Mirgojošās Eiropas zvaigznes 2011

28 Septembris 2011 Ceļošanas laiks: no 31 Jūlija 2011 ieslēgts 13 augusts 2011
Reputācija: +522.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Tā tad mū su ceļ ojums Twinkling Stars of Europe turnejā (31.07. -13.08. 2011) ir noslē dzies. Kā solī ju, mē ģ inā š u padalī ties iespaidos. Nesolos visu uzrakstī t uzreiz, rakstī š u cik vien iespē jams. Ceru, ka mani "kolē ģ i un kolē ģ i" tū rē atbalstī s.

Neliela atkā pe.

Sā kotnē ji š ai vasarai plā nojā m UK - "Britu kaleidoskops" no 12.08-29.08. , rezervē jā m tū ri pagā juš ajā rudenī , sā kā m kā rtot un gatavot dokumentus, un pē kš ņ i vī ram pateica, ka man 26. augustā jā bū t darbā , proti, "lidojam garā m" ar UK, variants ar gaisu arī dara. nestrā dā , tas ir lī dz 26. augustam ieskaitot. Es pat neapsvē ru vī ra piedā vā to iespē ju doties paš ai, tā pē c man steidzami bija jā meklē cienī gs aizstā jē js.

Piemē roto variantu meklē š anas procesā ideā la bija Twinkling Stars of Europe tū re, uz kuru ilgi skatī jos, bet paturē ju “desertam”, un gatavojos doties, kad jau bijā m redzē juš i “visvienkā rš ā ko Eiropā ". Un tad steidzami vajadzē ja "pasniegt desertu".


Š ī tū re mani piesaistī ja ar iespē ju apskatī t Normandiju, Bretaņ u, mazā s Beļ ģ ijas, Nī derlandes un Vā cijas pilsē tas un atkal atgriezties Brigē un Ģ entē , kas man iepriekš tik ļ oti patika. Mierī ga un nesteidzī ga pastaiga tur, kur lielā kā daļ a tū ristu vai nu nesasniedz vispā r, vai arī atbrauc uz pā ris stundā m.

Svarī gi bija arī tas, ka ekskursiju vadī ja, kā es zinā ju, Jurijs Ivļ evs, ar kuru mums bija brī niš ķ ī ga pieredze, ceļ ojot uz Saļ utu, Eiropu 2007. gadā . (š ī bija mū su pirmā tū re ar Incomartur, un tagad ar š o kompā niju esam ceļ ojuš i jau septī to reizi).

Š ai ekskursijai tika izsniegta Beļ ģ ijas vī za, un š oreiz konsulā ts mani nedaudz satrauca - vī zas bija piektdien, izbraukš ana bija svē tdien, bet vī zas tika izsniegtas visiem. 2009. gadā , kad devā mies tū rē pa Beniluksa valstī m, mums bija arī Beļ ģ ijas vī za, kas kļ uva zinā ma vairā k nekā nedē ļ u pirms tū res. Pē c Jurija teiktā , iespē jams, nā kamgad š ī tū re tiks veikta ar vī zu no Nī derlandes, programmas mugurkauls paliks nemainī gs, tikai nakš ņ oš ana Ljež as (Beļ ģ ija) vietā bū s Mā strihtā (Nī derlande).

Interesentiem varu norā dī t, kuras viesnī cas bija marš rutā (nā kamgad gan var mainī ties):

Koningslutter – viesnī ca “Park Avalon”, Braunschweigerstrasse 21A, 38154, Koningslutter, Vā cija

Ljež a – viesnī ca “Alliance Hotel”, Esplanade de L’Europe 2.4020 Ljež a, Beļ ģ ija

Ostende – viesnī ca “Albert II”, Vlaanderenstraat 42.8400 Ostende, Beļ ģ ija

Rouan — viesnī ca "Rouan Saint Sever", 20 place de L'Eglise Saint Sever, 76110 Rouan, Francija

Saint Malo — viesnī ca "De l'Univers" Place Chateaubriand 35400 Saint Malo, Francija

Poznaņ a – viesnī ca “Sunny Hotel”, Kowalewicka 12A, Poznaņ a, Polija

Ļ oti paveicā s, ka bija 3 naktis Ljež ā (+1 atpakaļ ceļ ā ) un Senmalo, kas mani atbrī voja no nepiecieš amī bas kravā t un izkraut koferus.

Š oreiz ļ ā vos ekskursijai gatavoties ne tik rū pī gi kā parasti (kas brauca lī dzi, saprot, ko domā ju). Es mē ģ inā ju pē c Jurija ieteikuma noskaņ oties uz uztveri "tū res krā sas: š ī ir impresionistu zeme, viss ir nestabils, smalks, mierī gs ... ".


Pateicoties padomiem pieredzē juš o tū ristu forumā , sagatavoju atbilstoš u aprī kojumu jebkuriem laikapstā kļ iem, jo ​ ​ prognozes solī ja gandrī z nemainī gas lietus, kā teica mans vī rs: "Kur mē s ejam, mainiet prognozi. "

Jā piebilst, ka visa grupa ekskursijas laikā "meditē ja" par tē mu par labu laiku, un mē s to arī izdarī jā m; ). Daž i - pē c ī paš as metodes, daž i - pē c principa "domas ir materiā las". Tā s atseviš ķ as lietusgā zes, kas bija, beidzā s ļ oti ā tri, kā likums, ar mū su ieraš anos nā kamajā objektā . Tā tad laikapstā kļ u mainī gums š ajā reģ ionā mums bija tikai par labu.

Standarta diena ekskursijā ir grupas pulcē š ana, biļ eš u izsniegš ana, iekā pš ana vilcienā Nr. 67 Kijeva-Varš ava.

Tradicionā la pastaiga pa gida Jurija Ivļ eva kupeju, satiekot jaunus vai tikš anā s ar "vecajiem" tū ristiem, kas kopā ar viņ u ceļ ojuš i Incomarthur tū rē s.

