Mana Albānija

04 Oktobris 2014 Ceļošanas laiks: no 20 augusts 2014 ieslēgts 04 Septembris 2014
Reputācija: +3121
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Katru reizi pirms nā kamā brauciena ņ emu jaunu burtnī cu, pases lielumā , un saku draugiem, ka visu ceļ ojumu turē š u dienasgrā matu (par to jā paziņ o citiem, citā di nav ne mazā kā s iespē jas ka uzrakstī š u vismaz rindiņ u). Un katru reizi, kad atgriež os no ceļ ojuma ar gandrī z tukš u piezī mju grā matiņ u: man pietiek maksimums divā m dienā m.

Tā tas bija arī š oreiz. Itā lija–Albā nija, 2 nedē ļ as, 2014.  gada augusts. Tā pē c es rakstu no atmiņ as.

Kā du laiku sapņ oju doties uz Albā niju. Tur gā ja maz cilvē ku, toreiz nebija daudz ziņ ojumu, tagad Albā nija pamazā m gū st popularitā ti tū ristu vidū . Un apmē ram pirms pieciem gadiem gandrī z visi, ar kuriem es runā ju par Albā niju, apgalvoja, ka ir karš , noziedzī ba, netī rumi, nabadzī ba...


Mana draudzene Jū lija arī nemeklē roņ u atpū tu, viņ a izvē las vienu citu skaistā kas valstis - Sī riju, Nigē riju, Gambiju, Beninu. Un ja Eiropa, tad Albā nija. Viņ as nā kotnes plā nos ietilpst Irā na un Uzbekistā na. Man bija jā pavada tieš i gads, pierunā jot savu vī ru nā kt mums lī dzi un mē ģ inā t atrast citu cilvē ciņ u, lai optimizē tu uzturē š anos viesnī cā , tā teikt. Viņ i rē ķ inā jā s ar Jū lijas draudzeni no viņ as dzī ves Londonā , tač u tur kaut kas nesaauga un bijā m trī s “neoptimā li” palikuš i.

VizAir biļ etes uz Sofiju (600 UAH turp un atpakaļ / 1 persona) tika iegā dā tas augusta beigā s 2013. gada rudenī . Bija plā nots Sofijā noī rē t auto un apbraukt Maķ edoniju: kalnaino daļ u, kanjonus, kalnus, aizas lī dz brī niš ķ ī gajam Ohridas ezeram un tad Albā nija ar atkal aizā m, kalniem, kanjoniem un brī niš ķ ī go Ohridas ezeru. Plus lieliskā Albā nijas piekraste. Manuprā t, bija izplā nots lielisks marš ruts (protams, es). Sofijā ne bez problē mā m tika atrasta nomas kompā nija, kas atļ ā va viņ u auto izbraukt ne tikai uz Serbiju vai Maķ edoniju, bet arī uz Albā niju. Lē ti un labi auto.

Un š eit ir ķ ibele. Ne tikai mū su lidojuma atcelš ana, bet arī VizeAir lidojumu atcelš ana no Kijevas uz Sofiju. Pat mans vī rs ir sarū gtinā ts - es jau paspē ju viņ am ausis sabā rstī t ar satriecoš o Albā niju un visā dā m bloga atskaitē m par lielisku atpū tu tur. Viņ š ieraudzī ja fotoattē lu, izlasī ja pā ris š ī s paš as atsauksmes un pats sā ka klusi sapņ ot par Albā niju.

Bet viss tas pats Vizeirs, par ko viņ am cilvē ciski pateicos, ļ ā va ne tikai iekasē t naudu par atceltajiem lidojumiem, bet sniedza vairā kas iespē jas apmainī t pret citiem galamē rķ iem. Ī stenī bā piedā vā jums tiem paš iem pasaž ieriem izvē lē ties jebkuru citu aviokompā nijas virzienu, neatkarī gi no cenas, man š ķ ita ideā ls. Š aubas bija tikai starp Neapoli un Valensiju. Dž ū lija saka: Man vajag Albā niju, tā ir ī sta no Neapoles, nevis no Valensijas. Lai gan Spā nija arī nekas. Vī rs saka: vajag izvē lē ties dā rgā ko virzienu, un tā ir Valensija. Vai Neapole, bet varbū t vienkā rš i divas nedē ļ as pabū t Itā lijā , Albā nija ir kaut kā grū ta un neparedzama. Un man patika visi varianti, bet kad es atkal nokļ ū š u tajā Albā nijā ?


Nomainī tas biļ etes uz Neapoli. Un tad ne ceļ ojums, jamb uz aplodas. No š ī brī ž a jū s varat sā kt ņ irgā ties par mani visiem tiem, kuriem es jau gadiem stā stu, cik vienkā rš i viss ir patstā vī gā ceļ ojumā . Daudzā s vietā s ir viegli, bet š eit tas nebija ļ oti.

