Ceļš uz Bulgāriju.
29. aprī lī no Veļ ikije Luki pilsē tas izbraucā m pulksten 7.45 ar automaš ī nu Renault-Traffic ar sadzī ves mantā m. Mū su ceļ š uz Bulgā riju veda caur Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu un Rumā niju. Un cauri 8 muitā m. Pirms robež as ar Moldovu uztaisī ju ap divsimt bilž u, no kurā m daž as ievietoju savā fotoalbumā un stā sta pielikumā . Viņ i pabeidz stā stu.
BALTKRIEVIJA.
Pametot Pleskavas apgabala zemi, atrodamies Vitebskas apgabalā . Pirms Gorodokas aizbrauca uz Orš u, tad ceļ š uz Mogiļ evu, Gomeļ u (š ī m pilsē tā m cauri nebrauca, apbrauca pa apvedceļ iem) un muitas virzienā uz Č erņ igovu Novaja Gutas apgabalā . Ceļ š Baltkrievijā ir labā stā voklī . Reizē m ir vietas ar apstrā dā tiem un salabotiem pā rklā juma defektiem. Bedres praktiski nebija. Lauki gar ceļ iem vai nu zaļ o, vai tiek apstrā dā ti. Mē s nekur neredzē jā m pamestus laukus, mē s neredzē jā m izgā ztuves gar ceļ u.
Muita Baltkrievijas teritorijā pā rgā ja 14-20. Viņ i jautā ja, kur mē s braucam, apskatī ja bagā ž u, uzzinā ja, ka mums ir personī gā s mantas, un novē lē ja labu ceļ u.
Pē c 5-7 minū tē m nonā cā m Ukrainas muitā . No kuras izbraucā m 15-40. Tas ir, viņ i palika vairā k nekā stundu. Viss sā kā s ar to, ka visas maš ī nas, kur vairā k lietas noliek malā un rū pī gi apskata. Personī gā s mantas vedā m bagā ž nieku somā s (ļ oti ē rti salokā mi un pā rnē sā jami, daudz ē rtā k par kastē m), televizoru un citu sadzī ves tehniku: sildī tā ju, videomagnetofonu, portatī vo datoru, printeri, fotoaparā tus un citus foto aksesuā rus. Bijā m spiesti deklarā cijā s norā dī t sadzī ves tehniku ar cenā m. Godī gi norā dī ju cenas, par kurā m viss pirkts. Un te sā kā s jautā jumi. Muitnieks teica, ka pā rvadā jam preces, kas sver vairā k par 50 kg uz vienu cilvē ku un jā iemaksā depozī ts 1000 eiro, kuru mums atdos 5 dienas pē c Ukrainas robež as izbraukš anas. Visi mani iebildumi, ka lietotas personī gā s mantas nevar uzskatī t par precē m, ka loģ ika, kā iekasē t depozī tu un atdot depozī tu pē c 5 dienā m, braucot tranzī tā , un kā es par to atgriezī š os Ukrainā no Bulgā rijas, nebija nekā das ietekmes. Te atcerē jos kā da drauga stā stu par lī dzī gu situā ciju Krievijas muitā , kad viņ š ar ģ imeni atgriezā s no ilga komandē juma kā dā ES valstī . Varbū t muitniekam bū tu taisnī ba, stā vot uz muitas likumdoš anas un Ukrainas Civilkodeksa burta (nevis gara! ). Jums tie ir jā izpē ta. Bet tas ir cits stā sts. Sieva uzņ ē mā s iniciatī vu. Nā kotnē man aizliedza "š ū pot tiesī bas" muitā . Visus jautā jumus atrisinā ja š oferis un sieva.
Katrā muitā mū su š oferis mainī ja eiro pret caurbraucamo valstu nacionā lo naudu: dzer kafiju degvielas uzpildes stacijā s, nopē rc vinjetes (maksā ceļ a nodokli) braukš anai caur Moldovu, Rumā niju un Bulgā riju. Apmaini naudu un saglabā atgrieš anā s č ekus.
Izgā juš i muitu, pusdienojā m, iegriež oties pie vienas no š im nolū kam aprī kotajā m izejā m ar galdiem un tvertnē m.
Tā lā k mū su ceļ š veda Kijevas virzienā garā m Č erņ igovai, Brovari. Ceļ š uz Kijevu bija normā ls, lai gan ar gariem bedrī š u posmiem. Lauki pie ceļ iem pā rsvarā bija apstrā dā ti vai apzaļ umojuš i ar ziemā jiem. Ķ irš u ziedi uzziedē ja neskaitā mos lielos ciematos gar ceļ u, kurus ā truma ierobež ojumu dē ļ nā cā s pā rvietoties lē ni. 17:50 pē c Maskavas laika iebraucā m Kijevā . Tā centrā lajai daļ ai cauri netikā m. Pielikumā ir daž as fotoattē lu atsauces.