Bez mū su grupas uz Varš avu ar š o vilcienu devā s vē l 2 Incomarthur grupas: Londona-Parī ze ar Sergeju Smislovu un Northern Saga ar Janu Privorotski. Var teikt, ka vilcienu praktiski "ī rē ja" Incomartur, bija tikai 4 parastie pasaž ieri, un tad tikai lī dz robež ai.

Š oreiz mani patī kami pā rsteidza vilciena Nr. 67 vagons: pilnī gi jauns, pē c kapitā lā remonta 2011. gadā , atš ķ irī bā no mū su iepriekš ē jiem braucieniem ar š o vilcienu, nekā du “atskrū vē š anas-atskrū vē š anas” pazī mju.

2008. gadā Polijas muitā pat nā cā s “piedalī ties š ovā ”, lai izjauktu savu auto un konkrē ti mū su kupeju uz atseviš ķ ā m skrū vē m, sloksnē m, pat nezinā jā m, cik “š ovankas” var bū t un kā “ sportiski sagatavoti” Polijas muitniekiem lē kā t pa plauktiem; ).


Tranzī ta diena Polijā un Vā cijā . Ap 9 no rī ta ieradā mies Varš avas Zachodnijā , iekā pā m autobusā , Poznaņ as apkaimē piestā jā m lielveikalā , lai papildinā tu pā rtikas krā jumus un papusdienotu. Turpat zem franč u vī na, ko Jurijs iepriekš bija sakrā jis, grupa iepazinā s. Grupā bija 33 cilvē ki, no kuriem 27 cilvē ki ceļ oja ar vilcienu un 6 cilvē ki lidoja ar lidmaš ī nu, viņ iem bija paredzē ts pievienoties grupai Beļ ģ ijā (Ljež ā ). Tas mums deva patī kamu iespē ju tranzī ta braucienos uz laiku autobusā ieņ emt tukš as vietas, kas ievē rojami atviegloja braucienu.

Grupā nebija iesā cē ju, visi pieredzē juš i tū risti, daudzi jau sen ceļ o ar Inkomarturu (manuprā t rekords mū su grupā bija 14. tū re ar Inkomarturu), ar Juri jau bija izbraukuš i kā di 20 cilvē ki un vē l. nekā vienu reizi.

Grupa tika organizē ta un laikā , kas nevarē ja neietekmē t "soda vī na" daudzumu; )), visas ekskursijas laikā bija tikai viena kavē š anā s (viena kavē š anā s - viena soda nauda), un pirmie kavē tā ju vā rdi bija “vī ns jau ir ceļ ā ”. Bet Jurijs mums vienmē r deva iespē ju nogarš ot vietē jos dzē rienus, lai gan nebija neviena kavē tā ja; ).

Grupā bija daudz pasniedzē ju, pā rsvarā augstskolu profesori, nebija “vaimanā tā ju un ļ aundaru personā ž u”, brauciena laikā grupā valdī ja laba atmosfē ra.

Vakarā kaut kur ap 21.00 ieradā mies nakš ņ ot Keningsluterā , AVALON Hotelpark 3 stars. , parasta piepilsē tas viesnī ca ar labā m brokastī m.

Ekskursija plā nota tā , ka garie braucieni bija tikai tranzī ta dienā s, tū res sā kumā un beigā s, pā rē jā s dienā s ī paš i gari braucieni nebija.

Ekskursijas laikā ceļ ojuma pierakstus nekā rtoju, tā pē c kaut kur var kļ ū dī ties ieraš anā s-atieš anas laika ziņ ā , fokusē jos tikai uz laiku fotogrā fijā s (bet arī š eit iespē jamas neprecizitā tes fotoaparā ta tehnisko problē mu dē ļ ).

Izbraucā m no viesnī cas 8.30–9.00 un Ķ elnē ieradā mies 13.30. Pilsē tas apskate bija lī dz 16.00, redzē jā m visu, kas bija paredzē ts pē c programmas: Eiropā augstā kā Ķ elnes katedrā le (lai to nobildē tu, no tā s bija jā iet ļ oti tā lu pa ielu ar skatu uz laukumu priekš ā . , un tad praktiski guļ ot uz bruģ a; )); izstaigā ja Vecrī gu, krastmalu. Apskatī jā m Rā tsnamu, kas sastā v no daž ā dā m daž ā da stila un vecuma ē kā m, ielū kojā mies iekš ā , tikā m lī dz kā zā m (mū su jaunlaulā tie izskatā s daudz elegantā ki un glī tā ki).


Un, protams, mē s devā mies uz Ķ elnes namu Glockengasse ar numuru 4711, kur pie ieejas ir spī dī ga izlietne ar krā nu, no kura izplū st š is slavenā kais odekolons, lai vī rieš i, ja vē las, to varē tu izmē ģ inā t. paš i vai iegā dā jieties jaunus modernus aromā tus.

Tad lī dz 19.00 bija brī vais laiks. Ceļ ojumu laikā cenš amies, ja iespē jams, apmeklē t mā kslas muzejus, tā ds ir Ķ elnē - Wallraf das Museum, kas atrodas paš ā centrā , ir kompakta izmē ra, kas tieš i atbilst mū su brī vā laika formā tam.

Muzejā ir laba kolekcija: Van Gogs, Sislijs, Manē , Sezans, Renuā rs, Munks, Rembrandts, Van Diks, Durers, Lohners u. c.

Pē c muzeja mums vē l bija laiks nobaudī t slaveno Kö lsch alu, pastaigā t pa Ķ elnes centru, apskatī t veikalus…

Tā lā k devā mies uz Beļ ģ iju, Ljež u (130 km), ieradā mies kaut kur 20.30–21.00, iekā rtojā mies uz 3 naktī m Alliance Hotel Liege Palais des Congres 4 stars. , agrā k Holiday Inn.

Plaš i divvietī gi numuriņ i ar 2 vienvietī gā m gultā m, no rī ta bija labas brokastis.