Albā nijas brī vdienu ideja bija tā da, ka valsts ir lē ta, tū ristu neiecienī ta, ir pamestas pludmales akmeņ ainos lī č os, miers un klusums. Daļ ē ji tā ir. Bet tikai daļ ē ji.

Atvaļ inā juma plā ns Albā nijā bija š ā ds: Neapolē ierodamies no rī ta, un jau nā kamajā dienā ar autobusu no Neapoles dodamies uz krā š ņ o Brindisi pilsē tu, no kurienes atiet prā mji uz Albā nijas pilsē tu Vloru. Vlora ir pilsē ta, no kuras dienvidos sā kas tā sauktā "Albā nijas Rivjē ra" – ļ oti gleznainas un tī ras pludmales lī dz pat Sarandai. Un aiz Sarandas sā kas kontinentā lā Grieķ ija. Pretī Sarandai ir grieķ u Korfu. Lū k, uz Sarandas reģ ionu.

Vlorā bija paredzē ts ī rē t auto un braukt pa skaistā ko kalnu ceļ u gar piekrasti, lai nokļ ū tu omulī gā ciematā , kur tiktu izī rē ts tikpat mā jī gs dzī voklis pie pludmales. Tā pati pludmale, kuras ir "tū kstoš iem": klusa, mierī ga un skaista.

Nedē ļ as laikā bija plā nots doties uz 2-3 pilsē tā m - Beratu, Gjirokastru, Butrintu, bet pā rē jā laikā doties uz pludmali. Kanjonus un aizas, kā arī krā š ņ o Ohridas ezeru tika nolemts izmest no marš ruta.

Pē c tam mū s gaidī ja Itā lija. Bija plā nots Brindizi noī rē t auto un lē nā m braukt uz Neapoli uz interesantā m vietā m, pā ris dienas nodzī vojot jū rā Matera apkā rtnē . Un tā arī notika, mē s apmeklē jā m Ostuni, Alberobello (otro reizi mū ž ā ), Materu. Apmetā mies kalnos, pā ris dienas izbraucā m uz apkā rtē jiem ciemiem, lī dz jū rai. Uzkā pā m kalnā , kur atrodas pamestā pilsē ta San Severino DiCentola. Tad mē s uz stundu iekā pā m Paestumā un lidmaš ī nā .

Brauciena budž ets ir krasi pieaudzis jau mū su kustī bu transporta apmaksas posmā :


- No Neapoles uz Brindisi tika iegā dā ts autobuss par 30 eiro no cilvē ka. Autobuss ir labs un ē rts, bet visā s pilsē tā s tas piestā j kā dā nomalē . Tā Brindisi viņ š mū s atveda nevis uz staciju, ne uz centru, bet uz pamestu stā vlaukumu, kur izkā pā m tikai mē s trī s. Taksometru vadī tā ji nav redzami, vietē jie teica, ka viņ i nekur nav drū zmē juš i: jā zvana. Taksometru nebija iespē jams noķ ert: nebija redzē ta neviena automaš ī na. Un mē s galu galā no pilsē tas arī uz ostu, un viņ š ir citā nomalē ā rpus pilsē tas. Izbraukš ana ir 23:30. Un jā reģ istrē jas (kā norā dī ts biļ etē ) - ne vē lā k kā.2 stundas pirms izbraukš anas. Mums ir gandrī z 21-00.

-No vienas Brindisi nomales parastā autobusa vadī tā js mū s izsē dinā ja dzelzceļ a stacijā un pamudinā ja citu autobusu tieš i uz ostu. 15 minū tes un esam ostā

-Biļ eš u iegā de uz prā mi mani ļ oti sarū gtinā ja. Pirkta tieš saistē no Kijevas. Zinot cenas Skandinā vijas prā mjiem ar to attā lumiem, es nerē ķ inā ju ar 1 biļ etes cenu š im prā mim bez sē dvietas 60 (! ) Eiro vienā virzienā . Lē tā kā kajī te ir 75 (nedaudz lielā ks par vilciena nodalī jumu un skats tā ds pats). Mums bija mē ģ inā jumi iegā dā ties biļ etes uz Tirā nu no Neapoles ar pā rsē š anos Romā par tā du paš u cenu, tač u mē s nolē mā m, ka mums ir tik daudz pā rsē š anā s un pastā v iespē ja, ka nokavē sim kā du transportlī dzekli. Rezultā tā viņ i uzskatī ja, ka komforts lidojumā neaizstā s braukš anu pa Albā niju vē l 7-9 stundas, muitas kontroli lidostā (suvenī ri no Albā nijas var svē rt vairā k par atļ auto bagā ž as svaru), nepiecieš amī bu atgriezties Neapoles lidostā . un lidot (man joprojā m ir bail lidot, lidojot mokā s). Tā pat mums visiem trī s š ķ ita, ka prā mis starp Itā lijas dienvidiem un Albā niju ir piedzī vojums pats par sevi (un tā ir patiesī ba), plus “kolekcionē jams” zī mogs pasē ar Š engenas š ķ ē rsoš anu ar laivu (idiotiem, vai ne? ). Bet bez prā mja cenas, kas, manuprā t, ir pā rā k augsta, apstā kļ i uz klā ja ir tā lu no ideā liem. Tas ir atseviš ķ s stā sts. Bū s vē lā k: gan fotogrā fijas, gan video. Un daž i vā rdi par pasu kontroli. Daudz iespaidu! Es neriskē š u to atkā rtot! Secinā jums - ja uz Albā niju brauc ar prā mi, tad tikai no grieķ u Korfu! Tikai tā pē c, ka attā lums ir mazā ks!