Pē c zī mē m atradā m pagriezienu uz Odesu. Ceļ š bija identisks, tač u pa ceļ u bija mazā k automaš ī nu un apdzī voto vietu, daž viet noritē ja seguma remonta darbi. Pulksten 20-30, pulksten 21 ara laukos. Vai mū su ciema iedzī votā ji š ajā laikā strā dā ?
MOTELIS PIRMS ODESAS.
Lī dz 24:00 pē c Maskavas laika viņ i devā s Odesas virzienā . Pa ceļ am ilgi meklē jā m moteli, kur nakš ņ ot. Bet viņ i viņ u ieraudzī ja ar milzī gu motociklu pie ieejas, 50 km no Odesas labajā pusē . To, tā pat kā trasi, sauc par "E95". Mē s lasā m par viņ u atsauksmē s ne pā rā k glaimojoš us apgalvojumus, viņ i saka, dā rgi ceļ malas viesnī cai. Tač u realitā te izrā dī jā s ļ oti patī kama. Apmetā mies istabā ar divā m gultā m pirmajā stā vā par aptuveni 3000 rubļ iem grivnā s pē c eiro kursa. Bija istabas par 2500 rubļ iem ar vienu lielu gultu, bija arī dā rgā kas. No rī ta brokastis tika nodroš inā tas no pulksten 8 pē c Ukrainas laika, bet mē s izbraucā m 7-30 pē c Maskavas laika, un viņ i tā s aizstā ja ar tē jas sviestmaizē m. Patī kamā kie iespaidi mums bija gan no moteļ a un bā ra darbinieku darba, gan tā izskata, no baseina un visas teritorijas, ieskaitot stā vlaukumu, kurā bija vairā kas automaš ī nas un motocikli. Š eit ir daž as viesnī cas fotogrā fijas.
OTRĀ DIENA.
DAI PAKALPOT.
Nesasniedzot 19 km lī dz Odesai, nogriezā mies pa labi Izmailas virzienā , Kiš iņ evā uz M-15 š osejas.
Daž us kilometrus vē lā k, izbraucot no apļ a, viņ i tieš ā m izdarī ja pā rkā pumu. Mē s gā jā m pa otro joslu, jo kravas automaš ī nas bija pa kreisi, un tā m visā m bija jā brauc taisni uz priekš u. Un tur jau gaidī ja Ukrainas ceļ u policisti. Daudz dzirdē ts par viņ u niķ oš anu. Bet š eit viss bija godī gi. Pie mums pienā ca darbinieks, iepazī stinā ja ar sevi, prasī ja dokumentus un sā ka runā t ar š oferi, ka viņ š ir pā rkā pis ceļ u satiksmes noteikumus, ka nevar pā rkā pt, var bū t avā rijas, ka viņ š mū s vē l nesodī s. Mē ģ inā ju skaidrot situā ciju, viņ š uzzinā ja manu vā rdu, pajautā ja, ieraugot kameru rokā s, ko es fotografē ju, ja neesmu profesionā lis, kur eksponē ju. Uzzinā jis, ka esmu amatieris un patī k fotografē t ceļ u un ainavas aiz loga, viņ š teica, ka viņ am ir arī hobijs: viņ š ir numismā ts, kurš tagad kolekcionē monē tas ar militā rā s slavas pilsē tā m un pē ta Krievijas pilsē tas. izmantojot tos. Mē s rakā mies pa somā m un atradā m desmit rubļ u banknoti ar Veļ ikije Luki ģ erboni. Tas ir gadī jums, kad jū s labprā t dodat naudu ceļ u policistam. Mums novē lē ja laimī gu ceļ u un nepā rkā pt ceļ u satiksmes noteikumus.
Vē lā k, pē c Bolgradas, ceļ u policisti mū s atkal apturē ja: gā jā m bez ieslē gtā m gaismā m, kuras neieslē dzā m pē c pusdienā m 5 minū tes iepriekš kafejnī cā . Ukrainā priekš ē jie lukturi tiek izslē gti pē c 1. maija. (Bulgā rijā pē c 1. jū nija) Braucā m 30. aprī lī . Atkal viss aprobež ojā s ar profilaksi. Jautā jā m viņ iem par Reni ceļ a stā vokli. Nav vestes, nav avā rijas apstā š anā s zī mju, neviens nav pā rbaudī ts. Viņ i saka, ka atrod vainas savā klā tbū tnē , ī paš i Rumā nijā .
Braucā m pa M-15 uz Bolgradas Tatarbunar pusi, kur mū s gaidī ja vē l viena Ukrainas muita. Ceļ š vietā m bija ļ oti slikts. Bet tomē r nav tik slikti, kā bija atseviš ķ as sadaļ as Moldovā un Rumā nijā .