Viesnī ca atrodas netā lu no centra, tā pē c mē s, izkrā vuš i mantas un paņ ē muš i pilsē tas plā nu uz reģ istratū ru, devā mies to apskatī t: katedrā le, Opera (diemž ē l tiek restaurē ta, viss mež os), Palais des Princes. -Eveques utt . ; jauka krastmala ar daudziem tiltiem tik diezgan mazai pilsē tai ar interesantā m pā rejā m un mijā m, kā arī vakara apgaismojumu. Centrā ir daudz gā jē ju ielu, kas izklā ta ar galdiem, piemē ram, Glutton Rows Briselē . Kā zinu, daudzi no mū su grupas š ajā vakarā nogarš oja beļ ģ u virtuvi un dzē rienus, ī paš i alu.

Priecī gs brī dis - nā kamā s 2 dienas dodamies uz autobusu BEZ koferiem! ! !

Š odien mums ir ekskursija "Terra Incognita Wallonia", iepazī š anā s ar Valonijas reģ ionu. Izbraucam grupā gandrī z pilnā sastā vā , jo mums pievienojā s 6 cilvē ki, kas ieradā s ar lidmaš ī nu.


Neliels pā rbrauciens un ap pulksten 10 esam jau Valonijas galvaspilsē tā , citadeles pilsē tā Namurā . Izkā pā m no autobusa ar lietu, bet “darbs pie laikapstā kļ iem” un mū su grupas kaujas tehnika (apmetņ i, vē jjakas, lietussargi u. c. ) darī ja savu, lietus beidzā s ā tri, nā cā s “atbruņ oties”. Nelija tik stipri, kā baidī jā mies, izlasot prognozes un atbilstoš i ģ ē rbjoties. Diemž ē l foruma formā ts neļ auj š ajā jautā jumā sniegt "sā ļ ā ku" mū su kursabiedrenes citā tu; )))

Mē s uzkā pā m lī dz cietoksnim, nepā rtraukti fotografē jot gleznaino pilsē tas apkā rtni un upi. Mā ss, kā arī pats uz viņ u fona; )) Un kā bez tā ? Nokā puš i lejā , pastaigā jā mies pa paš as Namū ras pilsē tas ielā m.

Ī ss pā rbrauciens uz En-sur-Lesse pilsē tiņ u (plkst. 12.30), kas ir slavena, pirmkā rt, ar savā m alā m. Ap 13.

00 apsē ž amies uz vaļ ē jā m vilcienu piekabē m un 15-20 minū tes virzā mies uz Anas alā m cauri sava veida rezervā tam - Savvaļ as dzī vnieku parkam, kur tie dzī vo dabiskā vidē . Visi š ie dabas skati, pati atmosfē ra, brauciens ar š o vilcienu man kaut kā atgā dinā ja Norvē ģ iju un Š veici.

Pie ieejas alā s tiek veidotas grupas pē c valodas, tiekam piesaistī ti apvienotajai angļ u-franč u grupai (nav krieviski runā još u gidu) un mums tiek izdalī tas detalizē tas pamatinformā cijas izdrukas krievu valodā par katru alu, kuras Jurijs organizē ja mums.

Krieviski runā još o gidu neesamī ba alā s liek domā t, ka š ā das grupas uz š ī m vietā m nokļ ū st reti, bet mums bija tā da iespē ja!

Kopā ar gidu ejam garā m 6 alu zā lē m ar stalaktī tiem un stalagmī tiem: skarabejiem, vī ndaru, minaretu, noslē pumaino, trofeju un kupola zā li, kurā notiek neliels gaismas š ovs.

Pa ceļ am alā s redzam pazemes upes, kas lē nā m turpina savu postoš o darbu.

Mums patika, tā dā s alā s nebijā m bijuš i, vienī gais, kas bremzē ja kustī bu, bija nepiecieš amī ba pā rvietoties tikai ar vietē jo gidu, kurš savā ca visu grupu un gaidī ja, kamē r nā kamo alu atbrī vos iepriekš ē jā grupa. Nu tā di ir viņ u noteikumi, lai neviens nepazustu; (

Atceļ ā (ī sā k) gā jā m garā m ž ogiem ar dzī vniekiem. Un pie autobusa mū s jau gaidī ja neliels pikniks, kuru organizē ja mū su š oferi, kas ļ oti noderē ja pē c š ā das pastaigas.

Ap 16.30 jau esam gleznainā plaukstoš ajā Durbuy pilsē tiņ ā upes lī kumā . Urt.

Manuprā t, viens no š ī s pilsē tiņ as izcilā kajiem objektiem ir Topier parks (TOPIAIRES), kas veltī ts koku, galvenokā rt buksuss, mā kslinieciskai cirš anai.


Š ajā parkā ir vairā k nekā.30 “eksponā tu”: no buksuss izgriezti daž ā di dzī vnieki (daudzi no tiem dabiskā izmē rā ) smieklī gā s pozā s no kaķ iem lī dz sē doš am zilonim lī dz 4 metrus augstam un 80 gadus vecam, kā arī Manekens Miers. , “Sauļ oš anā s Pamela Andersone” utt. Kā teica Jurijs, mē s esam pirmā grupa, kas apmeklē š o parku.

Pastaigā joties pa Durbuy pilsē tiņ u, mū su uzmanī bu piesaistī ja arī vairā kas interesantas strū klakas, ja nemaldos Japā nas imperatora dā vinā tas.

Pē dē jais mū su š ī sdienas ceļ ojuma punkts (un pats relaksē još ā kais) bija spa kū rorta centrs, kura nosaukums ir kļ uvis par hidroterapijas simbolu. Ikviens varē ja apmeklē t "Thermes de Spa": veikt ū dens procedū ras (gan iekš telpā s, gan ā rā ), remdē t iespē jamo nogurumu, apmeklē t pirti un hammam.

Dienas beigā s lietus gan noskaidrojā s, bet mē s vairs nebaidī jā mies, gluž i otrā di, bija pat patī kami dabū t kaut kā du kontrastduš u brī vā dabā : baseins ar siltu ū deni, hidromasā ž a un vē sā m lietus lā sē m. no augš as; ).

Atpū tuš ies atgriezā mies savā viesnī cā Ljež ā.