-auto noma Vlorā . Izrā dī jā s, ka Dienviditā lijas un Albā nijas ostā s nav automaš ī nu nomas! Negaidī ti. Automaš ī nas vai brauc no lidostā m (Itā lijā tas ir 5-10 km, bet Albā nijā vairā k nekā.100). Attiecī gi tas palielina automaš ī nas izmaksas par aptuveni 70-90 eiro.


Ar ī rē š anu Albā nijā (nevis galvaspilsē tā ) tas nav ī paš i labi, it ī paš i ar iepriekš ē ju rezervā ciju un izpratni par cenu. Ja ir vietnes, tad sazinoties labā kajā gadī jumā pa pastu atbildē s ar kaut ko neizteiksmī gu no sē rijas “nā c un vienojies” vai “nu mē s nezinā m, kā ds tas bū s auto, bet cena ir no 30 eiro. ” Lai iepriekš saņ emtu skaidru piedā vā jumu: š ī automaš ī na uz š ā diem nosacī jumiem ar š ā du apdroš inā š anu par š ā du cenu nav iespē jama. Viss, kas atrodas vietnē , ir mainā ms: lī gums patiesī bā bū s atš ķ irī gs un cenu zī me. Un kas ir apdroš inā š ana, Albā nijā , š ķ iet, viņ i ī sti nezina. Patiesī bā viņ iem nav ne jausmas par ceļ u satiksmes noteikumiem.

Bet noma Vlorā tomē r tika atrasta. Tā kā viņ i uzreiz neatbildē ja uz e-pastiem, mē s vē lreiz nosū tī jā m man un Jū lijai e-pastu, aizpildī jā m viņ u atsauksmju veidlapu vietnē , sazinā jā mies ar viņ u FB grupu un arī mē ģ inā jā m aizpildī t rezervā cijas pieprasī jumu. Nedē ļ as laikā saņ ē mā m vairā kas atbildes no sē rijas “nā c un vienojies” ar daž ā dā m cenā m par vienu un to paš u miniatū ru, no 28 lī dz 36 eiro. Tač u pa telefonu (un mē s jau 2 dienas pirms auto rezervē š anas zvanī jā m no Neapoles) mums paziņ oja cenu 28 eiro un atkal "nā c un piekrī ti". Lī gumi beidzā s ar cenu 32 eiro bez argumentiem no nomas. Es negribē ju tē rē t laiku, lai gan mana godprā tī ba gandrī z izjauca darī jumu. Bet tikai tā pē c, ka es slikti runā ju angliski, es nevaru kaulē ties par automaš ī nu. Maksā jums skaidrā naudā , lai gan viņ iem bija terminā lis: viņ i izdomā ja, ka tas ir “salauzts”. Plusi: bez depozī ta, bez kartes, bez skaidras naudas. Ja visi bojā jumi bija iekļ auti lī gumā , tad par skrā pē jumiem un citiem sī kiem bojā jumiem nav jā uztraucas: nododot maš ī nu, tā tikpat kā netika pā rbaudī ta. Nerok un nekari sev citu cilvē ku bojā jumus.

Mazā s maš ī nas gariem albā ņ u nobraucieniem un kā pumiem nav paredzē tas. Bremzes svilpoja, smirdē ja, kū pē ja. . . Maš ī na vienkā rš i cieš tajā kalnainajā Albā nijā . Un mē s esam ar viņ u. Tiesa, Sarandas novadā ceļ i ir mazā k stā vi un garu nobraucienu maz.