Pie izejas no Ukrainas muitnieks mū s pā rbaudī ja nedaudz mazā k pedantiski kā pie ieejas.
MOLDOVA UN RUMĀ NIJA.
Moldovā nokļ ū t bija samē rā viegli. Autovadī tā js vinjeti iegā dā jā s tieš i posteņ a teritorijā . Mē s devā mies tā lā k uz Vulcanesti. Pē c tā s griež amies nevis uz Reni, bet uz Dž urdž iulesti, kurā muitas iestā de, kurai viegli pagā jā m garā m, norā dot, ka pā rvietojamies ar personī gajā m mantā m. Agrā k caur Reni gā ja slikts ceļ š . Bet caur Reni jū s nokļ ū stat tajā paš ā muitā . Š eit ir Rumā nijas robež a. Mums priekš ā stā v desmitiem maš ī nu. Bet vai nu tikā m lī dz pusdienā m, vai kaut kas cits, bet stā vē jā m vairā k kā stundu.
Palaists milzī gā pasta teritorijā . Kreisajā pusē kustī ba paredzē ta Rumā nijas un ES pilsoņ iem, labajā pusē citiem pilsoņ iem. Mē s redzam, kā viņ i pā rbauda mū su priekš ā braucoš o maš ī nu. Lai gan, salī dzinot ar mums, viņ i nes gaisu. Morā li sagatavots. Mē s tuvojamies. Mē s gaidam. Pienā k muitnieks, atver durvis un izvairā s no mū su pekinieš a, kas sē ž durvju priekš ā : "Zaķ is! " Mē s ģ imenē viņ u jau sen saucam arī par Zaič iku, lai gan viņ u sauc Rums. Zvaniet veterinā rajam dienestam. Pirmo reizi rū pī gi pā rbaudiet suņ a dokumentus. Vadī tā ja apdroš inā š anā nav iekļ auta tranzī ta valsts Rumā nija. ES ir. Bulgā rija ir. Rumā nija nav iekļ auta. Beidzot sapratu. Ceļ š ir vaļ ā . Dzirdē jā m, kā tuvumā jautā ja par transportē tā portatī vā datora dokumentiem. Cik reizes esat bijis Barselonas, Parī zes, Burgasas lidostā s, bet neviens neprasī ja dokumentus ne klē pjdatoram, ne kamerā m.
Pē c Rumā nijas robež as Galati pilsē ta, kuras vā rdā nosaukts š is muitas postenis. Gā jā m pa tramvaja sliedē m lī dz pat pagriezienam uz Bră ilu. Pē c Braila devā mies Bukarestes virzienā , bet aiz Slobodzias devā mies taisnā ceļ ā uz Calarasi (negriezieties pa labi uz Bukaresti! ), pē c kura pā r Donavu kursē ja prā mis. Rumā nijas BAC. Tā tad jū s varat jautā t vai lasī t uz zī mē m pilsē tā . Tomē r tie ir maz.
Uz tuvojoš ā prā mja mē s uzreiz tikā m. Tā s ir trī s, un tā s iet ar 20-25 minū š u intervā lu. Š ā das š ķ ē rsoš anas izmaksas ir 40 Rumā nijas lei jeb aptuveni 10 eiro. Pagā ja nedaudz vairā k kā.20 minū tes, lai š ķ ē rsotu Donavu lī dz paš ai Silistrai. Pē c 100 metriem pa labi ir dubultā Rumā nijas-Bulgā rijas muita, kurai piecā s minū tē s pabraucā m garā m: kur tu ej, kā das lietas, tu nes cigaretes. Bulgā rijas muitnieks saka: “Jū s esat ieraduš ies! (Laipni lū dzam! ) ”, un esam Bulgā rijā , kurā iekļ uvuš i aizmirsā m par ceļ a grū tī bā m.
BULGĀ RIJA.
Pē c 50 metriem nogriezieties pa labi uz Silistras pilsē tiņ as Bulgā rijas daļ u, kur mē s visi trī s jutā mies atviegloti un paē dā m vakariņ as. Diezgan lē ti. Lī dz Sveti Vlasam vē l bija kā di 250 km Dobrič as, Varnas un Burgasas virzienā . Mē s pavadī jā m nakti Varnā un devā mies uz kalniem. Ceļ š iet pa serpentī nu. Pie ieejas Saulainajā Krastā (un bija jau pusnakts), kad pa kreisi parā dī jā s Helē nas viesnī cu gaismas, Viktorijas pils pagriezā s pa kreisi. Nā kamajā ielā pie luksofora pie lielveikala Zora vē lreiz pagriezieties pa kreisi. Apmē ram kilometru aiz nosaukto viesnī cu ejas, aiz parka, kas atrodas labajā pusē , aiz Jaltas viesnī cas, sā kas Sveti Vlas.