Ljež a atrodas tik labā vietā , ka tuvumā atrodas gan Nī derlande, gan Vā cija, tā pē c nav tā lu jā brauc. 10 no rī ta jau esam Mā strihtas pilsē tā (Nī derlande), kas atrodas pie tā s paš as upes. Meuse, kā Ljež a un Namū ra.

Lī dz pulksten 12 notika ekskursija pa š o veco un Nī derlandei netipisko pilsē tu (iespē jams, Vā cijas un Beļ ģ ijas tuvuma dē ļ ): Sv. Jans un Sv.

Ā hene ir cieš i saistī ta ar Kā rļ a Lielā vā rdu, kurš š eit ieradā s pē c minerā lū deņ iem un uz kā du laiku pat pā rcē la uz š o pilsē tu Romas impē rijas galvaspilsē tu, un pē c tam vairā kus gadsimtus š eit tika kronē ti Vā cijas imperatori.

Turklā t ir slavenā Kā rļ a Lielā.9. gadsimtā dibinā tā katedrā le, kurā viņ š ir apglabā ts. Katedrā lē š obrī d notiek restaurā cija, tā pē c mums neizdevā s apskatī t debesu Jeruzalemi simbolizē još u lustru, ko katedrā lei uzdā vinā ja Frederiks Barbarosa. No otras puses, mē s redzē jā m brī niš ķ ī gā s katedrā les iekš ē jā s velves un jau atjaunoto Kā rļ a Lielā zelta sarkofā gu, kas mirdz zeltā . Starp citu, iekš ā bildē ties var tikai par papildus samaksu; )…

Blakus katedrā lei atrodas Valsts kase ar unikā lā m kristieš u relikvijā m.


Uzmanī bu piesaista arī vē l viena pilsē tas apskates vieta - rā tsnams, kura fasā di rotā Vā cijas karaļ u un imperatoru skulptū ras.

Brī vajā laikā (no pulksten 16 lī dz 18) izstaigā jā m š o mā jī go pilsē tu, apskatot oriģ inā las un oriģ inā las strū klakas un pieminekļ us: ir gan jautru tē lu grupa interesantā s pozā s, gan pasaku tē li ar kustī gā m rokā m un kā jā m, un strū klaka plaukstoš a un aizveroš a zieda formā...

Uzmanī bu piesaista arī krā sainie skatlogi ar daž ā dā m piparkū kā m un saldumiem, garā m paiet vienkā rš i nav iespē jams; )

Kaut kur ap pulksten 19 atgriezā mies Ljež ā un mums bija vē l viena iespē ja vakarā pastaigā ties pa pilsē tu.

Izejam no viesnī cas Ljež ā un virzā mies uz okeā nu.

Š odien, saskaņ ā ar programmu, mums ir viena no skaistā kajā m Beļ ģ ijas pilsē tā m - Gente un Brige. Mē s jau esam tur bijuš i 2009. gada maijā , bet š ī s ir vietas, kur gribas atgriezties vē l un vē l.

Pa ceļ am pabraucam garā m Briselei, un Jura iesaka piestā t Mini-Eiropas Miniatū rā parkā , ar prieku piekrī tam, jo ​ ​ š o parku agrā k mē s neaptvē rā m. 10.30 jau esam klā t, grupa ir sadalī ta divā s daļ ā s, pirmā ar Juru dodas uz Mini Eiropu, un tie, kas tur jau bijuš i, dodas apskatī t Pasaules izstā dei celto Atomium, kas ir kļ uvis par Briseles un Beļ ģ ijas simbols.

Miniatū rā parkā mums tiek izdalī tas detalizē tas, krā sainas broš ū ras, visu modeļ u ceļ vež i. Katra ES valsts prezentē savu galveno atrakciju modeļ us mē rogā.1:25, kas izgatavoti ar augstu precizitā ti, kas tiek pastā vī gi atjauninā ti un papildinā ti.

Bija patī kami atrast parkā tā s vietas, kur jau biju pabijusi, un apskatī ties, kurp vē lē tos doties nā kotnē.

Iespaidi pē c mū su maija Pireneju romantikas tū res (Spā nija-Portugā le) joprojā m ir ļ oti spilgti un svaigi, tā pē c bija prieks Miniatū rā parkā atrast gan Barselonu, gan El Escorial, gan vē rš u cī ņ u arē nā Seviļ ā (kuru mē s patieš ā m apmeklē jā m) , un Tower de Belem Lisabonā , skatiet Porto ielas…

Ī paš i labas ir fotogrā fijas ar daž ā diem skatiem uz Eiropu un virs tiem paceļ oš o Atomium!


Tu neviļ us salī dzini Mini-Eiropas parku ar Madurodamas parku (Holande miniatū rā ): man patī k abi, katrs savā veidā.

Ap 13.00 esam jau Ģ entē – viduslaiku Flandrijas tirgotā ju un amatnieku pilsē tā . Pilsē ta tā da kā bildē , diez vai uztver, ka tā ir realitā te, nevis ainava...

Ekskursijas ietvaros apmeklē jam Sv.

Bavona, kur glabā jas slavenais Ģ entes altā ris (tie, kas vē las to apskatī t brī vajā laikā , apskatī ju savu pē dē jo apmeklē jumu), apskatī ja Flandrijas grā fu pili no ā rpuses, pastaigā jā s pa gleznainajiem un mā jī gajiem Grasas uzbē rumiem. un Graudi ar vecā m savrupmā jā m ...

Atkal mē s krustojā mies ar vairā kā m kā zā m, un bija pā ri, kur vai nu lī gavainis bija krievs, vai lī gava. Kā zas ir ļ oti demokrā tiskas: viņ i parakstī jā s un apmetā s kopā ar pā ris draugiem tuvā kajā kafejnī cā , lai svinē tu.

Š ajā pilsē tā nav vē lmes kaut kur steigties, bē gt, gribas mierī gi izbaudī t apkā rtē jo atmosfē ru, ko arī darī jā m…

Un 16.30 mū s jau sagaida "Ziemeļ u Venē cija" – uz jū ras ū driem izvietotā Briges pilsē ta, caur kuru mē tā jas gleznaini un graciozi tilti. Labā kie skati uz Brigi paveras no ū dens, tā pē c pa kanā liem pā rvietojas liels skaits laivu ar tū ristiem.