-Lielā kie izdevumi mums radā s par itā ļ u auto nomu. Mums tas maksā ja 50 eiro/dienā . Muļ ķ ī bas! Itā lija. Dienvidi. Un 50 eiro. Pagā juš ajā gadā Bari man bija Hertz maš ī na par 18 eiro. Š oreiz mums ir noma ar Van Vey - ņ emam Brindisi, ī rē jam Neapolē . Bet 50 eiro. Varē ja ņ emt no vietē jiem izplatī tā jiem: tie ir lē tā ki - Locauto, SicilyByCar, Maggiore. Tač u š ie uzņ ē mumi ir specifiski: viņ iem patī k “audzē t” ā rzemju tū ristu, kuram nav pazī stama itā ļ u dienvidnieka mentalitā te. Pirmkā rt, bloķ ē jot visu jū su paš riska summu kartē (1700.1900 eiro), viņ i cenš as neiekļ aut oriģ inā lajā lī gumā esoš os automaš ī nas bojā jumus (tas ir vienkā rš i). Ja tas izdevā s, tad daž as dienas pē c automaš ī nas nodoš anas viņ i sā k norakstī t š o milzī go 200–400–600 eiro depozī tu par jū su radī tajiem bojā jumiem š ai automaš ī nai. Atsauksmes tumsa! Ī paš i priekš SicilyByCar. Nolē mā m, ka stabila kompā nija ir labā ka, un izvē lē jā mies Europcar. Un viņ i mū s bloķ ē ja tikai par 1000 eiro. Redī si! Pirmo reizi esmu bloķ ē jis tik daudz naudas par automaš ī nu. Parasti: vai nu neko, vai 200-250 eiro.


Pati Albā nija ir brī niš ķ ī ga valsts.

Mū su problē ma bija tieš i tikt un izkļ ū t no turienes.

Cenas. Lē ti iekš zemē . Viss. Un mā joklis, un pā rtika, un pakalpojumi.

Mā joklis. Ja iepriekš meklē internetā : izvē le nav liela un cenas visaugstā kā s. Viesnī cu nav daudz, pā rsvarā privā tmā jas un dzī vokļ i. Valsts tiek aktī vi veidota, un mā jokļ i ir nikni. Ja meklē mā jokli uz vietas, tad tas ir daudzkā rt lielā ks (visur ir norā des par izī rē š anu) un lē tā ks. Rakstu dolā ros, jo ē rti ir skaitī t 100lek-1 dolā rs. Mā joklis Sarandā (tas ir kā Jaltā ) augustā : moderns dzī voklis, izremontē ts/jauns, 1 guļ amistaba + virtuve ar dī vā nu, balkons. Izvē lē jos pē c š iem kritē rijiem. Cenas ir 30-35-40 dolā ri. Mē s joprojā m rezervē jā m iepriekš . Protams, septembrī vai jū lijā cenas ir zemā kas. Daž reiz lī č u pludmalē s ir nelielas viesnī cas, vienkā rš as viesnī cas. Nav pretenciozs. Albā nijā vispā r nav nekā nož ē lojama!


Ē diens. Vienkā rš s Vidusjū ra. Lē ti vienkā rš i. Viss ir garš ī gi! Š eit ir grieķ u ē dieni (piemē ram, grieķ u salā ti ir visur, viens un tas pats Fredocino dzē riens) un itā ļ u: ir daudz iestā ž u ar makaronu picas risoto. Bet zupas ir pā rsteidzoš i populā ras. Nevis tomā tu virca, bet zupa ar gaļ u, ar dā rzeņ iem, tā da sā tī ga. Ne mū su borš č s, bet arī ne gaspač o. Daudz maltā s gaļ as ē dienu. Mē s biež i satikā m dolmu (vai tamlī dzī gu) - mē s to nepasū tī jā m, tas tikai izskatā s kā kaut kas ietī ts vī nogu lapā s. Vlorā gandrī z katrā iestā dē logā uz iesma karā jā s jē rs vai teļ š (lasī ju, ka kauj mazus teļ us, tā pē c jē ra un teļ a izmē rs maz atš ķ iras). Piekrastē ar iesmiem iestā dī jumus, manuprā t, neredzē ja. Ir zivis un jū ras veltes. Viss svaigs vietē jais loms! Vairā kas reizes vē rojā m, kā vietē jie puiš i ķ er astoņ kā jus tieš i pludmalē . Varž u stilbiņ i ir ļ oti garš ī gi, mī dijas ceptas mī klā : visgarš ī gā kā s mī dijas, ko esmu garš ojis. Gandrī z visu iestā ž u tradicionā lais ē diens ir grilē tas zivis (asaris, forele, dorado un citi, kurus nevarē ja iztulkot). Cenas ir 5-8 dolā ri par ē dienu, kas sastā v no veselas zivs 300-400 gramiem + daž iem dā rzeņ iem. Pica ļ oti garš ī ga 3-8 dolā ri. Par 8 tā bija gaļ a ar bifeļ u mocarellu un Albā nijā bija garš ī gā ka nekā Neapolē . Vienā no Sarandas dā rgajiem restorā niem ē dieni maksā ja 8-12 dolā rus, bet restorā ns specializē jā s skaistā pasniegš anā un nelielas porcijas izdalī š anai uz liela š ķ ī vja. Un, lai gan viss ir garš ī gi, bet, lai labi paē stu, ir jā apē d 2-3 ē dieni.

Milzī gs skaits sugas tavernu. Pat ne restorā ni. Pludmale, tieš i uz klints virs tā s: bā rs un restorā ns. 20 dolā ri par trim un brī niš ķ ī gi skati uz kalniem un jū ru.

