā s favelas ir neatņ emama brazī lieš u dzī vesveida sastā vdaļ a, tā lepnums, nelaime un daž iem arī ienā kumu avots. Runā jot par Salvadoru, nevar atcerē ties slavenos Brazī lijas karnevā lus. Kā dreiz vietē jā tropu augsnē pirms vairā kiem gadsimtiem karnevā ls brazī lieš iem kļ uva ne tikai par svē tkiem, bet arī par dzī vesveidu. Pasaulē slavenā kais karnevā ls notiek Riodež aneiro.

Tomē r tajā paš ā laikā tā s notiek nevis vienā , bet vairā kā s daž ā dā s pilsē tā s, lielā kā s no tā m Salvadorā un tikai pē c tam Rio un Resifē.

Ja vē lies karnevā lu apmeklē t klusā kā veidā , tad esi Rio, un, ja vajag ko ekstrē mu, neparastu, tad laipni lū gti Salvador de Bahia.

No visiem karnevā liem, kas parasti notiek februā ra beigā s, marta sā kumā , Salvadorā ns tiek uzskatī ts par lielā ko pasaulē.

Š obrī d cenas viesnī cā s pieaug aptuveni divas reizes, un visintensī vā kais laiks ir vietē jai noziedzī bai, kā arī policijai.

Tū ristu pastaigas - vientuļ i

Lai gan Salvadorā pā rsvarā dzī vo afro-brazī lieš i, apgabalos gar Atlantijas okeā na piekrasti, tostarp Ondinā , kur es dzī voju, ir nedaudz atš ķ irī ga auditorija.

Pirmajā vakarā , izejot uz Ocean Avenue, kas stiepjas gar krastu, ieraudzī ju tā du bildi. Ietves piepildī ja cilvē ku pū lis T-kreklos un š ortos, kas nodarbojā s ar sacī kš u soļ oš anu.

Publika gandrī z simtprocentī gi eiropeiska, ja reizē m uznā k afrobrazī lieš i, tad tikai sportisti. Š ī s lentes sā kums un beigas bija paslē pti avē nijas attā lumā . Š ī pastaiga uz nakti pamazā m vā jinā jā s un no rī ta atkal atsā kā s. Devos pē c pirmajiem vakara iespaidiem.

Rokā s pilsē tas karte, plecā soma ar fotokameru un videokameru - tipisks tū ristu tips, kas nozī mē vietē jai noziedzī bai, ī paš i vakara stundā s, pastiprinā tas uzmanī bas objektu.


Runā jot par pilsē tas karti. Viesnī cas suvenī ru kioskā neatradu. . Visā rajonā citus veikalus, pat pā rtikas veikalus, nesastapu, nez kā pē c tikai viena bankas filiā le un daž i boutiques, kas pā rspī lē ti tirgo krokodilā das aksesuā rus. cenas. Man, atvainojiet, bija jā izrauj pilsē tas plā ns no tā lruņ u grā matas, no kurā m trī s manā istabā bija. Pirmajos divos kā ds jau ir mē ģ inā jis, un no treš ā man sanā ca tikai puse Ondinas rajona.

Starp citu, aptuveni ceturtajā dienā viesnī cas kioskā bija pilsē tas plā ns. Viņ š vienkā rš i gulē ja zem valsts kartes, un pā rdevē ja par viņ u nedaudz aizmirsa. Maz pircē ju, kur te visu atcerē ties.

Plā nojot savas pirmā s pastaigas marš rutu, atradu lielu iepirkš anā s centru - Barra Shopping - un, spriež ot pē c plā na, ļ oti tuvu, ja iet taisni, pa alejā m. Izslē dzot spilgti apgaismoto, *staiguļ u* piepildī to Ocean Avenue, es virzī jos pa tumš ajā m ielā m uz savu mē rķ i. Manā galvā nebija doma, ka pastaiga š eit vakarā un pat tā dā izaicinoš ā formā ir nekaunī ba un ekstrē ma ekstrē ma, kas var beigties ne pā rā k labi.

Kartē - tuvu, bet patiesī bā ne ī paš i. Beigā s joslu pustumsā parā dī jā s Centenario Avenue spilgtā s gaismas, ar maš ī nu straumi, cilvē ku pilnā m autobusu pieturā m, gā jē ju tiltiņ iem un visbeidzot š ī pā rgā jiena mē rķ i - tirdzniecī bas centru Barra. Te jau bija apsardze, starp citu aizliedza š aut iekš ā ar videokameru un kameru, par privā tī paš uma tiesī bu pā rkā pumu.

Bet uz ielas, iepretim galvenajai ieejai, man izdevā s notvert ienā koš o un izejoš o publiku. Nofotografē ju tieš i tā , un tad izrā dī jā s interesanti skatī ties - parastas darba dienas ziemas vakars, ā rā bija trī sdesmit grā di, mitrums ap deviņ desmit procentiem un gudri cilvē ki staigā , skū pstā s, smejas, koš ļ ā ja - vispā r kā visur citur. Patiesī ba ir otrā zemes malā . Bet tas arī ir relatī vs – kas tiek uzskatī ts par vienu pusi un kas par otru pusi.

Bija pienā cis laiks atgriezties viesnī cā . Spriež ot pē c kartes, Avenue Centenario pretī stā jā s Avenida Oceanica. Š is ceļ š ir attā lā ks, bet droš ā ks nekā vakara pastaigas pa pustumš ā m tukš ajā m joslā m. Tā nu gā ju pa spož i izgaismoto avenida Centenario, bet vietā , kur, pē c kartes spriež ot, vajadzē ja bū t vē lamajam krustojumam, tā nebija. Plaš ā aleja pē kš ņ i beidzā s, kaut kā uzreiz, it kā tā bū tu pazudusi tumsā.