Pē dē jā viesoš anā s reizē arī mē s saņ ē mā m lielu prieku, veicot š ā du pastaigu, un vē lā k, montē jot un skatoties video, mē s atkal pā rliecinā jā mies, cik daudz labā k jū s jū taties pilsē tā . Burā jot ar laivu, jū s baudā t skatu uz mazā m mā jā m, iegremdē jot ziedus, kas aug tieš i no ū dens, un jū s gū stat mā jas komforta un miera sajū tu.

Visiem, kas tikai grasā s apmeklē t š o brī niš ķ ī go pilsē tu, noteikti iesaku izbraukt ar kuģ ī ti pa kanā liem, neaizmirstams piedzī vojums garantē ts!

Mī lestī bas ezers ar baltajiem gulbjiem, neliela viesnī ca jaunlaulā tajiem krastā , Beguinage iekš pagalms joprojā m rada zinā mu mieru ...

Virs pilsē tas paceļ as majestā tiskais Belfortas zvanu tornis, kas gadsimtiem ilgi ir bijis Briges neatkarī bas simbols.

Viena no galvenajā m pilsē tas apskates vietā m, kas pati par sevi ir viena liela atrakcija, Dievmā tes katedrā le.


Dievmā tes katedrā les ķ ieģ eļ u tornis, augstā kais Eiropā , š oreiz beidzot parā dī jā s mū su priekš ā visā savā skaistumā , pilnī bā atjaunots un atbrī vots no sastatnē m. Bet diemž ē l iekš ā turpinā s restaurā cija un katedrā le ir slē gta, kas ļ oti apbē dina tos, kuri vairā kas reizes nav spē juš i tikt iekš ā . Ar to mums pagā juš ajā reizē paveicā s vairā k, mē s izbaudī jā m katedrā les apdari ar Rubensa gleznā m, Mikelandž elo lielisko Madonnu un bē rnu, vienī go darbu, kas viņ a dzī ves laikā atstā ja Itā liju.

Viens no pilsē tas skaistā kajiem laukumiem ir Burgas laukums ar Rā tsnamu un Svē to Asins baziliku, pē dē jā apmeklē juma reizē nonā cā m dievkalpojumā , kad š ī relikvija tikko tika izvesta.

Š oreiz uz Burgas laukuma tika uzstā dī ta estrā de un sarī kots ļ oti skaļ š koncerts, kā man tas nedaudz traucē ja pilsē tas gaisotni.

Netā lu ir arī Markt laukums, bet tirgu neatradā m, tač u nekas netraucē ja izbaudī t skatu uz mā jā m, kas uz to pavē rā s, pabraucot garā m karietē m, uz kurā m var arī braukt.

Brige tiek uzskatī ta par š okolā des galvaspilsē tu un, protams, kā rdinā jumam nav iespē jams pretoties, viss ir jā izmē ģ ina un jā izbauda.

Vē l viens vilinā jums, vairā k vī rieš iem, ir alus. Gatavojoties pē dē jam ceļ ojumam uz Beļ ģ iju, biju pā rsteigts, cik ļ oti tā ir alus valsts, ap 800 š ķ irņ u, sā kot no kā dreiz klosteros un abatijā s brū vē tajā m un beidzot ar mū sdienu. Tad uzgā ju recenziju, kur autors ceļ ojuma laikā nogarš oja daž ā dus alus veidus, aprakstot savas sajū tas un sniedzot vē rtē jumu.

Mē s vē l neesam tikuš i pie tā ; ), tač u pagā juš ajā reizē nejauš i uzgā jā m apbrī nojamu veikalu ar visdaž ā dā kajiem alus veidiem (un ne tikai) daž ā dos dizainos, arī dā vanu variantos, un ar pastā vī go Beer wall (Alus siena) ekspozī ciju, kur apskatā mi visi 800 Beļ ģ ijas alus veidi. tika prezentē ti. Turklā t atvē rtajā terasē ir arī kafejnī ca, no kuras paveras brī niš ķ ī gs skats uz krastmalu.

Un š oreiz mans vī rs man deva uzdevumu atrast š o veikalu. Un es to atradu, tas ir tikai netā lu no Markt laukuma, vecā mā jā . Tā tad, mē s baudī jā m Briges skatus, sē dē jā m uz atvē rtas terases, baudī jā m alu un vicinā jā m klasesbiedriem ar pildspalvu, braucot garā m ar laivā m; )).

Vakarā mū su grupu gaidī ja vē l viens prieks - beļ ģ u mī diju nogarš oš ana, kam ir pavisam cita, smalkā ka garš a, tā pē c ar mani viegli konkurē ja pat mans vī rs, kurš nav liels jū ras velš u cienī tā js; )).


Liels paldies Jurai, kura plā noja laiku tā , lai Brigē ieradī simies tad, kad lielā kā daļ a tū ristu jau to pamet, kas ļ ā va izbaudī t pilsē tu gandrī z vieniem, vakarā bija ī paš i labi...

Man nepietiek vā rdu, lai izteiktu savu sajū smu par š o pilsē tu, es sniegš u tikai daž us citā tus no atsauksmē m, ar kurā m sastapu, gatavojoties ekskursijai.

“Spož ums, no kura brī ž iem aizraujas elpa, plū st Briges gaisā un caurstrā vo katru š ī s pilsē tas milimetru kopā ar brī niš ķ ī go vaniļ as un pū dercukura smarž u, ko izdala slavenā s beļ ģ u vafeles. No tā visa zū d realitā tes izjū ta un galva sā k griezties. Nu, lai tā bū tu, jo Brige ir tik maza, ka tajā pat ī sti nevar apmaldī ties. Š eit viss ir kā pasakā ! »

“Tik senā s un laika neskartā s pilsē tā s kā Brige dzī ve ir kā sapnis. Tā pē c bū t Brigē un sapņ ot par to ir gandrī z viens un tas pats.