Ē st ar b/a dzē rieniem vai vī nu un jau ar dzeramnaudu var gandrī z visur pa 20-25 dolā riem par trim!

Cilvē ki. Ļ oti atvē rta, dzī vespriecī ga, dzī vespriecī ga. Pat pasu kontroles darbinieki smē jā s un jokoja, un viena dā ma gandrī z dejoja. Neuzkrī toš s. Pat ja viņ i vē las jums kaut ko pā rdot (proti, pā rdot, bet "iesū kties"), viņ i to dara ļ oti uzmanī gi. Gadī jā s, ka maš ī na apstā jā s, ieraugot, ka esam tū risti, un smaidoš ais vectē vs vienkā rš i iedeva vizī tkarti (viesnī cas, dzī vokļ a, veikala). Vienmē r smaidī gs ne tikai mums, bet arī dzī vei. Drū mas izskatā s tikai ļ oti vecā kas vecmā miņ as, kuras biež i vien ir tē rptas melnā s kleitā s ar melniem š allē m. Mē s domā jā m, ka, visticamā k, tā s ir atraitnes. Bet kā pē c atraitnes, tikai vecmā miņ as 80-90 gadus vecas, nevarē ja sev izskaidrot.

Vietē jo vidū jutā mies ļ oti droš i, atš ķ irī bā no Neapoles un tā s priekš pilsē tā m. Mē s neredzē jā m nevienu dzē rā ju. Pū ķ is arī ; -)


Pludmales. Lī dzī gi kā Melnkalnes, Horvā tijas pludmalē s. Forš i. Tī rs. Ū dens ir ļ oti dzidrs. Piekraste ir akmeņ aina, un labā kā s pludmales atrodas lī č os, uz kuriem jums jā brauc. Pie Dhermi ciema ir liela gara pludmale, bet mē s to redzē jā m tikai no augš as, braucot pa ceļ u. Ļ oti skaists. Gandrī z visā s Albā nijas pludmalē s netā lu no Sarandas ir smiltis, bet daž viet tā s paš as pludmales pludmalē papildus smiltī m var bū t arī oļ i un pat akmeņ i. Viens bija akmeņ ains: mazi akmeņ i. Neē rti bez speciā liem apaviem. Bija arī pilnī gi smilš aini-Ksamili, piemē ram. Viņ i saka, ka daudzā s Albā nijas pludmalē s smiltis ir sasmalcinā ti oļ i. Bet mē s esam bijuš i arī attā los lī č os, kur nav pludmales infrastruktū ras un ļ oti slikts ceļ š : tur bija arī smiltis, un tuvumā bija akmeņ i un akmeņ i. Mana mī ļ ā kā kombinā cija. Ir daudzas pludmales, kurā s var tikai peldē ties: tā s ir stilī gā kā s.

Man nepatī k pilsē tas pludmales, es uz tā m neeju. Ļ oti maz skrejriteņ u/banā nu, kliedzoš a mū zika. Laivas un jahtas pludmalē s nepietauvojas (atš ķ irī bā no Melnkalnes, kur tā s ir vienkā rš i katastrofa). Ū denī nav atkritumu, pludmales tiek tī rī tas katru vakaru. Visbiež ā k jebkurā , pat nomaļ ā lī č a pludmalē ir restorā ns, autostā vvieta, sauļ oš anā s krē sli, paplā te ar visu veidu saldē juma sulā m. Tajā paš ā laikā tas nav ļ oti pā rpildī ts, it ī paš i pē c 14 stundā m.

Bet ir pludmales, kuras man nepatī k. Tā pati Ksamila ir visvairā k reklamē tā pilsē ta un vairā kas pludmales, tostarp tā s, kas atrodas blakus esoš ajā s saliņ ā s. Tie ir skaisti, bez š aubā m, bet! Tie ir pā rpildī ti ar cilvē kiem, ir tikai skudru pū znis. Troksnis un troksnis. Aizsē rē juš as stā vvietas, daudz cilvē ku velk visā dus atkritumus un pā rdod (vī ģ es, kazenes, kaut kā di rullī š i, kukurū za, saldē jums). Pludmalē nav pietiekami daudz vietas, tā pē c visa telpa ir piepildī ta ar sauļ oš anā s krē sliem / saulessargiem. Š ī bija pirmā pludmale, kurā nonā cā m Albā nijā , un mē s bijā m vienkā rš i š ausmā s. Skats bija kā Krimā , kā Aluš tas pilsē tas pludmalē . Vilš anā s. Bet tad viņ i izvē lē jā s labā kas un klusā kas vietas.

Interesanti arī tas, ka vietē jie iedzī votā ji pludmali sā k pamest jau no trijiem pē cpusdienā . Č etros ir ne vairā k kā puse cilvē ku, un seš os tajā paš ā Ksamilā bijā m vienī gie.