Tikpat pē kš ņ i automaš ī nu plū sma pazuda – tā s rā poja daž ā dos virzienos pa kaimiņ u ielā m.

Priekš ā bija daž as tumš as, aizdomī gas joslas. Bet izvē les nebija. Kas ir uz priekš u, kas ir atpakaļ.

Nostaigā jot kā dus trī ssimt metrus pa š ī m ielā m, kur ik pa laikam sastapā s ē stuves, ar afrikā ņ iem tos nevar citā di nosaukt, pavisam cita publika no vienī gā s - ka dī kstā vē pie Barras filmē ja pavisam tuvu, ieraudzī ju koš us. gaismas priekš ā . Š ķ ita, ka ilgi gaidī tā avenida Oceanica bija piepildī ta ar sportu mī loš u Eiropas publiku.

Brazī lijā , vakarā ejot gar krastu, pat pa spilgti apgaismotā m alejā m, nevar atpū sties. Un, pats galvenais, neskatoties uz to

ka okeā ns ir ļ oti tuvu, vienkā rš i š ķ ē rsojiet pludmali, nav ieteicams iet no ietves. Atrodoties pludmalē , jū s nonā kat citā pasaulē , kur neviens negarantē jū su droš ī bu, vismaz jū su ī paš uma droš ī bu.

Tajā vakarā es atgriezos viesnī cā bez starpgadī jumiem. Un es nomierinā jos, pā rstā dama domā t par modrī bu, aizmirstot, kur atrodos. Un viņ š par to tika sodī ts.

"Ugunskristī bas"

Nā kamajā dienā no rī ta, paņ emot to paš u pusi Ondinas reģ iona karti un visu savu foto un video tehniku, es atkal devos pā rgā jienā uz Salvadoru, pilnī gā pā rliecī bā , pē c vakardienas vakara pastaigas, tagad, pē cpusdienā , tas ir pilnī gi droš i uz ielas. Pabraucā m garā m milzī gajai universitā tes pilsē tiņ ai, vienai no lielā kajā m Brazī lijā , un turpinā jā m ceļ u pa plaš o Avenida Adenard les Barros. Tā s krustojumā ar Garibaldi prospektu, pie nā kamā "deputā ta" pieminekļ a, beidzā s manas kartes "derī guma zona". Bet katrā autobusa pieturā bija diezgan pieklā jī ga pilsē tas karte. Tā nu gā ju un gā ju no vienas pieturas uz otru, ik pa laikam pā rbaudot š os plā nus.

Un kaut kā nepamanī ju, ka apkā rtē jā ainava bū tu mainī jusies.

Bija plati ceļ i, bet ietves nebija.

Neskatoties uz vakardienas piedzī vojumu, nā kamajā rī tā , svē tdien, es atkal devos pastaigā pa Salvadoras promenā di.


Debesis klā ja mā koņ i, gaisa temperatū ra bija trī sdesmit grā du, ik pa laikam lija neliels lietus un gaisa mitrums pacē lā s gandrī z lī dz simts procentiem. Tač u, neskatoties uz laikapstā kļ iem, dzī ve krastmalā ritē ja pilnā sparā.

Arī uz ietvē m viss bija drū zmē jies no sporta soļ otā jiem - viņ u skaits, salī dzinot ar parastu dienu, ir pieaudzis vē l vairā k.

Uz zemesraga, kas izvirzī ta okeā nā , netā lu no milzī gā s, baltā marmora Kristus statujas, kas bija mazā ka nekā Rio, bija pilna ar sportistiem.

Turpat, krastmalā , atrodas piemineklis rakstniekam Stefanam Cveigam, kurš pā rcē lā s uz Salvadoru pē c tam, kad nacisti bija sagrā buš i viņ a dzimto Austriju. Interesanti, ka pē c uzvaras pā r Vā ciju tie paš i nacistu noziedznieki aizbē ga uz š ejieni, uz Brazī liju, un š eit bendes un viņ u upuru pē cteč i, asimilē juš ies, arī pievienoja savas garš vielas "kā rtainajam pī rā gam".

Templī bija tik labi un mierī gi, ka viss aizmirsā s - un tas, kas tagad notiek krastmalā , un par policiju tur, uz katra stū ra, un par vietē jo noziedzī bu, un vispā r par visā m problē mā m, ieskaitot viņ u paš u.

Tā pē c pē dē jā dienā Salvadora vē rsā s pret mani ar citu seju – tolerances, miera un miera seju.

Otrā daļ a - Iguazu

Ceļ š uz dienvidiem - uz "aukstajā m zemē m"

Tā lā k mans ceļ š veda uz dienvidrietumiem, paš ā Dienvidamerikas sirdī , punktā , kas atrodas Brazī lijas, Argentī nas un Paragvajas tikš anā s vietā.

Brazī lijas lielums un mazattī stī tā dzelzceļ a komunikā cija neatstā ja citu iespē ju kā gaisu, lai gan gribē jā s valsti redzē t no nevis vilciena, bet autobusa loga, kura apkalpoš ana š eit ir nostā dī ta ļ oti augstā lī menī . Bet laiks...

Riodež aneiro bija neliels, smidzinoš s, rudens eiropietim lī dzī gs lietus. Temperatū ra ir desmit grā du, labi, ka ir vismaz pluss.

Š eit ir Dienvidamerika, silti klimats.

Kamē r mana lidmaš ī na uz Falls de Iguazu izlidoja pirms stundas.

Bet, pagā jis garā m gangplank, es devos tieš i pie letes ar savu lidojuma numuru. Pie izejas nebija neviena, izņ emot Ra

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (0) Atstājiet savu komentāru
iemiesojums