Tomē r, tikai iepazī stot š o apbrī nojamo pilsē tu klā tienē , jū s sā kat saprast, kā pē c divdesmitā gadsimta sā kuma lielie estē ti spē ja izturē t dzī vi tikai Brigē.

Pē c katra jauna apmeklē juma tā dā s pilsē tā s kā Ģ ente un Brige es vē los š eit atgriezties vē lreiz ...

Izbraucā m no Briges ap 21.30 un pē c nepilnas stundas bijā m jau okeā na krastā , ostas pilsē tā Ostendē . Vakarā vē l paspē jā m pastaigā ties pa krastmalu, mē ģ inot paskatī ties uz okeā nu, kas bija “paisuma laikā ”.

Viesnī ca Ostendē bija vispieticī gā kā tū rē , bet atrodas vē sturiskā ē kā , laba atraš anā s vieta (pilsē tas centrā , netā lu no promenā des, pludmales, ostas... ), normā las brokastis, bezmaksas WiFi sabiedriskā s vietā s.

Š ajā dienā mums bija pē dē jais ceļ ojuma izbraukums pulksten 10:00. Jura mums deva iespē ju apskatī t Ostendi arī no rī ta.

Lielā kā daļ a no grupas devā s rī ta pastaigā , apskatī t tuvā kos pilsē tas rajonus, zivju tirgu, ostu, krastmalu, entuziasti - izpeldē ties okeā nā (bet talpucha laikam par š o zina vairā k; ).

Sā kot no š ī s pilsē tas, tuvā kajā nā kotnē mū s pavadī s okeā ns ar bē gumiem un bē gumiem, kaiju saucieniem, vienkā rš i nereā liem skatiem apkā rt...

Mē s uz laiku atstā jam Beļ ģ iju un pā rceļ amies uz Franciju, lai tiktos ar Normandiju un Bretaņ u.


Kaut kur 12.30 esam jau Lamanš a piekrastē , mums ir ainavu pietura Grey Nose ragā , kas ir maksimā li tuvu Lielbritā nijai (attā lums, ja nemaldos, ir kaut kur ap 30 km. ).

Un atkal esam Eiropas malā : 1. maijā bijā m tā s tā lā kajā rietumu punktā - Cabo de Roca ragā , tagad stā vam kontinentā lā s Eiropas malā , lieliski un labi redzamas Lielbritā nijas krī ta klintis. , Es pat nespē ju noticē t, cik tuvu tas ir.

Krastmalā ir pat “savdabī gi molberti” ar š eit gleznotu gleznu reprodukcijā m, tieš i tajā s vietā s, no kurā m paveras atbilstoš ais skats.

Kā sevi dē vē ja daž i mū su tū risti - "mē s esam impresionisti tū risti, braucam pē c iespaidiem. " Droš i vien arī es viņ iem piekristu...Tā tad mū su tū risti brī vajā laikā devā s pē c iespaidiem (iespaidu) savā s daž ā dajā s izpausmē s. Kā ds turpina baudī t apkā rtē jos skatus; kā ds, lai gū tu garš as iespaidus; kā ds, pē c tradī cijas, peldas okeā nā...es vē l netaisī jos peldē t, bet, kad mē ģ inā ju “pieskarties okeā nam”, uzlē ca mā nī gs vilnis; (un var teikt, ka ja ne es, tad manas kedas tajā dienā peldē ja okeā nā ; )))

Neaizmirstiet nogarš ot sidru, kamambertu un kalvadosu Normandijā , ar ko tā ir slavena un tos š eit raž o; tiek pā rdoti veikalos, kas ir pilnvaroti pā rdot reģ ionā los produktus.

Tajā paš ā vakarā pamē ģ inā jā m vietē jo sidru un kamambertu, kalvadosu - gaidot...

Tā lā k, saskaņ ā ar programmu, kas izdota kopā ar biļ eti stacijā , bija daž as izmaiņ as, kā izrā dī jā s, tikai uz labo pusi.

Š ajā dienā nakš ņ ojā m Normandijas vē sturiskajā galvaspilsē tā Ruā nā (iebraucā m pulksten 20-21, precī zi neatceros).

Rouen St-Sever Hotel 2 zvaigznes iekš pusē tas ir stilizē ts kā kuģ is, telpas ir kā kajī tes, istabā ir bezmaksas WiFi.

Viesnī ca atrodas netā lu no vē sturiskā centra (15-20 minū tes no viesnī cas kā jā m), vakarā vē l pastaigā jā m pa Sē nas krastmalu, lī dz slavenajai Ruā nas katedrā lei, nedaudz pa centru...


Tā bija mū su pirmā nakš ņ oš ana Francijā š ajā tū rē , un š ajā sakarā gribu teikt daž us vā rdus par brokastī m viesnī cā s. Ikviens, kurš ir bijis Francijā , zina, kas tur parasti ir “smagā s brokastis”: kruasā ns, bagete, ievā rī jums, sviests, kafija.

To zinot un ņ emot vē rā Juras ieteikumu - "paē d Beļ ģ ijā ", neko labu š ajā ziņ ā no Francijas viesnī cā m nesagaidī jā m. Un mē s bijā m patī kami pā rsteigti, mums nebija nevienas "klasiskā s franč u brokastis", visas viesnī cas piedā vā ja pienā cī gas brokastis ar labu ē dienu sortimentu.

Ņ emot vē rā mū su viesnī cas labo atraš anā s vietu, ap pulksten 9 jau bijā m Ruā nas vē sturiskajā centrā , kas vē l nebija masveidā piepildī ts ar tū ristiem, turklā t bija svē tdiena, kas arī droš i vien ietekmē ja cilvē ku pū ļ u trū kumu ielas. Bija patī kami pastaigā ties pa pilsē tu tā dā laikā...

Lī dz pulksten 11 mums bija ekskursija, brī vais laiks - lī dz pulksten 13.