Ceļ i un stā vvietas. Ceļ i mī nus Albā nija. Tie ir sliktas kvalitā tes, ī paš i valsts kalnainajā daļ ā . Gar piekrasti Vlora-Saranda ceļ š ir labs. Ir daž as miruš as vietas, bet tas ir sī kums. Bet š aurs, diezgan nogurdinoš s: daudz serpentī nu, gari kā pumi un nobraucieni, maz apdzī t vai apstā ties. Visi ceļ i ir š auri, pilnī gi viss. Visbiež ā k 1 josla katrā virzienā , bet daudzi ceļ i ir tikai 1 joslas platumā . Valsts dzī lē s ceļ i...nav loģ iski, vai kā . Jū s varat braukt pa š oseju, un pē kš ņ i tā tiek pā rtraukta, un sā kas dzī va elle ar caurumiem riteņ a grī dā . Vai arī ceļ a segums var nebū t vispā r: akmeņ i vai grunts. Tad “sprā dziens” un pē c 10 km atkal labs ceļ š...Valsts kalnainajā daļ ā ir daudz zirgu transporta (ja tas attiecas uz ē zeļ iem). Pā rvietoš anā s pa valsti kopumā ir ļ oti lē na.

Pilsē tā m ir cita problē ma. Gandrī z pilnī gs satiksmes noteikumu, zī mju un marķ ē jumu trū kums. Drī zā k tā nav visur, bet pilsē tā s tā kļ ū st par problē mu. Haoss.

Mē s nesapratā m, kas viņ iem tur ir ar prioritā ti aplī . Š ķ iet, ka prioritā te ir tam, kurš uznirst pirmais. Bet visi brauc lē ni, diezgan uzmanī gi, nepaā trina, negriež . Mans vī rs saka, pē c Kijevas š eit ir normā li.

Autostā vvieta. Tā pat kā mē s: liec kur gribi (gandrī z). Daž kā rt sulainis (? ) ierodas pludmalē s par saviem 100-200 lekiem (1-2 dolā riem) dienā . Daudz privā tā s autostā vvietas visu diennakti (pagalmā ) par cenu 1-2 dolā ri dienā . Milzī gs mazgā š anas reiž u skaits, jo valstī ir daudz gruntskrā su ar baltiem putekļ iem.

Nepiecieš ams ZPS. Pirmkā rt, praktiski nav nekā du apmetņ u pazī mju. Nav iespē jams sekot zī mē m. Tikai daž i cilvē ki no vietē jiem var palī dzē t, jo vietē jie iedzī votā ji nerunā pā rā k labi sveš valodas. Otrkā rt, jū s nekad nesasniegsit intuitī vi. Š ķ iet, ka tas ir Berats. No Vloras ir tikai viens ceļ š . Liela pilsē ta, blakus tikai mazie. Vai tas ir loģ iski, ka ceļ am uz turieni jā bū t labā kam, salī dzinot ar ceļ iem uz ciemiem un mazpilsē tā m pa ceļ am? Bet nē , daž ā s atzarojumos mē s stā vē jā m un negā jā m, pat ar ZHPS ar atjauninā tā m kartē m. Sī krī ks saka-atstā j jums. Bet pa kreisi ir nā vē još i putekļ ains š aurs ceļ š , bet pa labi ir parasts un platā ks. Vī rs saka: ceļ š uz ciemu nevar bū t labā ks par galveno ceļ u uz lielpilsē tu Berat. Var bū t. Un mē s tam noticē jā m tikai pē c 10 minū š u stā vē š anas sazarojumā , pamanot, ka 90% garā mbraucoš ā s satiksmes joprojā m griež as pa kreisi.

Vē lams nebraukt naktī .


Viņ u nav tik daudz. Galvenā s pilsē tas dienvidu daļ ā ir Berata un Gjirokastra pilsē tas. Bet š ī s divas pilsē tas atrodas iekš zemē , nevis pie jū ras. Par viņ iem mē ģ inā š u uzrakstī t atseviš ķ u stā stu ar fotogrā fiju, bet tagad tikai pieminē š u. Abas pilsē tas ir UNESCO aizsargā tas, un tā s ir patieš ā m skaistas, interesantas un oriģ inā las.

Ir arī senā s Butrintas pilsē tas drupas. Tiem, kas bijuš i lī dzī gā s pilsē tā s Turcijā , Grieķ ijā vai Itā lijā , š ī š ķ itī s pieticī ga. Varat arī izlaist. Lai gan ir skaisti un forš i (lauru mež s). Skaisti skati uz kalniem, ezeru, cietoksni. Bet Grieķ ijas Delfi ir ļ oti tā lu.