Ekskursija sā kā s laukumā pie Ruā nas katedrā les, iepretim ē kā atrodas informā cijas birojs, kurā var iegū t diezgan pieklā jī gu Ruā nas tū ristu ceļ vedi krievu valodā.

Ruā nas Dievmā tes katedrā le ir daudz vecā ka un skaistā ka par Parī zes Dievmā tes katedrā li, no fasā des tai ir divi asimetriski, pē c vecuma un stila atš ķ irī gi torņ i un dziļ umā tornis ar až ū ra smaili, augstā kais Francijā.

Kreisais tornis celts aptuveni 300 gadus (12. -15. gs. ), bet labais (16. gs. ) prasī ja tikai aptuveni 20 gadus. Pareizā torņ a celš anas procesu bū tiski pasteidzinā ja tas, ka tas celts par naudu no indulgencē m par Lielā gavē ņ a noteikumu pā rkā pš anu, par iespē ju gavē ņ a laikā ē st sviestu; ), par kuru š o torni sauc arī par Maslichnaya.

No rī ta jau no pirmā s reizes nepaspē jā m apskatī t katedrā li iekš ā , jo bija dievkalpojums un piedevā m gaidī ja atbraukš anu no Parī zes “svarī go baznī cas kalpotā ju” (nevaru teikt tieš i kurš ). Un vē l gribē ju tikt iekš ā , jo katedrā lē atdusas Anglijas karaļ a un Normandijas hercoga Rič arda Lauvassirds sirds.

Katedrā lē varē jā m iekļ ū t jau tuvā k vakariņ ā m, lai gan notiekoš ā restaurā cija neļ ā va redzē t visu pilnī bā iekš ā un nedaudz traucē ja no ā rpuses.


Ruā nas katedrā le Klodu Monē vairā kkā rt iemū ž inā jusi savā s gleznā s, turklā t daž ā dos laikapstā kļ os, gadalaikos un daž ā dos apgaismojuma apstā kļ os. Par ko viņ š , iespē jams, bija pelnī jis nelielu pieminekli krū š u veidā no pilsē tas.

Patieš ā m, ļ oti interesanta un skaista katedrā le! Ž ē l, ka tas pilnī bā neiederas fotoattē lā ; )).

Ruā nas dzimtais bija Gustavs Flobē rs, viņ š š ajā pilsē tā dzī voja ievē rojamu savas dzī ves posmu, rakstī ja š eit slaveno "Bovarī kundzi" un bija pelnī jis lielā ku pieminekli no pilsē tas; ).

Tā lā k ekskursija mū s veda uz Lielā pulksteņ a ielu, protams, kuras galvenais apskates objekts ir Lielais torņ a pulkstenis, to mehā nisms ir viens no vecā kajiem Eiropā , “nepā rtraukti darbojoties no 14. gadsimta lī dz 1928. gadam, vairā k nekā.5 miljoni stundu bez viena bojā juma” (no ceļ vež a) .

Pulkstenis atrodas abā s torņ a pusē s ar nesen atjaunotā m ciparnī cā m, kurā m ir tikai vienas stundas rā dī tā js, rā da mē ness fā zes, nedē ļ as dienas un vē l kaut ko...

Tā lā k Vecais tirgus laukums ir Ž annas d'Arkas dedzinā š anas vieta, uz kuras ir augsts krusts un ļ oti savdabī ga baznī ca, ar jumtu, kam, iespē jams, vajadzē tu radī t asociā cijas ar uguns liesmu, bet tas man vairā k atgā dinā ja apgā zts kuģ is...Diezgan dī vaina struktū ra...

Gā jē ju iela ved uz lielu gotisku ē ku – Normandijas parlamentu, kas pazī stams arī kā Tiesu pils, kas aizņ em veselu kvartā lu...Daž ā das ē kas daļ as tika celtas daž ā dos laikos, bet vienā stilā.

Rā tsnams, tā priekš ā ir piemineklis Napoleonam, labajā pusē - Saint-Ouen abatijas smailes.


Ruā na ir viduslaiku pilsē ta, un mē s atrodamies pilsē tas senā kajos gleznainajos karkasa kvartā los: daudzkrā sainas, nedaudz (un daudz ; ) slī pas mā jas, š aurā kā mā ja, veca mā ja ar oriģ inā lā m statujā m uz fasā des un izkā rtni. piemē ram, "Medicī nas laboratorija"; dodamies uz Saint-Maclou až ū ra baznī cu liesmojoš ā s gotikas stilā . Laukumā tā priekš ā spē lē jau pazī stami ielu muzikanti, repertuā rā ir tradicionā lais franč u š ansons, obligā ti “Zem Parī zes debesī m” utt. Kad parā dā s mū su grupa, mū ziķ is sā k spē lē t krievu melodijas...Kā viens no mū su klasesbiedri teica: “Iedeva 1 eiro, bet cik ilgi tas prasa ; )".

Aiz Saint-Maclou baznī cas mā ju iekš ienē atrodas viena no pē dē jā m Eiropā saglabā tajā m viduslaiku nekropolē m, kas atrodas paš ā pilsē tas centrā . Savā di, ka nesen š eit atradā s Tē lotā jmā kslas skola.

Kaut kā man š ī vieta ne pā rā k asociē jas ar tē lotā jmā kslu un vispā r ar kaut ko skaistu...

Brī vajā laikā Ruā nā vī rieš i varē ja mierī gi kopā ar sievā m sajust viduslaiku pilsē tas garu, jo bija svē tdiena un lielā kā daļ a veikalu bija slē gti, kas viņ us glā ba no laika, kad bija jā pavada savas sievas pie plkst. ieejas veikalos; )))

14:00 jau esam modī gajā franč u aristokrā tijas un pasaules bagā to cilvē ku kū rortā Dovilā.

Gandrī z visas pilsē tas mā jas, sā kot no savrupmā jā m pie jū ras un okeā na lī dz mā jā m tuvā k pilsē tas centram, ir veidotas vienā stilā.