Saranda. Kū rorta pilsē ta. Centrā lā daļ a nav liela, no jebkur 10 minū tes lī dz jū rai. Bet es runā ju par daudzstā vu ē kā m. Ap š o centrā lo daļ u ir daudz privā tmā ju uz kalniem, no turienes ir tā lu lī dz jū rai. Jauka krastmala, uz tā s visa pilsē tas dzī ve - veikali, kafejnī cas, suvenī ri. Trokš ņ ains. No Sarandas kursē prā mji un raķ ete (raž ota Hersonā ) uz Grieķ ijas salu Korfu. Ir arī ļ oti labs liels restorā ns un picē rija (garš ī ga pica un lē ta). Š is restorā ns atrodas vecā pilī uz kalna virs pilsē tas, un no tā paveras brī niš ķ ī gs skats uz lī ci un kalniem. Vieta ir š ika.

Zila acs - pa ceļ am uz Gjirokastru no Sarandas ir kalnu upe. Vienā no tā vietā m tiek iegū ts ļ oti interesants efekts. Viņ i par to raksta š ā di: reta ģ eoloģ iska parā dī ba - karsta avoti, kas izplū st dziļ i no zemes, baro Bistritsa upi un nodroš ina vietē jā s hidroelektrostacijas darbī bu. Kopumā ir astoņ padsmit avoti, katram no tiem ir neparasta krā sa - paš ā avota centrā ū dens ir piesā tinā ts tumš i zils, bet malā s spilgti zils. Ū dens ē nas un apaļ ā s formas dē ļ dabas atrakcija tika nosaukta Syri i Kalt? r, kas albā ņ u valodā nozī mē "zilā acs". Precī zs ū denskrā tuves dziļ ums, ko veido avoti, joprojā m nav zinā ms: ū denslī dē ji vairā kkā rt ir mē ģ inā juš i izpē tī t "Zilo aci", tač u viņ iem izdevies nolaisties tikai 45 metrus, jo ū dens no avota pukst zem liela spiediena. Pē tnieki aprē ķ inā ja, ka debets ir lī dz seš iem kubikmetriem sekundē , un tū risti veic savus eksperimentus: ja jū s iemetat akmeni avota centrā , tad tikai daž u sekunž u laikā tas parā dī sies rezervuā ra virsmā .


Pats ceļ š Vlora-Saranda, ī paš i tā posms, ko sauc par Logara-atrakciju. Jau tagad ļ oti skaisti skati uz jū ru, kalniem, un lī kumotu ceļ u.

Dota. Nu nav jau tik daudz tā du palicis, kā visur par to raksta. Biež i sastopams gar ceļ iem, kalnos, daž reiz pludmalē s. Bet es biju sajū smā redzē t daudz vairā k no tiem. Un tomē r tie visi ir vienkā rš i un mazi. Jū s nevarat apgriezties iekš ā (mums ir daudz interesantā kas tableš u kastes netā lu no Kijevas).

Ir arī Ohridas ezers, bet galvenā s skaistules un baznī cas ir no Maķ edonijas puses, tieš ā m. Netā lu no Berata atrodas Chorovoda kanjons. Netā lu no Vloras ir labas senā s pilsē tas. Ir daudz lietu, bet mums nebija laika visu izdarī t.

Tū risti. Pludmalē s ir daudz tū ristu. Bet pā rsvarā tie ir paš i albā ņ i. Tā pē c sapnis par Albā nijas pamestajā m pludmalē m palika tikai sapnis. Viss ir tā pat kā visur citur. Vienkā rš i mū su tū risti ceļ o reti, tā pē c mums liekas, ka valsts nemaz nav tū ristiska. Ir arī daudz grieķ u, kosovieš u. Diezgan biež i ir itā ļ i un maķ edonieš i. Reizē m poļ i un vā cieš i. Redzē jā m automaš ī nas no Slovā kijas, Polijas, Lielbritā nijas, Bulgā rijas, Rumā nijas. Nebija redzē ti ne krievi, ne baltkrievi, ne mū sē jie: ne maš ī nas, ne dzī vi.

Kopē jais iespaids par valsti. Man ļ oti patika. Ļ oti skaista valsts, skaistas pludmales, skaisti kalni. Apbrī nojama jū ra. Š o valsti plā noju apmeklē t vismaz pā ris reizes. Protams, problē ma ir ar lē tu un ē rtu transportu no Ukrainas. Jo, otro reizi neredzu jē gu no Itā lijas braukt uz Albā niju. Ziepju ī lens tiek iegū ts, bet neē rti un pat ar piemaksu. Es plā noju mē ģ inā t no grieķ u Korfu vai no Salonikiem.


Valsts š ajā posmā nav ī paš i piemē rota masu tū ristam (paketei), kurš ir pieradis pie turku apkalpoš anas. Viesnī cu ir maz, ī paš i augstā kā s klases. Nav lielu iepirkš anā s centru un lielveikalu - mazi veikaliņ i, veikali, bazā ri. Ne tik daudz ar automatizā ciju: pat tajos lielveikalos, kurus satikā m, nebija terminā ļ u. Gandrī z visa tirdzniecī ba darbojas bez kases aparā tiem. Bet č ekus raksta...manuā li. Mē s redzē jā m tikai vienu bankomā tu. Nekur nevar norē ķ inā ties ar karti – skaidrā nauda tiek turē ta lielā cieņ ā . Internets ir tik un tā . Daudziem mā ju ī paš niekiem ir 3G. Nav daž ā das pludmales izklaides, ū dens parki. Pilsē tiņ as tiek aktī vi celtas, tač u tā s tiek celtas nejauš i un š ķ iet, ka š ī nav pilsē ta, bet gan liels bū vlaukums, bet apdzī vota. Pilsē tas ir netī ras. Lai gan pē c Neapoles man grū ti teikt, ka Albā nija ir netī ra. Tā lu no Neapoles. Tā ir lē ta valsts lieliskā m "roņ u" brī vdienā m bez daudz izklaides, tā pē c tā ir ideā la. Neatkarī giem tū ristiem valsts ir laba, it ī paš i, ja ir vē lme apgū t jaunu virzienu.

Es ļ oti steidzos apmeklē t Albā niju, pirms tā kļ uva par masu tū risma galamē rķ i. Bet pagaidā m viņ ai pirms tam ir 5 gadi. Tā tad vē l ir laiks paspē t!

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
 Паром Бриндизи-Влера, палуба
  Паром Бриндизи-Влера
 Берат, Албания
 Берат, Албания, крепость
   Берат, Албания, вид на город с замковой горы
   Берат, Албания, вид на город с замковой горы
  Берат, Албания, вид на город с замковой горы
  Берат, Албания
  Берат, Албания, крепость
 Берат, Албания
 Албанские дороги, ишачок
 Албанские дороги, ишачки
Албанские дороги. Не единожды нам встречались подобные корабли-дома
Саранда, Албания, вид на город из нашей квартиры
 Наша машинка
 Ксамиль, Албания
 Албанские дороги
 Голубой Глаз, Албания
 Голубой Глаз, Албания
 Албанские дороги
 Берат, Албания
 Албанские дороги
 Гирокастра, Албания
  Гирокастра, Албания
  Гирокастра, Албания
 Гирокастра, Албания
  Гирокастра, Албания
  Гирокастра, Албания
  Гирокастра, Албания
  Гирокастра, Албания
  Гирокастра, Албания
  Гирокастра, Албания
 Гирокастра, Албания
  Гирокастра, Албания
  Гирокастра, Албания
  Гирокастра, Албания. Много таких вот домиков-одна часть жилая, а другая-уже разваливается
  Гирокастра, Албания
 Гирокастра, Албания
  Гирокастра, Албания
Монастырский пляж, Албания
Монастырский пляж, Албания
 Монастырский пляж, Албания
 Бутринти, Албания
 Бутринти, Албания
Бутринти, Албания
Бутринти, Албания
 Бутринти, Албания
Бутринти, Албания
 Бутринти, Албания
 Бутринти, Албания
  Ксамиль, Албания. Именно такую картину мы увидели в первый же
  Ксамиль, Албания
 Ксамиль, Албания
 Ксамиль, Албания
 Саранда, Lëkurësi Castle-пиццерия и ресторан с потрясающими видами на Саранду и море
Саранда, Lëkurësi Castle-пиццерия и ресторан с потрясающими видами на Саранду и море
Саранда, Lëkurësi Castle, на горе также осталось много ДОТов
 Пляжи Албании
  Пляжи Албании
  Пляжи Албании
  Пляжи Албании
 Пляжи Албании
 Пляжи Албании
  Пляжи Албании
  Пляжи Албании
  Пляжи Албании
  Пляжи Албании
Дороги Албании
Дороги Албании-Логара
Дороги Албании-Логара
 Дороги Албании-Логара
komentāri (30) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
аватар Scurra-2
Scurra-2

Šeit jūs apmeklēsit, un mēs lasīsim un redzēsim bildes!

Thu, 09 Oct 2014, 21:53
аватар DENIRA
DENIRA

Stāsts labs - viegli lasāms, ieliec savu +, lai gan mana pozīcija Albānijā pilnībā sakrīt ar Kolia_oro.egor nostāju.... Albānijā nemaz negribas atgriezties...

Sun, 12 Oct 2014, 14:25
аватар hatinka
hatinka

Paldies visiem par uzmanību un atsauksmēm!

Tue, 14 Oct 2014, 21:58
аватар ollennka
ollennka

)))) Foršie albāņu puiši https://www.youtube.com/watch?v=SGs3RcoitqU.
Albānijas premjerministra brālis izjauca futbola spēli.

Wed, 15 Oct 2014, 06:27
аватар sigur62
sigur62

Albāņi parasti ir klusākie un gudrākie eiropieši)))
Ne velti internetā eksistē jēdziens "albānis".

Wed, 15 Oct 2014, 08:45
iemiesojums