Š eit jū s neredzē siet "parasti mū su savrupmā jas" - milzī gas aiz augstiem akmens ž ogiem, viss ir ļ oti eleganti un gaumī gi. Uz vienas savrupmā jas jumta bija uzlikta pat rotaļ ī ga putnus medī š a kaķ a figū riņ a; )

Nav iespē jams atraut acis no slavenā s Normandijas viesnī cas, kas atkal veidota tā dā paš ā stilā , brī niš ķ ī gi izrotā ta ar daudziem ziediem, un š ī ir ļ oti eleganta un kaut kā svinī ga.

Viesnī cas priekš ā ir ļ oti skaists zā liens ar interesantā m kompozī cijā m: ap katru zemo koku aug rozes, ap rozē m koš i mazizmē ra ziedi un viss izskatā s kā viena gleznaina puķ u dobe (skat. foto talpucha).

Dovila ir prestiž a atpū tas vieta slaveniem aktieriem-zvaigznē m, kuru atceraties, izejot uz slavenā s laipas ar š o "zvaigž ņ u" nominā lajā m ģ ē rbtuvē m.

Tas skar visplaš ā ko smilš u pludmali ar piesietiem krā sainiem lietussargiem.

Manā galvā un uz mē les nemitī gi grozā s melodija no š eit uzņ emtā s Kloda Lelū š a filmas "Vī rietis un sieviete"...

Te sā c just, ka š is ir kū rorts, piejū ras kū rorts – ir silts, spī d spož a saule, tī rs gaiss, var peldē ties, sauļ oties, ja vē lies (lai gan tas pie mums nav ī paš i izplatī ts).


Agrā k es diez vai varē ju iedomā ties, kā da veida atvaļ inā jums tā s varē tu bū t Francijas ziemeļ os: kaut kas lī dzī gs "staigā , ieelpojiet gaisu, ietiniet sevi no vē ja" ...

Bet izrā dī jā s, ka š ie ziemeļ i mums praktiski ir kā dienvidi; )))…

Pulksten 16 pā rceļ amies uz kaimiņ u pilsē tu - Trouville, tā atrodas tepat blakus, pietiek š ķ ē rsot tiltu, bet no Dovilas svinī gi ar autobusu pā rceļ amies uz Truvilu; )

Daž kā rt viņ i sauc Dovilu un Truvilu – sadraudzī bas pilsē tas, es laikam tā neteiktu. Truvila man likā s kaut kā demokrā tiskā ka, vienkā rš ā ka, pieejamā ka, tajā jū ties daudz ē rtā k nekā Dovilā . Bet tas ir mans viedoklis...

Grupa kaut kur izklī da: daž i uz zivju tirgu, lai pā rbaudī tu tā sortimentu un uzreiz nogarš otu svaigi pagatavotas jū ras veltes; kuri vienkā rš i staigā pa pilsē tu...

Tač u š oreiz nolē mā m pievienoties Jura vadī tajai "entuziastu grupai" un devā mies piedzī vot okeā na ū deņ us, vienkā rš i nopeldē ties; ))…

Pā rsteidzoš i, ū dens izrā dī jā s diezgan silts, tie, kas niruš i, ziņ oja, ka tas ir sā ļ ā ks par mū su Melno jū ru ...

Tieš i š ajā dienā mū su tū re š ķ ē rsoja savu ekvatoru, mā jas darbi aizmirsā s, bijā m jau pilnī bā piesū kuš ies ar apkā rtē jo vietu atmosfē ru, bija kaut kā da sajū sma no visa apkā rtē jā.

Š o sajū tu cenš os izbaudī t paš a ceļ ojuma laikā , nevis atgriež oties mā jā s, un atliek tikai ar zinā mā m skumjā m atcerē ties to, kas diemž ē l jau ir pagā jis.

Pulksten 18

Kamē r Jura gatavo mū su apmetni, mē s baudā m skatus uz cietoksni, “okeā nu bē guma laikā ”, smiltī s nož ē lojami guļ dzeltenas bojas (citreiz arī dibens), un ū dens vē l tā lu. ..

Atkal iesaku paskatī ties talpuchas foto, viņ a spē ja noķ ert krā š ņ ā kos mirkļ us.

Viesnī ca De L'Univers izrā dī jā s ļ oti labā vietā , netā lu no cietokš ņ a vā rtiem, tikai pā ris metru attā lumā (lietas nebija jā nes tā lu; ), ar skatu uz galveno laukumu, kur atrodas daudzi restorā ni; pretī rā tsnamam.

Viesnī ca brī niš ķ ī ga, plaš i numuriņ i, labas brokastis, bezmaksas Wi-Fi istabiņ ā , saimnieks pat paspē ja iekā rtot liftu š ajā ē kā , ļ oti mazs, tomē r lifts, un galvenais, viesnī cas atraš anā s vieta. !


Ilgu laiku pateicā mies (neklā tienē ) vā cieš u grupai, kas neieradā s, pateicoties kam nonā cā m š ajā viesnī cā...

Mū su Hotel De L'Univers mū s viesmī lī gi uzņ ē ma 3 naktis, un atkal nā kamā s divas dienas mē s viegli izejam uz autobusu.

Yura piedā vā s mums dienas pirmajā pusē veikt ekskursiju uz Mont-Saint-Michel, lai tur nokļ ū tu pirms galvenā tū ristu pieplū duma, jo galvenā s grupas no Parī zes ierodas tuvā k vakariņ ā m. Tas sevi pilnī bā attaisnoja, lī dz pulksten 12 pa galveno, ļ oti š auro ielu, knapi varē ja izspiesties, no ļ auž u pū ļ iem radā s “sastrē gumi”.

Š ajā dienā mums bija iespē ja atkā rtoti piedzī vot laikapstā kļ u mainī gumu Francijas ziemeļ os. No rī ta pirms brokastī m - spož a saule; pē c brokastī m izejam uz ielas - mā koņ i nā kuš i un lī st; savukā rt grupa pulcē jā s izbraukš anas brī dī pulksten 9. , lietus beidzā s, atkal iznā ca saule, pa ceļ am uz Mont-Saint-Michel pat redzē jā m varavī ksni. Un tad mē s atļ ā vā m

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
iemiesojums